Mobilā versija
Brīdinājums +15.1°C
Gaitis, Gaits, Karīna
Otrdiena, 17. oktobris, 2017
1. novembris, 2016
Drukāt

Budžetā prasa naudu Latvijas Radio korespondentam Briselē (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Nākamgad nepieciešami 55 000 eiro Latvijas Radio Briseles korespondenta darbības nodrošināšanai, kā arī 71 000 eiro komerciāliem radio Latgalē, uzskata Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP).

NEPLP pārstāve Aija Duļevska otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē pauda, ka kopumā ar nākamā gada budžetu iestāde ir apmierināta, tomēr ir vairākas neatbalstītas iniciatīvas, kam līdzekļi 2017.gadā būtu nepieciešami.

Pērn Saeima atbalstīja priekšlikumu par finansējumu Latvijas Radio Briseles korespondenta darbībai 2016.gadā un arī nākamgad tam būtu nepieciešami 55 000 eiro, skaidroja NEPLP pārstāve.

Vēl 71 000 eiro būtu nepieciešams komerciāliem radio Latgalē, kas raida mazākumtautību valodā, jo Latvijas Radio 4 sasniedzot tikai daļu no šīs auditorijas. Pērn deputāti atbalstīja šāda finansējuma piešķiršanu, bet arī turpmāk – līdz 2019.gadam – tas būtu vajadzīgs.

Tāpat nākamajos gados – 2018. un 2019. – nepieciešami līdzekļi, lai palielinātu bezmaksas apraidē esošo telekanālu un Latvijas Radio pieejamību visā Latvijas teritorijā, kā arī tam, lai Latvijas Televīzija varētu pāriet uz augstas izšķirtspējas attēla sistēmu.

Latvijas Radio preses sekretāre Ilze Zvaigzne aģentūrai LETA sacīja, ka Latvijas Radio Briselē strādā pastāvīgā korespondente Ina Strazdiņa, taču Latvijas Radio ik gadu pieprasa līdzekļus otra Briseles korespondenta vietas nodrošināšanai, kurā kopš 2014.gada strādā žurnālists Artjoms Konohovs. Konohovs šos amata pienākumus pildīs arī nākamgad.

“Eiropas notikumi atstāj aizvien lielāku ietekmi uz Latvijas norisēm, tādēļ ir būtiski, ka Briselē strādā bilingvāls korespondents, kurš sniedz informāciju gan latviešu, gan krievu valodā, nodrošinot aktuālo informāciju arī krieviski raidošajam Latvijas Radio 4,” skaidroja Zvaigzne.

Viņa pastāstīja, ka arī Strazdiņas darbam Briselē būtībā jānodrošina tāds pats finansējuma apmērs kā Konohova darbam, pavisam nedaudz atšķiras izdevumi par dzīvesvietu, jo ir atšķirīgs nomas līgums.

Zvaigzne arī uzsvēra, ka, strādājot Briselē, daudz ātrāk iespējams nodrošināt informāciju no neparedzētiem notikumiem dažādās Eiropas vietās, kā to pierādīja terora akti Francijā vai migrācijas krīzes notikumi.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Aija Duļevska otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē pauda: “Vēl 71 000 eiro būtu nepieciešams komerciāliem radio Latgalē, kas raida mazākumtautību valodā” … vai es pareizi sapratu – Latvijas radio raidīs tikai vienā svešbvalodā, tikai vienā no mazākumtautību valodām – krievu valodā? Kā to saprast? Vai Latvijas Valsts mazākumtautību integrācijas politika uz jums – Latvijas Radio – neattiecas? vai mazākumtautības tiek saliedētas ar latviešu tautu, pateicoties krievu valodai?

  2. Latvijas Radio preses sekretāre Ilze Zvaigzne aģentūrai LETA sacīja: “tādēļ ir būtiski, ka Briselē strādā bilingvāls korespondents, kurš sniedz informāciju gan latviešu, gan krievu valodā, nodrošinot aktuālo informāciju arī krieviski” ko?! Vai Latvijas radio ievieš divvalodību? Latvijas Radio preses sekretāre Ilze Zvaigzne ir muldoņa, jo Latvijas Radio 4 programmu “doma laukums” – kura ir paredzēta mazākumtautību integrēšanai latviešu sabiedrībā (tā tas ir rakstīts apraides atļaujā) – Latvijas Radio vadība ir pārvērtusi par programmu krievu valodā ar ziņam (t.i. sabiedrības integrācija Latvijā notiek izmanojot krievu valodu). Kur ir pazudusi mazākumtautību integrācijas politika? Es ceru, ka pēc vēlēšanām jūs, Ilze Zvaigzne, Latvijas Radio nestrādāsiet! Noteikti nē! … Neviens Latvijas Radio žurnālists Briselē noteikti nav vajadzīgs, ja atceramies, ka dzīvojam 21. gadsimtā. Izmantojiet sakaru tehnoloģijas, aizbrauciet ciemos, nodibiniet attiecības, bet piezvanīt un uzrakstīt žurnālists var atrodoties Rīgā. Vēljovairāk ir saprotams, ka Latvijas Radio žurnālists Briselē nav vajadzīgs, kad paklausās to nekvalitatīvo briseles materiālu, kurš izklausās kā jau trešo reizi uzsildīta lielo patiesību ministriju (piem. reuters) atgremota ziņa. Nekādas naudas Latvijas Radio žurnālistiem pasaules apceļošanai! Nauda ir vajadzīga, lai sakārtotu LR4 darbību atbilsttoši izsniegtai apraides atļaujai (!). Ir jāslēdz “ruskij mir” propogandas mašīnas filiāle “LR4” doma laukums, un darbā ir jānem jauni žurnālisti, kuri tiešām apvienotu mazākumtautības ar latviešu tautu, bet nevis dalītu – kā tas ir tagad. Proti, lai ēterā sāktu skanēt raidījumi mazākumtautību valodās,bet nevis tikai vienā “vienīgajā” mazākumtautību valodā – krievu valodā. Latvijas radio, sāciet ievērot Latvijas Likumus, labojiet kļudas , kamēr jums vēl ir tāda iespēja. Parādiet labo gribu (!), ja nē, tad jūs nomainīs.

Draugiem Facebook Twitter Google+