Latvijā
Politika

Juris Lorencs: Bruņinieks, vārdā Eiropa, turpina soļot uz priekšu 0


Žans Klods Junkers: “Tiesiskuma un tiesu nolēmumu ievērošana ir nevis izvēle, bet gan pienākums.”
Žans Klods Junkers: “Tiesiskuma un tiesu nolēmumu ievērošana ir nevis izvēle, bet gan pienākums.”
Foto – PATRICK SEEGER/EPA/LETA

“Bruņinieks, Nāve un Velns” – tā sauc vienu no pazīstamākajiem vācu mākslinieka Albrehta Dīrera darbiem. 1513. gadā radītā gravīra mums tēlo vientuļu Bruņinieku zirga mugurā. Blakus viņam redzam divas pārdabiskas būtnes – Nāvi, kas savā kaulainajā rokā tur smilšu pulksteni un skaita Bruņinieka atlikušās dzīves stundas, un Velnu, kurš viņam seko pa pēdām.

Tikmēr Bruņinieks izliekas neredzam abus dēmonus un droši soļo uz priekšu.

Cik var nojaust, viņam ir kāds noteikts mērķis, pat uzdevums. Bruņinieks tērpies ticības bruņās – ticībā Kristum, ticībā sev un savai misijai. Viņa sejā nav šaubu, vien miers un apņēmība. Ne velti šo gravīru uzskata par vienu no Eiropas kultūras simboliem – līdzās Leonardo da Vinči “Monai Lizai” un Mikelandželo “Dāvidam”.

Par Dīrera Bruņinieku atcerējos, lasot Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera 12. septembrī Eiropas Parlamentā teikto runu “Par stāvokli savienībā”. Kopējais iespaids – izskatās, ka līdzīgi Bruņiniekam arī Eiropa joprojām tic savai misijai, un patiesībā tas ir pat skaisti. Runas vadmotīvs – “ir situsi Eiropas neatkarības stunda”. Kopumā to varētu raksturot kā piesardzīga optimisma pilnu.

Neraugoties uz visiem trūkumiem, kuru nav mazums, patiesībā Eiropai (un tātad arī Latvijai) ir ar ko lepoties. Salīdzinot ar lielāko daļu pasaules, Eiropa šodien ir miera osta, labklājības un sociālā taisnīguma oāze. Viens piemērs – medijos kā veiksmes, attīstības un bagātības paraugu nereti min Honkongu. Tikai nedaudzi zina, ka ap 200 000 šīs metropoles iedzīvotāju dzīvo tā saucamajos būru dzīvokļos, trīs četrus kvadrātmetrus lielās šahtās, kur vairākos līmeņos kā pasažieri vagona kupejā dzīvo veselas ģimenes. Turklāt īres maksa par šādu būri ir ap 200 eiro mēnesī! Par šo naudu iespējams noīrēt nelielu dzīvoklīti jebkurā Latvijas pilsētā.

Daži deklaratīvi, bet atmiņā paliekoši citāti no Junkera runas: “Ārējie izaicinājumi, ar kuriem saduras mūsu kontinents, aug ar katru dienu”, “Eiropai tās liktenis jāņem pašai savās rokās”, “Pasaulei vajadzīga stipra un vienota Eiropa”, “Kompromisi nenozīmē mūsu vērtību upurēšanu”. Un kāds pavisam aizkustinošs izteikums, aicinājums “pilnībā aizliegt vienreizējas lietošanas plastmasu”.

Patiesībā atteikšanās no plastmasas dakšiņām un karotītēm nav nekas cits kā Dona Kihota cīņa ar vējdzirnavām.

Vēl viens Eiropas bruņinieks, simbols šķietami bezcerīgai, tomēr principiālai cīņai. Globālās klimata pārmaiņas pasaulē vairs nav atkarīgas no Eiropas, bet gan strauji augošās Āzijas un Āfrikas. Bet atšķirībā no tām Eiropa vismaz varēs pateikt – mēs darījām visu, ko varējām. Varbūt tā arī ir pareizā stratēģija – vienkārši deklarēt savas vērtības un stingri pie tām turēties.

Tagad mēs zinām – Dīrera atveidoto Bruņinieku viņa ceļā cauri Eiropai un tās vēsturei sagaidīs ne vien uzvaras un prieks, bet arī Trīsdesmit gadu karš, neskaitāmas mēra, baku un holeras epidēmijas, koloniju pakļaušana un apkaunojošā vergu tirdzniecība, bada laiki un revolūcijas, pilsoņu kari, divi Pasaules kari, čekistu moku kambari un nacistu gāzes kameras. Tomēr Eiropa vienmēr ir izdzīvojusi un pat spējusi atdzimt. Un nav izslēgts, ka nākotnē Eiropu sagaida tikpat bargi, šodien vēl neprognozējami pārbaudījumi.

Šodien garām Sicīlijas krastiem Eiropas virzienā turpina peldēt bēgļu laivas no Āfrikas. Neraugoties uz apokaliptiskajiem pareģojumiem (Nāves tēls un smilšu pulkstenis Dīrera darbā!), ka Eiropu tūlīt, tūlīt pārplūdinās musulmaņi, ieviesīs šariata likumus un aizliegs alkoholu, Sicīlijas zemnieki sāk raudzēt jauno vīnu. 2018. gada raža solās būt īpaši izcila un vērtīga, tāpēc pudeles tiks atkorķētas pēc pieciem, desmit, divdesmit, dažas varbūt pat pēc simts gadiem. Bruņinieks, vārdā Eiropa, turpina soļot uz priekšu.

LA.lv