Bruto darba samaksa gada pirmajā ceturksnī – par 7,7% lielāka nekā pērn 1
Vidējā bruto darba samaksa valstī šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgu periodu pirms gada pieauga par 7,7% – no 689 līdz 742 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.
Vidēji valstī šajā periodā bruto darba samaksas fonds palielinājās par 9,2%, kamēr algoto darbinieku skaits, pārrēķināts normālā darba laika slodzē, ko pielieto vidējās darba samaksas aprēķinam, – tikai par 1,4%.
Privātajā sektorā algas augušas nedaudz straujāk – par 8,7% gadā, savukārt sabiedriskajā – par 6,1%. Vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā šogad pirmajā ceturksnī bija 770 eiro, bet privātajā – 727 eiro. Vispārējās valdības sektorā algas pieauga par 6,5% no 668 – līdz 711 eiro.
Vidējā neto darba samaksa 2014.gada 1.ceturksnī bija 544 eiro, un gada laikā tā pieauga straujāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas – pieaugums par 9,5%. Tas skaidrojams ar sociālās apdrošināšanas iemaksu darba ņēmēju likmes samazināšanos no 11% līdz 10,5%, kā arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamās summas (neapliekamā minimuma un atvieglojumiem par apgādājamiem) pieaugumu no šā gada 1.janvāra.
CSP atgādina, ka no 2014.gada 1.janvāra mainījās arī valstī noteiktā minimālā alga – no 285 līdz 320 eiro jeb par 12,5%, kas ietekmēja vidējās algas pārmaiņas.
Līdzīgi kā gadu iepriekš, arī 2014.gada 1.ceturksnī vidējās algas līmenis visaugstākais bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumos, enerģētikas nozarē un valsts pārvaldē. Savukārt zemākais vidējais atalgojums vērojams izmitināšanas, ēdināšanas un citu pakalpojumu nozarēs, izglītībā, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē un tirdzniecībā.
2014.gada 1.ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu vidējā bruto darba samaksa straujāk augusi finanšu un apdrošināšanas nozarē – par 16,6%, nekustamo īpašumu nozarē – par 10,9% un lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā – par 10,2%.
Gan finanšu un apdrošināšanas darbību, gan nekustamo īpašumu nozarē samazinājās normālā darba laika slodzē pārrēķināto darbinieku skaits, bet pieauga atalgojuma fonds. Lielākais algoto darbinieku skaita kritums gada laikā bija vērojams arī apstrādes rūpniecībā un transporta un uzglabāšanas nozarē. Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē vidējās darba samaksas kāpumu ietekmēja tieši atalgojuma fonda palielinājums.
Apkopotā informācija liecina arī, ka 2014.gada 1.ceturksnī no Baltijas valstīm visaugstākā mēneša bruto darba samaksa bija Igaunijā – 966 eiro, savukārt Lietuvā viszemākā – 671 eiro.
Salīdzinot ar pagājušā gada 1.ceturksni, gan Latvijā, gan Igaunijā algas augušas līdzīgi – attiecīgi par 7,7% un 7,3%, turklāt abās valstīs no šā gada 1.janvāra palielinājās minimālā alga – Latvijā no 285 līdz 320 eiro jeb par 12,5%, Igaunijā – no 320 līdz 355 eiro jeb par 10,9%. Lietuvā gada laikā algas augušas par 3,7%.
