Budžeta kompromisu aizvien vēl neatrod 0
Vakar Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē (NTSP) sākās diskusijas par 2016. gada valsts budžetu. Sociālajiem partneriem nav pieņemami Finanšu ministrijas priekšlikumi, par kuriem vakar “LA” vēstīja ministrs Jānis Reirs.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone pauž, ka uzņēmējiem nav pieņemami priekšlikumi, kuri ir pretrunā gan ar valdības deklarāciju, gan pagājušajā gadā Finanšu ministrijas parakstīto Nodokļu politikas stratēģiju 2015. – 2017. gadam.
“Parakstot Nodokļu politikas stratēģiju, ministrija apņēmās veicināt nodokļu iekasēšanu un vienkāršot nodokļu sistēmu, tādējādi palielinot nodokļu ieņēmumus. Tāpat apņēmās 2016. gadā samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi par vienu procentpunktu, neieviest jaunus nodokļus, kā arī ķerties pie ieviesto nodokļu likmēm tikai tad, ja nodokļu slogs tiek pārlikts no darbaspēka uz patēriņu un nekustamo īpašumu,” viņa saka, “bet tagad ministrija grib nevis samazināt IIN likmi, bet ieviest jaunu, tā dēvēto solidaritātes nodokli lielo algu saņēmējiem, kas ir klajā pretrunā ar nepieciešamību veicināt tautsaimniecības konkurētspēju.”
Kā jau agrāk vēstīts, budžeta iztrūkuma samazināšanai ministrija plāno ieviest valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) lielo algu saņēmējiem, apliekot ar šo nodokli arī to ienākumu daļu, par kuru darba devējs pašlaik nemaksā, ja darbinieka ienākumi gadā pārsniedz 48 600 eiro jeb 4000 eiro mēnesī.
“Ieviešot šo nodokli, valsts atņemtu naudu tiem darba devējiem, kuri godīgi maksā nodokļus valstij un saviem darbiniekiem lielas algas,” papildina LDDK sociālo lietu un sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns. “Iegūto nodokļa naudu būtībā uzdāvinātu uzņēmējiem – mazo algu maksātājiem. Ar to vēl vairāk veicināsim izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.” Viņaprāt, visefektīvākais veids ienākumu nevienlīdzības un nabadzības mazināšanai būtu lielāki IIN atvieglojumi par apgādājamiem.
Pret jauna darbaspēka nodokļa ieviešanu iebilst arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) viceprezidente Lienīte Caune.
“Kāpēc to vajag, ja budžeta iztrūkumu var novērst citādi, proti, atsakoties no atvieglojumiem par apgādības iespējas darba spējīgiem pieaugušajiem?” viņa jautā.
Savukārt atceļot atvieglojumus darba spējīgiem pieaugušajiem, no kuriem liela daļa devusies darbā uz ārzemēm, valsts gūtu tādu pašu papildu ieņēmumu kā no sociālās solidaritātes nodokļa. “Tie pieaugušie, kuri spēj strādāt, bet to nedara, nekā nav uzskatāmi par apgādājamiem. Tieši šī būtu solidaritāte pret sabiedrību, atsakoties no atvieglojumiem cilvēkiem, kuri varētu paši nopelnīt sev algas un maksāt nodokļus, papildus radot nodokļu ieņēmumus,” saka LTRK viceprezidente Lienīte Caune.
“Tā dēvētais solidaritātes nodoklis ir pilnīgs absurds – būtībā tas paredz papildināt valsts budžetu ar sociālajām iemaksām, kas paredzētas pavisam citiem mērķiem,” piebilst Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns.
Arī Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Mārtiņš Bičevskis uzskata, ka šie Finanšu ministrijas priekšlikumi dos priekšrocību tiem, kuri nemaksā nodokļus, bet nekādi nepalīdzēs trūcīgajiem un mazo algu pelnītājiem. “Ministrijas piedāvātajā astoņu nodokļu celšanas plānā dažus varbūt arī varētu atbalstīt. Bet nevaram atbalstīt nodomu aiztikt darbaspēka nodokļus,” saka LKA prezidents.
