“Budžetnieku” algas vēl neatklās 6
Pēdējā pavasara sesijas sēdē Saeima pieņēma grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas paredz pienākumu valsts un pašvaldības iestādēm publiskot arī savu darbinieku algas. Tomēr Saeimas noteikto atklātību šajā jautājumā izbrāķējis Valsts prezidents.
Jau likumprojekta skatīšanas laikā vairākas Saeimas frakcijas (ZZS, “Saskaņa”, Latvijas Reģionu apvienība un “No sirds Latvijai”) mēģināja algas padarīt slepenas, bet pēc sabiedrības sašutuma no šīs ieceres atkāpās.
Ja Saeimas pieņemtie grozījumi stātos spēkā, kā tas bija paredzēts, jau no nākamā gada tiktu mainīta līdzšinējā situācija, kad algu publiskošana attiecas tikai uz ierēdņiem un amatpersonām. Ministrijas un citas iestādes atklātības prasības mēdz apiet, daļu savu strādājošo noformējot kā “darbiniekus uz līguma pamata”. Tas ļauj izvairīties no prasības atklāt viņu atalgojumu, kaut arī tas tiek maksāts no valsts budžeta līdzekļiem.
Deputāta Inta Dāldera (“Vienotība”) piedāvātie un Saeimas vairākuma apstiprinātie grozījumi šo “caurumu” aizlāpīja, paredzot, ka ne vien amatpersonu, bet arī valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku atalgojums un citas pienākošās naudas summas katru mēnesi jāpublicē iestādes mājaslapā, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un izmaksāto summu. Tāpat būtu jāpublicē arī visi privāttiesiskie līgumi (izņemot darba līgumus un autoratlīdzību līgumus). Turklāt visai šai informācijai būs jābūt pieejamai internetā ne mazāk kā desmit gadu. “Nav atšķirības starp amatpersonu vai darbinieku un ir būtiski, lai informācija par viņiem izmaksātajām summām būtu pieejama publiski un ilgāku laika periodu, lai varētu izdarīt secinājumus,” iepriekš skaidroja I. Dālderis.
Tomēr sestdien Valsts prezidents Raimonds Vējonis Saeimas veiktos Valsts pārvaldes iekārtas likuma grozījumus nodeva parlamentam otrreizējai caurlūkošanai. Prezidenta ieskatā, nav pieļaujams, ka likumdevējs dažādos likumos veido atšķirīgu viena jautājuma regulējumu, vēršot uzmanību, ka pieņemtais regulējums ir pretrunā ar Saeimas pirms diviem mēnešiem pieņemtajiem grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Prezidents arī lūdzis izvērtēt grozījumu atbilstību personu datu aizsardzības un aprites prasībām, kā arī rast līdzsvarotu risinājumu Satversmes 100. un 96. pantā garantēto pamattiesību īstenošanai. Vējonis informē, ka saņemta Datu valsts inspekcijas vēstule, kurā vērsta uzmanību uz likumā ietvertā regulējuma neatbilstību fizisko personu datu aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām un lūgts likumu neizsludināt.
Deputāts Dālderis uzskata, ka likuma grozījumu nodošanai otrreizējai caurlūkošanai nav pamata. “Patlaban vairāk nekā 10 000 atlīdzības jau septiņus gadus tiek publicētas, un par to nav saņemtas nekādas sūdzības,” aģentūrai LETA skaidroja deputāts, uzsverot, ka prasīt algu atklāšanu ļauj Informācijas atklātības likums. “Birokrāti vēlas, lai lielie algu apmēri nebūtu publiski pieejami. Atradīs dažādus iemeslus, bet mēs turpināsim,” solīja deputāts. Rudenī tikšot gatavoti priekšlikumi, lai iestrādātu šīs normas citos likumos.
Saskaņā ar prezidenta noraidītajiem grozījumiem algas būtu jāatklāj arī skolotājiem, tādēļ satraukumu par to bija paudusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA). “Mums nav nekas slēpjams un neiebilstam pret to, ka sabiedrībai tiek sniegta pilna informācija par nodokļu maksātāju naudas izlietošanu. Taču, ja tas tiks īstenots, tad šī publiskošana jādara korekti, norādot arī slodzi un darbavietas. Ir gadījumi, kad skolotāji strādā vairākās skolās un vairāk nekā vienu slodzi un saņem mēnesī labu algu. Ir tādi, kas strādā nepilnu slodzi un saņem ļoti maz. Ja informācija par slodzēm netiks pievienota, tad no algām vien varēs izdarīt maldīgus secinājumus,” uzsvēra LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga. Tikmēr Iekšlietu dienesti, piemēram, Valsts policija un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, jau tagad ik mēnesi publicē amatpersonām izmaksāto atalgojumu, norādot vārdus, uzvārdus un amatus, kaut arī likums to tiešā veidā neprasa.
Jāpiebilst, ka noraidītie grozījumi vēl nebija pilnīgi, jo neprasīja valsts un pašvaldību uzņēmumos strādājošo algu uzrādīšanu. I. Dālderis atzina, ka nākotnē vēlas panākt, lai arī valsts un pašvaldību uzņēmumu darbinieku atalgojums tiktu atklāts.
