Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
25. janvāris, 2012
Drukāt

Buceniece draud atteikties kandidēt uz NEPLP locekļa amatu

Foto - LETAFoto - LETA

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļa amata kandidāte Dace Buceniece atteiksies kandidēt uz šo amatu gadījumā, ja 26.janvāra sēdē Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija virzīs kandidātus, pārkāpjot Saeimas Kārtības ruļļa un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma normas, teikts Bucenieces izplatītajā paziņojumā.

“Ir kaut kas augstāks par politiku, tas ir nicinājums pret šādu politiku – tas ir mans moto, atsakoties turpmāk piedalīties šajā politiskajā farsā ar nosaukumu “profesionālo” kandidātu atlase jaunajai NEPLP. Esmu juriste pēc profesijas un arī Latvijas demokrātijas patriote – tāpēc nevaru pieņemt acīmredzamos un neslēptos demokrātisko procedūru un pat likuma pārkāpumus šajā politiskajā tirgus sāgā vairāku mēnešu garumā,” uzsver Buceniece.

Paziņojumā Buceniece norāda, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece pirms NEPLP kandidātu izvērtēšanas otrās kārtas pēkšņi izvirza nevienā likumā vai nolikumā nefiksētu nosacījumu – neievēlēt nevienu no esošās NEPLP un liegt Saeimai izdarīt izvēli plenārsēdē, bet veikt visu kandidātu priekš atlasi bez iepriekš publiski definētiem kritērijiem ar “dzelžainu koalīcijas disciplīnas” balsojumu jau pašā komisijā, pārkāpjot Saeima Kārtības ruļļa 31.punktu un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 56.pantu.

“Valdošās koalīcijas “bezpartejiskā” cīņa par jaunas NEPLP padomes izveidi notiek ne pa jokam – tā turpinās jau vairāk nekā divus mēnešus un solās pat pārkāpt esošās NEPLP pilnvaru termiņu, atliekot balsojumu uz 2.februāri un parādot “tiesiskuma” paraugstundu no Saeimas puses. Šo divu mēnešu garumā ir notikušas trīs publisko debašu kārtas – divas ar pašiem pretendentiem un viena, kurā savus profesionālos argumentus izteica kandidātus izvirzījušās sabiedriskās organizācijas. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija it kā apkopoja debašu rezultātus, taču tie pilnīgi nesaskanēja ar debašu profesionālajiem līderiem, bet gan ar jau iepriekš izveidotu slepenu, bet portālos noplūdušu “Ēlertes-Mūrnieces” sarakstu,” izplatītajā paziņojumā raksta Buceniece.

Tomēr neskatoties uz elektronisko mediju industrijas un profesionālo organizāciju pārstāvju viedokļiem un protestiem, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas līdzšinējā procedūra bija necaurskatāma un saskaņā ar pilnīgi neesošajiem kritērijiem kandidātu atlasē, skaidro Buceniece.

“Normālās demokrātiskās sabiedrībās, kur princips ir evolūcija, pēctecība un profesionalitāte, tas nebūtu iespējams, taču mūsu postpadomju domāšanu vēl aizvien neapzināti vada revolucionārs princips – mēs jaunu pasauli sev celsim un noārdīsim visu esošo, maskējoties zem diviem cēliem vārdiem – “tiesiskums un reformas”,” uzsver Buceniece.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija un tās vadītāja Mūrniece smagi nopūlas, lai radītu demokrātijas un atklātības principu ievērošanu, arvien atliekot NEPLP kandidātu nosaukšanu līdz pēdējam brīdim, cerot, ka sabiedrība nogurs no vilcināšanās un bez ierunām pieņems koalīcijā akceptētos un bez kritērijiem izraudzītos kandidātus, uzskata Buceniece.

“Nepietiek tikai ar uzvārdu nosaukšanu – uzskatu, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai bija pienākums publiskot visu pretendentu CV, lai sabiedrība varētu salīdzināt kompetenču sfēras, Latvijas un Eiropas likumdošanas pārzināšanu, tehnoloģijas attīstības virzienus un vispār NEPLP kompetenci kā tādu. Protams, ka Mūrniece nevēlējās publiskot CV, jo tad nebūtu iespējams izvēlēties tikai sev lojālus cilvēkus “Koalīcijas politbirojam ar nosaukumu NEPLP” – pēc CV sabiedrībai būtu skaidrs, kurš ir profesionālis un kurš ne. Publiskajās debatēs vairāki koalīcijas kandidātu favorīti apgalvoja pat pretlikumīgas lietas un bija acīmredzams, ka viņi pat nav izlasījuši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu un nesaprot – ar ko NEPLP vispār jānodarbojas,” uzsver Buceniece.

Viņa norāda, ka viņai nav ilūziju, ka politiķi ieklausīsies saprāta balsī, taču Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājas līdzšinējā vienpusējā retorika un savu interešu bīdīšana nav jāuzdod kā rūpes par nāciju un neeksistējoša trīs vārdu virknējuma “nacionālās informatīvās telpas” aizsardzība.

“Tā vairāk izskatās kā dažu politisko spēku “informatīvās telpas” aizsardzība pret viedokļu daudzveidību un tā ir bīstama tendence demokrātiskā sabiedrībā un vārda brīvības privatizācijas mēģinājums. Tāpēc es ļoti ceru, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija un Saeima vai nu izlems atcelt visu NEPLP līdzšinējo kandidātu atlases procedūru vai arī saprātīgā termiņā – agrāk nekā līdz 2.februārim – virzīt uz Saeimas plenārsēdi visus Saeimā pieteiktos un likuma kritērijiem atbilstošos NEPLP kandidātus – dodot Saeimai izvēles iespējas,” uzsver Buceniece.

Jau ziņots, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nolēma, ka par pieciem uz balsojumu Saeimā virzāmajiem Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļu kandidātiem komisija balsos 26.janvārī plkst.8 no rīta.

Komisijas sēdē tika izskatīti divi priekšlikumi par balsošanas dienām – otrs priekšlikums paredzēja balsojumu rīkot 24.janvārī. Deputātiem šajā jautājumā nebija vienprātības, un daži kritizēja 26.janvāra izvēli, jo pastāv teorētiska iespēja, ka tajā dienā lēmumu var nepagūt pieņemt līdz plkst.17. Tas varētu juridiski sarežģīt iespēju NEPLP kandidātus apstiprināt līdz šim plānotajā Saeimas sēdē.

Kā ziņots, premjers Valdis Dombrovskis (V) iepriekš kā iespējamo NEPLP kandidātu apstiprināšanas datumu minējis 2.februāri.

Kā iepriekš vēstīja Latvijas Televīzijas ziņu raidījums “Panorāma”, koalīcija apstiprināšanai Saeimā varētu virzīt filmu un raidījumu studijas “Mistrus Media” vadītāju Gintu Grūbi, “Turības” Komunikācijas zinātņu katedras vadītāju Aināru Dimantu, “Latvijas Vēstneša” portāla nozares redaktori Aiju Duļevsku-Cālīti, SIA “Vesta LK” mārketinga un sabiedrisko attiecību projektu vadītāju Daini Mjartānu un Anša Epnera filmu studijas “AVE” producentu, operatoru un režisoru Ivaru Zviedri.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+