Mobilā versija
Brīdinājums +19.3°C
Vanda, Veneranda, Venija
Sestdiena, 23. septembris, 2017
22. decembris, 2016
Drukāt

Brūnītis aizstāj “brauniju”, tītenis – “vrapu”. Var izteikties labskanīgāk un latviskāk! (3)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Pērn sociālo tīklu lietotāji bija neizpratnē par valodnieku ieteikumu šokolādes kēksu saukt par brūnīti, jo gardēži bija jau pieraduši pie angliskā "brownie" pārcēluma latviešu valodā – braunija.

Pārskatot Latviešu valodas ekspertu komisijas pēdējo gadu ieteikumus, viens no interesantākajiem ir starptautisku organizāciju saīsinājumiem veidot atbilstošus latviskos iniciālismus. Piemēram, ierastā OECD (angliski “Organisation for Economic Co-operation and Development”) vietā teikt un rakstīt ESAO (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija). Vai šis ieteikums gūs atsaucību valodas lietotājos, varēsim novērtēt tikai pēc laika.

Latviešu valodas aģentūras valodas konsultante lingviste Dite Liepa, stāstot par Latviešu valodas komisijas ekspertu lēmumiem, piemin arī vārdus “skārienekrāns” un “straikbols”. Skārienekrāns ir īsāks un labskanīgāks nekā “skārienjutīgs ekrāns”. Arī “skārienjutīgus cimdus” der saukt īsāk – par “skāriencimdiem”.

Vārdu “straikbols” eksperti iesaka kā latvisko nosaukumu (angļu “strikeball”, arī “airsoft”) komandu sporta veidam, kas līdzīgs peintbolam. (Straikbols ir militārās simulācijas sports, kurā lieto kaujas ieroču kopijas, kas pildītas ar mazām baltām, cietām plastmasas bumbiņām.)

Vai ekspertu ieteiktais vārds iekaro noturīgas pozīcijas ne vien oficiālajā saziņā, bet arī sarunvalodā, atkarīgs arī no tā, vai tas tapis īstajā laikā vai arī ar kavēšanos. Kā vienu no veiksmīgiem piemēriem speciāliste min vārdu “kājsprādze”. Kad bija nolemts, ka bijušajiem noziedzniekiem būs vajadzīga elektroniska probācijas kājsprādze, tapa šis vārds, jo iepriekš ar šādu nozīmi bija pazīstamas tikai aproces.

Brūnītis gardāks par “brauniju”

Viena no jomām, kur mūsu valodā ienākuši daudzi svešvārdi, ir kulinārija. Pazīstam angļu un franču bezē (olbaltuma cepumi), itāļu pančetu (vītinātu cūkgaļas veltni), japāņu gaumē pagatavotu baltmaizes rīvmaizi panko. “Creme Chantilly” ir tas pats putukrējums, tikai ar vaniļas vai cita aromatizētāja piedevu. Nodomāju – interesanti izmēģināt, vai mani pareizi sapratīs svētkos ielūgtie viesi, ja sacīšu, ka cienāšu viņus ar tīteņiem un brūnīšiem. Par “tīteņiem” ierasts saukt kāpostu tīteņus. Taču valodnieki jau pirms pusotra gada ieteikuši arī ātrās uzkodas, ko daudzi dēvē par “vrapiem”, latviešu valodā saukt par tīteņiem.

Pērn sociālo tīklu lietotāji bija neizpratnē par valodnieku ieteikumu šokolādes kēksu saukt par brūnīti, jo gardēži bija jau pieraduši pie angliskā “brownie” pārcēluma latviešu valodā – braunija. Taču vārds “brūnītis” šķiet tik garšīgs un izteiksmīgs, gluži kā no Imanta Ziedoņa “Krāsainajām pasakām” izlēcis. Un tas, ko angļi dēvē par “cupcake” (šo vārdu tieši pārņēmuši dažā Amerikas latviešu ģimenē – “viņai patīk cept kapkeikus”), latviski ir “glazūrkēkss”…

Raug, vēl garšīgie vārdi – štrūdele un štrīcele (iepriekš šie konditorejas izstrādājumi saukti par strūdeli un striceli, taču eksperti ieteikuši, ka pareizākas formas ir “štrūdele” un štrīcele”, jo tā izrunāti šie vārdi vairāk atbilst to skanējumam vācu valodā, no kuras esam tos aizguvuši).

Par gada vārdu un nevārdu

Gada beigām tuvojoties, “LA” lasītāji jau sāk ierosināt, kurš vārds pelnījis kļūt par gada vārdu vai nevārdu, kā arī spārnoto teicienu. Rīdzinieks Jānis Ozoliņš spriež, ka šogad visbiežāk lietotais vārds ir “kvotas” – kvotas medicīnā, nozvejā, arī deputātu kvotas. Sociālās saziņas vietnē tviterī viens no priekšlikumiem gada spārnotajam teicienam ir “Savickis izdukurēts”.

Dite Liepa atgādina, ka “Gada vārda” akciju rīko Rīgas Latviešu biedrības (RLB) Latviešu valodas attīstības kopa sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību un Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisiju. RLB mājaslapā ir pieejams pārskats par šiem vārdiem un teicieniem jau kopš akcijas sākuma. Interesanti paskatīties, kas turpina dzīvot un kas jau veiksmīgi aizmirsts. Tā, piemēram, 2010. gadā par gada vārdu tika pasludināts vārds zibakcija (angļu “flash mob” vietā). Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas sēdē savulaik šis vārds tika noraidīts kā neatbilstošs, iesakot citus – pēksnis (akcijas dalībnieki –pēkšņotāji), pārsteiga, ņūklis. Taču notika pretējais: zibakcija valodā nostiprinājusies, bet par pārsteigu un pēkšņotājiem atceras vien retais. Tas tikai liecina, ka sabiedrība pati izvēlas, kādi vārdi tiks iedzīvināti valodas lietojumā.

20161221202201_4272

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. kā tik to latviešu valodiņu nespīdzina !!!
    Pat jau sen esošus latviskus nosaukumus mēģina pārsaukt !

  2. Protams, ka starptautisku organizāciju saīsinājumi jābūt no latviskā nosaukuma. Tas nu gan nav nekāds navīgi interesantais priekslikums, bet elementāri. Manuprāt žurnālistiem vispār jāaizliedz angliskie saīsinajumi lietot.
    Par ” tīteņiem” – tur noteikti vajag citu vardu padomāt. Nevar 2 ēdamlietas saukt vienā vardā.

  3. nu uz doto brīdi viss izskatās pasākuma ietvaros, vēl tik jāizdiskutē jautājums par nato, vai z burts nav necieņas izrādīšana, jo ir pēdējais alfabetā bet pirmais nosaukumā.

Cik bagātas ir ekrāna sejas?Britu sabiedriskā raidorganizācija atklājusi, cik maksā zvaigznēm. Latvijā konkrētas algas slēpj
Draugiem Facebook Twitter Google+