Latvijā
Politika

Budžetā vairāk, bet nepietiekami. Saruna ar FM valsts sekretāri Baibu Bāni0


Baiba Bāne
Baiba Bāne
Foto: Timurs Subhankulovs

Valdība apstiprinājusi Latvijas budžeta plānu 2019. gadam, kas salīdzinājumā ar Māra Kučinska (ZZS) valdības izstrādāto paredz lielākus izdevumus, bet vēl lielākus ieņēmumus. Šonedēļ tas tiek iesniegts vērtēšanai Eiropas Komisijai.

Krišjāņa Kariņa (“JV”) projekts Eiropas Komisijai noteikti patiks labāk, jo budžeta deficīts nospiests no 0,7 līdz 0,5% no IKP. Vai tas ir labāks Latvijas iedzīvotājiem? Ar ko tas atšķiras no aizvadītajā gadā iztērētā? Uz “LA” jautājumiem atbild Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne un viņas vietniece budžeta jautājumos Jolanta Plūme.

Ar ko šā gada budžets atšķiras no iepriekšējā?

Baiba Bāne: Vispirms tas ir tehnisks budžets, jo lielākā daļa no nozaru ministriju iesniegtajām politikas iniciatīvām tiks vērtētas, pieņemot 2020. gada budžetu. Jaunā valdība, ņemot vērā laika ierobežojumus, nolēma neveikt lielas izmaiņas budžetā, bet nodrošināt visu Saeimas pieņemto lēmumu finansējumu, piemēram, par 87 miljonu eiro piešķiršanu mediķu algu palielinājumam. Jo šogad vēl varam izmantot Eiropas Komisijas pieļauto budžeta deficīta atkāpi veselības aprūpes reformai. Pagājušā gada nogalē, pildot Satversmes tiesas lēmumu, Saeima papildu finansējumu piešķīra tiesnešu un prokuroru algām, tuvinot tās konkurētspējīgam līmenim.

Vēl ir nulltā prioritāte. Tā ir “Moneyval” ziņojumā minēto trūkumu novēršana, lai šī gada otrajā pusē varam sniegt ziņojumu par būtisku progresu. Plānā ir pasākumi, kas jāveic kopumā par 7,2 miljoniem eiro. Šī ir būtiskākā atšķirība no 2018. gada budžeta.

Un skaitļos?

2019. gada budžeta izdevumi augs par 400 miljoniem eiro, bet ieņēmumi – par 417 miljoniem. Visus nodokļus pērn iekasējām tik, cik plānots (par 100,1%). Izņēmums ir nekustamā īpašuma nodoklis, kuru administrē pašvaldības un piešķir arī atlaides savā teritorijā deklarētajiem iedzīvotājiem. Kadastrālā vērtība netika pārskatīta tādām ēkām, kuras, piemēram, nosauktas par bibliotēkām, lai nebūtu jāmaksā nodoklis.

Jūsu toreizējā ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) decembrī asi uzstājās pret opozīcijas rosināto algas palielinājumu ātrajai palīdzībai par astoņiem miljoniem, kas varētu negatīvi ietekmēt budžetu, bet pēc Saeimas balsojuma par 87,5 miljonu pieprasīšanas mediķu atalgojumam ātri vien paziņoja, ka nepieciešamais finansējums atrasts.

Pārskatījām visas iespējas un sagatavojām priekšlikumus, kā nodrošināt nepieciešamo finansējumu. Toreiz ministre runāja par Eiropas Komisijā iesniegto budžeta plānu, kuru iesniedzam pie nemainīgas politikas un kura sabalansētību šis priekšlikums izjauca.

Bet pēc “naudas atrašanas” tas taču galu galā palika tikpat sabalansēts?

Foto: Timurs Subhankulovs

Jolanta Plūme: Tad, kad lēma par papildu izdevumiem, bija jāpiedāvā papildu ieņēmumi. Bija papildu uzdevumi ministrijām ēnu ekonomikas samazināšanā, bija virkne uzdevumu Veselības, Iekšlietu, Satiksmes un Tieslietu ministrijām. Vairumu priekšlikumu izstrādāja arī Finanšu ministrija par finanšu jomas jautājumiem. Diemžēl ne visus Eiropas Komisija atzina. No tiem 25 miljoniem, ko esam ieplānojuši iegūt no ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumiem, Eiropas Komisija atzinusi pasākumus tikai astoņu miljonu apmērā, bet darbs turpinās.

