Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
18. oktobris, 2013
Drukāt

Budžetā jāaizlāpa brāķīši 
 (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Savā uzrunā pirms Saeimas balsojuma premjers optimistiski stāstīja, ka nākamā gada izaugsmes rādītāji (IKP pieaugums prognozēts 4,2% apmērā) ļaušot Latvijai jau trešo gadu pēc kārtas būt visstraujāk augošajai ekonomikai Eiropas Savienībā. Bet vienlaikus viņš atgādināja Reiņa Kaudzītes aforismu – “Esi apdomīgs nelaimē, vēl apdomīgāks laimē”. “Neņemos apgalvot, ka, pārvarot krīzi, esam automātiski iegājuši kādā laimes fāzē, bet ir bažas, ka, noplokot spiedienam un ekonomikai augot jau trešo gadu no vietas, sākam zaudēt piesardzību, plānojot mūsu tēriņus,” teica Dombrovskis. Viņaprāt, atsākoties izaugsmei, dažiem politiķiem pārāk ātri iestājusies eiforija un vēlme tērēt to, kas nav vēl nopelnīts, it kā valsts budžets būtu “Ziemassvētku vecīša bezizmēra dāvanu maiss”.

V. Dombrovskis oponēja tiem, kas fiskālo disciplīnu pretnostata ekonomikas attīstībai. “Fiskālā disciplīna un attīstība nav divas savstarpēji izslēdzošas, bet gan papildinošas ilgtspējīgas ekonomiskās politikas dimensijas. Tieši atjaunojot finanšu stabilitāti, mēs esam spējuši kļūt par straujāk augošo ES ekonomiku,” skaidroja valdības vadītājs.

Taču arī Dombrovska runai sekojošajās debatēs viens no visbiežāk atkārtotajiem pārmetumiem bija valdības nespēja nodrošināt Nacionālajā attīstības plānā pausto apņemšanos – ekonomisko izrāvienu. “Kā gan valdība vēlas panākt ekonomikas izrāvienu, ja tā izvairās samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, bet tā vietā ievieš jaunu maksājumu lielajām Latvijas ostām? Ievieš subsidētās enerģijas nodokli, nosaka obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas uzņēmumu valdes locekļiem, ar 2015. gadu palielinās mikrouzņēmuma nodokli, uzliks nodokli transporta līdzekļiem, kas par degvielu izmantoto gāzi, palielinās dabas resursu nodokli mazajām hidroelektrostacijām,” uzskaitīja saskaņiešu budžeta speciālists Aleksandrs Sakovskis. Līdzīgu viedokli pauda arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāve Dana Reizniece-Ozola: “Valdība mums ir atnesusi budžetu bez redzējuma, kā attīstīt Latvijas reģionus, kā radīt darba vietas, kā salabot grūstošos autoceļus, kā novērst rūpniecības sabrukumu un elektrības cenu celšanos. Zinātnei solītā 0,15 procentu no IKP pieauguma vietā ir gandrīz Toričelli tukšums.” Interesanti, ka, neskatoties uz šo skarbo vērtējumu, ZZS balsojumā tomēr budžetu atbalstīja kopā ar pārējo valdošo koalīciju.

Skeptiskus vārdus budžetam debatēs veltīja arī valdošās koalīcijas partneri. Piemēram, Imants Parādnieks (NA) vērsa uzmanību uz vairākiem brāķiem budžeta projektā, piemēram, valdes locekļu aplikšanā ar nodokli, subsidētās elektroenerģijas nodoklī un dabas resursu nodoklī. Savukārt Reformu partijas (RP) pārstāvis Jānis Ozoliņš kritizēja budžeta tapšanas procesu, jo koalīcijas politiķi esot uzvedušies kā nenobrieduši vidusskolēni pirms izlaiduma.

Pēc Saeimas balsojuma Ministru prezidents žurnālistiem atzina, ka ir vairākas vietas budžetā, ko pirms otrā lasījuma varētu uzlabot. Piemēram demogrāfijas sadaļā ļaut jaunajiem vecākiem izvēlēties, vai saņemt māmiņu algu pēc jaunās kārtības (pusotru gadu, bet mazāku) vai līdzšinējās (gadu, bet lielāku). Tāpat alternatīvus risinājumus varētu piemeklēt tādās daudz kritizētās budžeta sadaļās kā luksusa auto priekšnodoklis un valdes locekļu sociālās iemaksas, ja vien izdosies izvairīties no negatīvas fiskālas ietekmes. Jāpiemin, ka demogrāfijas programmas grozījumi un Imigrācijas likums tiek virzīts atsevišķi no pārējās budžeta paketes, bet premjers prognozēja, ka nekāda aizķeršanās ar tiem nav gaidāma, jo par visiem problēmjautājumiem jau esot panākta vienošanās koalīcijas iekšienē.

Balsojumā nākamā gada valsts budžeta projektu atbalstīja 65 deputāti (valdoša koalīcija un lielais vairākums ZZS deputātu), pret bija 27 “SC” pārstāvji. Budžeta skatīšana galīgajā lasījumā paredzēta 6. novembrī.

Būtiskākie budžeta skaitļi


2014. gada konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 7 miljardu eiro, bet izdevumi – 7,14 miljardu eiro apmērā. Budžeta deficīts paredzēts 0,6 procentu apmērā no IKP.

Konsolidētā kopbudžeta (kopā ar pašvaldību budžetiem) ieņēmumi nākamgad plānoti 8,58 miljardu eiro, bet izdevumi 8,75 miljardu eiro apmērā. Konsolidētā kopbudžeta deficīts tiek prognozēts 0,7 procentu apmērā no IKP.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Tikai luksusa auto? Atbildēt

    Privātās lidmašīnas un jahtas pataupīim nākamajam budžetam?

Draugiem Facebook Twitter Google+