Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
2. oktobris, 2013
Drukāt

Budžets nonācis Saeimā

budzets2_TS_4

Kaut arī pilna vienprātība par nākamā gada budžetu valdošajā koalīcijā nav panākta, valdība neatkāpjas no iepriekš izvirzītā laika grafika. Tādēļ vakar 2014. gada budžeta projekts tika apstiprināts valdībā un uzreiz pēc tam finanšu ministrs Andris Vilks (“Vienotība”) tradicionālajā portfelītī nogādāja budžeta projektu uz Saeimu. 


Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 7 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 7,142 miljardi eiro. Tādējādi valsts konsolidētā budžeta deficīta līmenis atbilstoši naudas plūsmai ir paredzēts 0,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt konsolidētā kopbudžeta (kopā ar pašvaldību budžetu) ieņēmumi 2014. gadam ir plānoti 8,58 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 8,75 miljardi eiro. Līdz ar to konsolidētā kopbudžeta deficīts pēc naudas plūsmas tiek prognozēts 0,17 miljardi eiro jeb 0,7% no IKP. Mērķdotāciju apjoms pašvaldībām noteikts 323,8 miljonu eiro apmērā.

Pašreiz valsts pamatbudžets pildoties ļoti labi un tajā ir aptuveni 200 miljonu latu pārpilde, galvenokārt pateicoties veiksmīgai pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) iekasēšanai. “Nodokļu iekasēšanas prognozes tiks izpildītas vai pat pārpildītas. Svarīgi, ka arī pašvaldību budžetos ieņēmumi sasniedz vai pat stipri pārsniedz prognozētos, ļaujot tām pārplānot budžetus,” optimistiski noskaņots Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs (“Vienotība”). Pērn, apstiprinot šā gada budžetu, tika plānota 3% izaugsme un 2% inflācija. Taču šobrīd šķiet, ka gada griezumā izaugsme varētu pārsniegt arī četrus procentus, lielā mēra pateicoties iekšējā patēriņa pieaugumam.

 

Jaunās politikas 
iniciatīvas – veselībai 
un ekonomikai

Pārresoru koordinācijas centra ieviestais modes termins “jaunās politikas iniciatīvas” nozīmē tādus ministriju ieplānotus pasākumus, kas līdz šim netika īstenoti, bet būtu uzsākami, ja atrodas papildu līdzekļi. Valdība vienojusies, ka papildu ieņēmumu daļas fiskālā telpa būs aptuveni 243 miljoni eiro (jeb 170 miljoni latu).

Sadalot šo papildu finansējumu jaunās politikas iniciatīvām, nākamgad visvairāk tiek veselības nozarei – 40,6 miljoni eiro. Par to Veselības ministrija plāno veikt ārstniecības personu darba samaksas paaug­stināšanu (22 miljoni eiro), mēnešalgu izlīdzināšanu un minimālās algas paaug­stināšanu (8 miljoni eiro), ambulatorai ārstniecībai paredzēto zāļu iegādes izdevumu kompensācijas un centralizētās medikamentu iegādes nodrošināšanu (4,5 miljoni eiro), ambulatoro pakalpojumu rindu mazināšanu (2,1 miljons eiro) un citus pasākumus.

Gandrīz tikpat daudz līdzekļu (40,1 miljons eiro) atvēlēti Ekonomikas ministrijai. Lielu daļu no tiem (aptuveni 6,1 miljonu eiro) EM plāno tērēt ēku energoefektivitātes uzlabošanas pārejas risinājumiem. Tāpat šie līdzekļi tiks tērēti reemigrācijas pasākumiem.

Satiksmes ministrija (SM) savām jaunās politikas iniciatīvām saņems 37,6 miljonus eiro. Apmēram 30,8 miljoni eiro no tiem atvēlēti autoceļu sakārtošanas programmai. Vēl 4,5 miljoni eiro tiks izmantoti, lai dotētu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju zaudējumus, bet 0,7 miljoni eiro atvēlēti ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkla uzturēšanai.

Kultūras ministrija jaunās politikas iniciatīvām saņems 17,5 miljonus eiro, Aizsardzības ministrija – 16 miljonus, Finanšu ministrija – 15,4 miljonus eiro.