Plašsaziņas līdzekļos pavīdēja uztraukums, ka Labklājības ministrija samazinājusi pensijas un pabalstus…

Baiba Bāne: Diskutējot par iespējām papildus finansēt vēl kādas iniciatīvas, Labklājības ministrija pārrēķināja visas sociālā budžeta izmaksas, no speciālā budžeta izmaksātos pabalstus un pensijas atbilstoši reālajam saņēmēju skaitam. Iepriekš plānotais izdevumu apjoms izrādījās lielāks, nekā pagājušā gada faktiskajiem saņēmējiem nepieciešams. Gan bērni dzima mazāk, gan bezdarbnieku pabalstus vajadzēja mazāk, gan slimības lapu mazāk (kaut arī pieauga vienas slimības lapas vidējā vērtība).

Izrādījās, ka 2019. gadā nebūs nepieciešams tik liels finansējums, kā iepriekš plānots. Ekonomija veidojas ap 48 miljoniem eiro. To lielākā daļa tika novirzīta kopējo budžeta izdevumu segšanai, kā arī labklājības jomā strādājošiem, rodot iespēju palielināt algas sociālajiem darbiniekiem. Tāpēc noraidu plašsaziņas līdzekļos izskanējušās aizdomas, ka tas tiek darīts uz pensionāru rēķina. Gribu nomierināt “LA” lasītājus, ka neviena pensija, neviens pabalsts nav samazināts. Turklāt tie pieaug katru gadu un pieaugums plānots arī turpmākajiem gadiem.

Pārprasīšu katram gadījumam: vai šoreiz nav atstāta nekāda summa, par kuras izlietojumu deputāti varētu lemt Saeimā? Kā deputātu kvota.

Jolanta Plūme: Jau kopš 2018. gada Saeima ir atteikusies no deputātu kvotām. Nē, arī jaunajai Saeimai nav atstāta iezīmēta summa. Protams, ir budžeta pozīcija “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Bet tie plānoti divreiz mazāki nekā pērn. Labāk plānojot, daudzas lietas var paredzēt iepriekš.

Taču pedagogi ir neapmierināti, jo budžetā nav iekļauts tas algu palielinājums no 2019. gada 1. septembra, kas paredzēts grafikā. Vai pieļaujat iespēju, ka gada vidū, palielinoties ieņēmumiem, varētu to izskatīt?

Baiba Bāne: Fiskālās disciplīnas likums nosaka, ka pēc budžeta apstiprināšanas visi papildu ieņēmumi novirzāmi budžeta deficīta segšanai. Finanšu ministrija likumu nepārkāps.

Tika nodrošināts finansējums pedagogu algām tādā apmērā, ko iepriekšējā valdība nolēma maksāt no pagājušā gada 1. septembra. Te gan jāpiebilst, ka Izglītības likumā paredzētais pedagogu darba samaksas celšanas grafiks un valdība konceptuāli paredz trīs finansējuma avotus atlīdzības pieaugumam – no valsts budžeta, sekmējot kvalitāti reformas ietvaros, un finansējumu no pašvaldībām. Pie reformas jautājumiem jāstrādā, veidojot 2020. gada budžetu, ko premjers un finanšu ministrs apņēmušies sākt jau aprīlī.

Jolanta Plūme: Jāatceras, ka finansējums, kas pērn piešķirts no septembra, šajā gadā materializējas reiz trīs un papildu ir par 17,6 miljoniem eiro vairāk nekā 2018. gadā. Ja 2019. gadā no 1. septembra vēl palielinātu algas pedagogiem, kā pieprasīts par deviņiem miljoniem eiro, tas nozīmē, ka 2020. gada budžetā tam jāparedz trīsreiz lielāka summa – 27 miljoni eiro. Skaitļi rāda – skolēnu skaits samazinājies, bet pedagogu skaits nemainās. Tajā pašā laikā skolotāju sociālajam spilvenam – pārkvalifikācijai – paredzētā nauda 2018. gadā palika neiztērēta. Vidējā faktiski izmaksātā alga nebūt nav 700 eiro. Pēc VID datiem, reģionos tā ir ap tūkstoti, nerunājot par Rīgas un Pierīgas skolām.

Vai Finanšu ministrija redz reālu rezervi skolotāju algām no sporta būvēm paredzētā finansējuma?

Baiba Bāne: Katrs ministrs ir tiesīgs pārskatīt savas nozares izdevumus. Bet jāņem vērā gan politiskās vienošanās, noslēgtie līgumi, gan uzņemtās saistības pret uzņēmējiem un sabiedrību. Nedrīkst veikt tik straujus manevrus, kas varētu radīt tiesvedības pret valsti.

