“Bruņotais” draugs Oļegs 0
Sarkanausu bruņurupucis Jūrmalas pilsētas muzeja darbinieces Aleksandras Zommeres ģimenē nonāca nejauši, bet piecu gadu laikā ir ļoti iemīļots.
Iepriekš radībiņa mita kādā Jūrmalas bērnudārzā. Pa vasaru, kad šo iestādi uz laiku slēdz, bruņurupuci “paauklēt” bija uzticēts kādam bērnudārza audzēknim, bet viņa ģimene par to nepavisam nebija sajūsmā. Tad Aleksandra, kurai vienmēr patikuši bruņurupuči un ķirzakas, brīvprātīgi pieteicās radībiņu pieskatīt. Tomēr arī septembrī, kad bērnudārzs atsāka darbu, pēc kaula kažoka īpašnieka neviens neilgojās. Bruņurupucis tā arī palika Zommeru ģimenē, kurā jau mita kaķene. Vēlāk pievienojās papagailis un zivtiņas.
Bērnudārza audzēkņi bruņurupucīti bija iesaukuši par Nindzju, bet Aleksandras bērni Kristians un Raitis, saskatījušies krievu filmas, to nodēvēja par Oļegu.
Šobrīd, kad bruņurupucis jau ir pieaudzis un tam puslīdz droši var noteikt dzimumu, arvien vairāk šķiet, ka Oļegs nav vis puika, bet meitene.
Jauniem bruņurupučiem atklāt dzimuma piederību ir gandrīz neiespējami. Pieaugušiem tēviņiem aste ir gara un samērā tieva, bet mātītēm – strupa un resna. Tēviņa priekšķepu nagi ir divas trīs reizes garāki nekā pakaļķepām. Pēc šīm pazīmēm Oļegs vairāk atbilst bruņurupuču meitenes aprakstam. Arī par Oļega vecumu nav īstas skaidrības. Aleksandra lēš, ka viņš varētu būt aptuveni deviņus gadus vecs.
– Bruņurupuči ir viegli uzturami, klusi, labi mājdzīvnieki, – teic Aleksandra. Sarkanausu bruņurupuči lielāko dzīves daļu pavada ūdenī, tāpēc galvenais, kas tiem jāsagādā, ir pietiekami liels akvārijs. Tā vidū jāierīko saliņa, kur bruņurupucim pakāpties, atpūsties un ieelpot skābekli. Jābūt arī apgaismojumam un sildītājam ar termoregulatoru. Ūdenim jābūt 25 – 30 grādus siltam.
Akvārija tīrīšana ir lielākais un nepatīkamākais darbs, kas regulāri jāveic ūdens bruņurupuču turētājiem. Ūdens jāmaina, tiklīdz kļūst duļķains – reizi četrās piecās dienās siltajā sezonā un ne retāk kā reizi mēnesī ziemā. Ik pa laikam ar siltu ūdeni un mīkstu birstīti jānomazgā arī pats mīlulis. Ziepes un citus mazgāšanas līdzekļus gan lietot nedrīkst.
Peldot akvārijā, Oļegs ir īpaši izveicīgs un nebēdnīgs. Viņa mīļākā izklaide ir akmeņu pārbīdīšana. To viņš ar lielu neatlaidību dara katru dienu, stāsta bruņurupuča saimniece. Arī paēst Oļegs spēj tikai ūdenī. Tiklīdz tajā iemet sausās barības granulas vai dzīvo barību, viņš metas tai pakaļ kā īsts mednieks. Oļega iecienīta maltīte ir mazie gliemezīši. Bruņurupuča vajadzībām tos Jūrmalas dārzos un parkos vāc ne tikai Aleksandras, bet arī kaimiņu bērni. Vienā ēdienreizē Oļegs apēd vismaz desmit gliemezīšus.
Bruņurupucis labprāt dodas pastaigās arī pa mājokli vai zaļu zālīti. Ja ceļā gadās kāds šķērslis, viņš ar lielu spītību un neatlaidību kārpās tik ilgi, līdz panāk savu. Pastaigā ārpus mājām bruņurupucis gan cītīgi jāpieskata, jo, izrādās, šīs radībiņas nepavisam nav tik lēnas, kā vēsta nostāsti. Patiesībā tie pārvietojas diezgan ātri un, mirkli nepieskatīti, var pazust. Viņi jāsargā arī no kaķiem un suņiem, jo brūces bruņurupučiem dzīst slikti un var novest pat pie bojāejas.
Oktobrī sarkanausu bruņurupuči dodas ziemas miegā un guļ līdz pat aprīlim. Šajā laikā Oļegs neēd, kļūst kūtrs, peld lēni, ieņem dažādas īpatnējas “baleta” pozas. Pavasarī pamostas pavisam izdēdējis. Aleksandra teic – pēc Oļega varot pateikt, cik ātri iestāsies pavasaris. Šogad viņš gulēja ilgi un apstiprināja to, ka pavasaris iestāsies vēlu.
Vasarā, dodoties atpūsties pie dabas, Aleksandra un bērni Oļegu ņem līdzi. Viņam taču arī vajag kādu izklaidi, teic Aleksandra. Tad par “akvāriju” uz laiku kļūst ūdens bļoda. Reiz Oļegs piedalījies arī Jūrmalas pilsētas muzeja rīkotā bērnu ballītē, un bērni par viņu bijuši lielā sajūsmā.
Sarkanausu bruņurupucis: • dabā mīt no ASV austrumiem līdz ziemeļaustrumu Meksikai • izaug 20 – 30 cm garš • akvārijā regulāri jāmaina ūdens • ūdens temperatūrai jābūt 25 – 30 grādiem • barība: speciālā sausā un dzīvā (kāpuri, tārpi, mazas zivtiņas, kalmāra, zivs vai liellopa gaļa, garneles) • dzīvo 10 – 20 gadus
|