 

“Karstie punkti” – 
bērni, ostas un 
nevienlīdzība

Šā gada budžeta tapšana bijusi konfliktiem bagāta, bet, tā kā diskusijas tika sāktas jau laikus, gandrīz visos “karstajos punktos” koalīcijai izdevies panākt kompromisu. Viens no pirmajiem konfliktiem izcēlās jau vasarā starp Reformu partiju (RP) un “Vienotību”. Reformisti uzstāja uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšanu līdz 22% nākamgad un līdz 20% 2015. gadā. Tomēr “Vienotībai” izdevās viņus pārliecināt, ka iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanai lietderīgāk būtu palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa mēneša neapliekamo minimumu līdz 75 eiro un iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošu personu līdz 165 eiro, kas samazina ieņēmumu nevienlīdzību, īpaši ģimenēm ar bērniem. Tāpat 2014. gada budžetā paredzēts darbaspēka nodokļu samazinājums, par 1% samazinot gan darba ņēmēja, gan darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Otrs būtiskākais “karstais punkts” bija Nacionālās apvienības (NA) tā sauktais demogrāfijas ultimāts. Patiesībā gan par ultimātu to nevarētu saukt, jo nacionāļi pieprasīja ievērot pērn noslēgto vienošanos, kas paredzēja pagarināt vecāku pabalsta izmaksāšanu līdz bērna pusotra gada vecumam.

Savukārt Labklājības ministrija (LM) uzskatīja, ka pēc bērna pirmā gada sasniegšanas vecāku pabalsta saņēmējam jāatgriežas darba tirgū (vai arī jāizmanto šis laiks kā pārejas periods, mācoties vai piesakoties bezdarbniekos). Laika posmā no bērna gada vecuma līdz pusotra gada vecumam šie vecāki saņemtu bērna kopšanas pabalstu (120 latu) un īpašu bērna pieskatīšanas pabalstu (100 latu), un ģimenes valsts pabalstu (8 latus). Ministrija uzskatīja, ka šāds risinājums mazinātu nevienlīdzību starp sociāli apdrošinātiem un sociāli neapdrošinātiem vecākiem. Taču NA bija nepiekāpīga, un gala variants paredz, ka nākamgad sociāli neapdrošinātie vecāki saņems 120 latu bērna kopšanas pabalstu līdz bērna pusotra gada vecumam. Savukārt vecāki, kuri veikuši sociālās iemaksas, papildus bērna kopšanas pabalstam saņems arī vecāku pabalstu. Vienkārši runājot, vecāku pabalsts tiek “izstiepts garumā” – to varēs saņemt pusotru gadu līdzšinējā gada vietā, bet tā apmērs būs 43,75% no bruto algas līdzšinējo 70% vietā. Kompromisa variantā parādās arī iespējas vecākiem atgriezties darbā, saglabājot 30% no vecāku pabalsta. Tāpat ar 2014. gada 1. janvāri paredzēts straujāk palielināt valsts uzturlīdzekļu apmēru, kas būtu 50 lati par bērnu no viņa dzimšanas līdz septiņu gadu vecumam un 55 lati par bērnu septiņu līdz 18 gadu vecumā.

Papildus minētajiem jautājumiem plānots skatīt pirmā mājokļa atbalsta programmu jaunajām ģimenēm, nosakot šā atbalsta principus, pro­grammas finansēšanas uzsākšanas laiku un finansējuma apjomu.

Kaut arī sākumā koalīcijas partneri šķita skeptiski, tomēr galu galā budžeta paketē iestrādāti arī RP piedāvātie grozījumi Ostu likumā. Tie paredz, ka Rīgas Brīvostas pārvaldei, Ventspils Brīvostas pārvaldei un Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei valsts pamatbudžetā būs jāieskaita maksājums par valsts stratēģiskās infrastruktūras – ostas akvatorija – izmantošanu. Līdz ar to ostām valsts pamatbudžetā būs jāieskaita tāds pats maksājums kā pašvaldības speciālajā budžetā. Pēc EM aprēķiniem, nākamgad šāds priekšlikums varētu papildināt valsts budžetu par aptuveni 2,4 miljoniem eiro.