Sociālajiem partneriem nepatīk arī ministrijas priekšlikums ieviest diferencētu neapliekamo minimumu jeb ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo ienākumu daļu, kas tiktu noteikta atkarībā no ienākumu lieluma. Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu lietās Ilmārs Šņuciņš skaidro – ja mēnesī piemērotais neapliekamais minimums bijis mazāks, nekā saskaitot visus gada ienākumus kopā, nodokļu maksātājam būtu jāpiemēro atlaide. Valsts ieņēmumu dienests (VID) pārmaksāto daļu atmaksātu iedzīvotājam uz viņa bankas kontu. Bet tikai tad, ja viņš būs iesniedzis gada ienākuma deklarāciju.
“Diferencēts neapliekamais minimums palielinās ienākumus vien nelielam trūcīgo un mazāk atalgoto iedzīvotāju lokam. Bet ar to nekādi netiks mazināta ienākumu nevienlīdzības problēma, kas pašlaik vissāpīgāk skar ģimenes ar vairākiem bērniem. Turklāt mazāk atalgotajiem darbiniekiem ieguvums būtu tikai pēc deklarācijas iesniegšanas VID. Kamēr tur izpētīs deklarētos ienākumus, pārmaksāto nodokli cilvēks saņems pēc 16 līdz 17 mēnešiem. Bet tikmēr pat minimālās algas saņēmējiem ik mēnesi ienākumi samazināsies,” spriež LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns.
LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers domā, ka tā vietā jāpalielina neapliekamais minimums, tādējādi celsies iedzīvotāju pirktspēja, sevišķi mazo algu saņēmējiem.
“Jau vasaras sākumā Ministru kabinets nolēma neatbalstīt diferencēto neapliekamo minimumu, uzdodot Finanšu ministrijai to uzlabot. Tomēr to piedāvā tādu pašu un bez uzlabojumiem. Ieviešot to, mēneša ieņēmumi patiesībā samazināsies. Šis iztrūkums no algas kādam būs jāsedz, kamēr valsts “ieturēs” iztrūkstošo daļu. Bet uzņēmējiem atkal būs jāmeklē iespējas, kā motivēt darbiniekus strādāt, nodrošinot pilnu samaksu, kas, protams, radīs papildu izdevumus,” teic Lienīte Caune.
Vakar Ministru kabinetā rīkotajā NTSP sanāksmē LDDK pārstāvji piedāvāja valdībai citu plānu – IIN likmes samazinājuma vietā proporcionāli samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), bet tā dēvēto solidaritātes nodokli aizstāt ar IIN atvieglojumu atcelšanu par pilngadīgām un darbspējīgām personām.
Sanāksmē noklausījusies sociālo partneru iebildumus, Ministru prezidente Laimdota Straujuma atzina, ka Finanšu ministrijas un sociālo partneru izteiktie priekšlikumi vēl būtu jāvērtē. Tāpat esot jādomā, kā atbalstīt ģimenes ar bērniem, kurām, kā viņa atzīst, var nepalīdzēt diferencēta neapliekamā minimuma ieviešana, kas vairāk sniedz atbalstu iedzīvotājiem, kuriem nav apgādājamo. Viņa gan piebilda, ka nevienā Eiropas Savienības dalībvalstī neesot tā, ka lielo algu saņēmēji maksā mazākus nodokļus. Visās ievēro vienu principu – jo vairāk nopelni, jo lielāks nodoklis tev jāmaksā.
Laimdota Straujuma pieļauj, ka IIN likmes samazināšanas vietā varētu samazināt VSAOI, tāpat atbalstīt uzņēmēju izteikto piedāvājumu atcelt IIN atvieglojumus pilngadīgām un darbspējīgām personām, kā arī aplikt ar nodokli tā saukto neproduktīvo kapitālu – dividendes, darījumus ar nekustamiem īpašumiem. Bet viņa kategoriski iebilst pret sanāksmē izskanējušo priekšlikumu paaugstināt pievienotās vērtības nodokli.
Ministru prezidente ierosināja vēl šonedēļ sasaukt NTSP Budžeta un finanšu apakškomisijas sanāksmi, lai vēlreiz izsijātu visus priekšlikumus un panāktu kompromisu. Tā kā netika panākta vienošanās arī par minimālās algas apmēru nākamajā gadā, par to tiks lemts NTSP ārkārtas sēdē, kas plānota pirmdien, 31. augustā.