Jolanta Plūme: Turklāt pedagogu algas ir jānodrošina ilgtermiņā. Ar sporta būvju finansējumu nevar atrisināt vajadzības ilgtermiņā.

Eiropas Komisija pieļauj budžeta deficītu, kad tiek veiktas kādas reformas. Tā tas bija ar pensiju reformu, tagad – ar veselības aprūpi. Vai tāpat nevar būt ar skolotājiem, jo skolu reforma uzsākta? Pieteikta arī administratīvi teritoriālā reforma, kurai apvienošanās izmaksas nav ieplānotas?

Jāatzīmē, ka Latvija ir visaktīvāk izmantojusi iespējas veikt reformas, izmantojot deficīta atkāpes iespēju. Diemžēl šādas iespējas pārskatāmā nākotnē vairs nebūs. Stabilitātes un izaugsmes pakts, kas nosaka fiskālās disciplīnas noteikumus, ir samērā sarežģīta sistēma, kur iespējas atkarīgas no makroekonomiskajiem rādītājiem un Eiropas Komisijas izmantotās metodoloģijas, un šie parametri laika gaitā mainās. Tēlaini sakot, Latvija ir izmantojusi iespēju logu, bet pašlaik tas aizveras. Turpmāk strukturālās reformas būs jāveic, iekļaujoties budžeta deficīta rāmjos.

Baiba Bāne: Eiropas Komisija jau nepieļaus lielāku budžeta deficītu tikai tāpēc, ka pieminēts vārds “reforma”. Jābūt labi sagatavotai dokumentu paketei un pamatotai reformai ar kvalitatīvajiem rādītājiem. Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss Briseles koridoros pavadījis ļoti ilgu laiku, lai pierādītu veselības aprūpes reformas pamatotību. Bet diemžēl pēdējos gados ir mainījusies Eiropas Komisijas metodoloģija un papildu deficīta atkāpes nav iespējamas.

Valsts pārvaldē arī kādas pārmaiņas?

OECD ir veikusi pētījumu par budžeta vadību un tajā skaitā izdevumu pārskatīšanas procesu. To publiskos tuvākajā laikā, ceram uz pozitīvu novērtējumu.

Jolanta Plūme: Pirms trim gadiem, kad uzsākām izdevumu pārskatīšanas procesu, mācījāmies gan mēs, Finanšu ministrija, gan nozaru ministrijas, kuras satraucās: “Mums ņem nost naudu!” Tagad ministrijas saprot, ka līdz ar augošajām prasībām nauda tomēr nematerializējas. Tāpēc tās sāk domāt, ko var darīt citādāk un ko – vispār nedarīt, ja kāda no programmām ir zaudējusi aktualitāti. Cenšamies mazināt tehnisku darbu, ko palīdz veikt IT tehnoloģijas, un cilvēkresursus novirzīt analītiskam darbam.

Šis gads laikam ir nodokļu reformas radītais nodokļu ieņēmumu bedres gads?

Baiba Bāne: Uzņēmumu ienākumu nodoklī iestrādātā 0% likme reinvestētajai peļņai pilnā apmērā atstās ietekmi uz budžetu šogad. Prognozēts kritums par 200 miljoniem eiro. Ja uzņēmumam nav tik liela peļņa, šogad jāatmaksā avansi, kas pagājušajā gadā tika iemaksāti. Ceram, ka ekonomikas stimuli un darbaspēka nodokļu samazinājumi nesīs atdevi tautsaimniecībā. Baltajām algām jāpalielinās, pelēkajām jāsamazinās. Bet tas nekur nenotiek vienā gadā.

Jolanta Plūme: Iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir būtiskākais pašvaldību budžetu ieņēmumu avots. Tas kopā ar speciālo budžetu nodrošina, ka šogad visām pašvaldībām budžets ir lielāks nekā pērn. Visām pašvaldībām kopā novirzīti par 85 miljoniem eiro vairāk. Pašvaldības neizjutīs iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes kritumu, jo budžetā kopējie nodokļu ieņēmumi pieaug.

Baiba Bāne: Tiks mainītas arī pašvaldību aizņemšanās iespējas Valsts kasē, lai varētu īstenot savus projektus. Tagad mainīta pati pieeja – valdība vairs nenoteiks prioritāros mērķus, kam iespējams saņemt aizņēmumu. Pašvaldība tos noteiks pati, tomēr jau šogad visiem projektiem būs jānodrošina pašvaldības līdzfinansējums no sava budžeta. Tad neveidosies situācija, ka uzceļ lielu ēku, bet pēc tam to nespēj uzturēt. Kā, piemēram, atklātu apsildāmu peldbaseinu.

LA.lv