 

Par uzturēšanās 
atļaujām vēl spriedīs

Vissāpīgākais jautājums koalīcijai 2014. gada budžeta kontekstā ir par termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanu nekustamo īpašumu nopirkušajiem ārvalstniekiem. Pirmdien koalīcijas sēdē par to tā arī neizdevās vienoties. Tieši tādēļ NA pārstāvis valdībā Jānis Bordāns, kurš šobrīd veic gan tieslietu, gan kultūras ministra pienākumus, vakar valdības sēdē nepiedalījās lemšanā par budžetu. Pēc neoficiālas informācijas, nacionāļi, jūtot domubiedru trūkumu citās frakcijās, ir gatavi daļēji piekāpties. Tā vietā, lai runātu par pilnīgu TUA piešķiršanas izbeigšanu īpašuma pircējiem, pašlaik koalīcijā notiek diskusijas par kvotu noteikšanu tam, cik daudz šādu darījumu gadā pieļaujami. Premjers Valdis Dombrovskis esot piedāvājis 2000 darījumu slieksni, bet NA uzskata, ka tas nedrīkstētu būt lielāks par 500. Turklāt ar nosacījumu, ka ar katru nākamo gadu tas tiktu vēl vairāk samazināts. Pirmdien pēc koalīcijas padomes premjers pauda cerību, ka vienošanos izdosies panākt līdz budžeta skatīšanai pirmajā lasījumā.

 

 

Valsts pamatbudžeta finansējums 2014. g. Saeimai, Valsts prezidenta kancelejai un ministrijām, eiro

Valsts prezidenta
kanceleja
3 098 961
Saeima 22 299 300
Aizsardzības 225 682 358
Ārlietu 77 029 052
Ekonomikas 191 377 962
Finanšu 943 705 889
Iekšlietu 282 176 706
Izglītības un
zinātnes
319 601 075
Zemkopības 505 912 767
Satiksmes 471 544 655
Labklājības 526 969 068
Tieslietu 4 529 886
Vides
aizsardzības
un reģionālās
attīstības
239 719 411
Kultūras 124 132 102
Veselības 711 848 353

  

Kā veidojas budžets?

* Budžeta kodolu veido pamatfunkcijas, kurām jāatvēl līdzekļi katru gadu (ierēdņu valodā – bāzes izdevumi). Pārējie izdevumi ir politikas iniciatīvām. Tās var būt terminētas (piemēram, izdevumi Dziesmu svētku sarīkošanai vai “Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta” nodrošināšanai) vai beztermiņa (piemēram, algu palielināšana kādā sektorā), kas vēlāk tiek iekļauta bāzes izdevumos.

* Lai vieglāk saprastu valsts pamatbudžeta veidošanos, vienkāršosim un salīdzināsim to ar ģimenes budžetu. Piemēram, Paraudziņu ģimene. Katru mēnesi Paraudziņi tērē noteiktas, iepriekš paredzamas summas par dzīvesvietas īri, komunālajiem maksājumiem, transportu, pārtiku, izglītību, kredītu atmaksu un tamlīdzīgi (valsts pamatbudžeta kontekstā tie būtu tā sauktie bāzes izdevumi). Savukārt ieņēmumu daļu veido ģimenes locekļu saņemtās algas, prēmijas un citi ienākumi. Sarēķinot nākamā gada bilanci, Paraudziņa kungs secinājis, ka nākamgad, taupīgi dzīvojot, pēc visiem maksājumiem ģimenē pāri varētu palikt aptuveni 800 latu (“papildu ieņēmumu daļas fiskālā telpa”). Tas nozīmē, ka tagad Paraudziņu ģimenei ir jāizlemj, kā rīkoties ar šo naudu – remontēt dzīvokli vai priekšlaikus atdot auto kredītu, palielināt bērnu kabatas naudu, doties ceļojumā vai ieguldīt izglītībā (“jaunās politiskās iniciatīvas”). Lēmuma pieņemšana Paraudziņiem varētu būt vieglāka, ja viņi jau laikus būtu paredzējuši šādas situācijas iespēju un jau iepriekš vienojušies par to, kādām prioritātēm papildu līdzekļus atvēlēt. Valsts kontekstā šādas vienošanās funkciju pilna Nacionālais attīstības plāns un citi politikas plānošanas dokumenti.

 

{gallery id=”2205″}

{gallery id=”2206″}

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+