Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
27. novembris, 2014
Drukāt

Budžeta krustcelēs (1)

Gata Šļūkas zīmējumsGata Šļūkas zīmējums

Valsts budžeta veidošana ir sarežģīts valdības pienākums. Jebkurā variantā neapmierināto būs vairāk nekā apmierināto. Nauda ir tik, cik ir, visām vajadzībām un ambīcijām nekad nepietiks. Lai kādam iedotu vairāk, citam tā deva jāsamazina. Arī tad bieži pirmajam par daudz atņemts, otrajam par maz iedots, un apmierināti nav nevienā pusē.

Budžetu veido cilvēki, kuriem tādu pilnvaru devām vēlēšanās. Puse balsstiesīgo nav tiesīgi apstrīdēt budžetu, jo nevienu nav pilnvarojuši to veidot. Tie, kuri tādas pilnvaras vēlēšanās deva, arī nav apmierināti. Valdības veidošanas tirgū partijas ne vienmēr ievērovalsts un sabiedrības vajadzības, vairāk tās interesē iegūtie amati un paraut budžeta deķīti uz savu amatvīru pusi.

Kas kavē budžeta sabalansēšanu valsts un sabiedrības vajadzībām? Ko Saeima ar likumdošanu un valdība ar inertumu vai nekompetenci neizdara līdz galam? Manuprāt,nodokļu sistēma neatbilst demokrātijas principiem, ka bagātais maksā vairāk. Ēnu ekonomikas daļa ir pārāk liela. Pilnīgi to izskaust nav spējusi neviena valsts, bet samazināt gan izdevies vairāk nekā mums. Nu nav morālu tiesību prasīt jebko no valsts, ja algu saņem aploksnē vai kā uzņēmējs blēdies ar nodokļiem.

Birokrātija ir pārāk varena, ierēdņu vietas būtu jākoriģē pēc iedzīvotāju skaita valstī. Ja iedzīvotāju skaits samazinās, nav pareizi, ka ierēdņu, arī deputātu, īpatsvars palielinās, tas ir kā papildslogs budžetam. Valsts iestādes bieži necenšas naudu taupīt, piemēram, VID, strādājot dārgi īrētās telpās. Dažādās padomēs partiju ielikteņiem, jo citādi nevaru nosaukt attiecīgo nozaru neprofesionāļus, atalgojums ir sabiedrībai nesaprotami liels. Ministri ar lielāku atbildību saņem mazāk.

Mums ir vairākas valsts interešu un budžetu sargājošas iestādes. Valsts kontrole, korupcijas apkarotājs KNAB, ekonomiskā policija. Valsts kontrole ir bez tiesībām ierosināt krimināllietas, uzriet var, bet iekost ne. KNAB strīdi un savstarpēja tiesvedība jau kļuvusi par iestādes tradīciju, izskatās, ka ne Saeima, ne valdība tur nespēj vai negrib ieviest kārtību. Arī tiesu sistēma nebauda sabiedrības cieņu un uzticību. Pie vainas lēmumu atšķirība dažādās instancēs par vienu un to pašu lietu un satraucošie korupcijas gadījumi.

V. Dombrovskis un A. Vilks izvilka Latviju no ekonomiskās bedres. Kaut L. Straujuma un J. Reirs spētu tā turpināt! Pārliecība par veiksmes stāsta turpinājumu pašlaik sabiedrībā nav dominējošā.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. kARIKATŪRĀ UN TEKSTĀ PIE VISPĀRINĀJUMA “IERĒDŅI” NOTEIKTI VAJADZĒJA PIEVIENOT “SIMTS GUDRĀS GALVAS”, KAS VALSTIJ JAU SEN NAV PA SPĒKAM AR SAVU PALĪGU ARMIJU.

Draugiem Facebook Twitter Google+