Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
9. novembris, 2016
Drukāt

Jānis Grasis: Nekas netiek mainīts, lai uzlabotu sabiedrības trūcīgākās daļas dzīvi (5)

Foto - LETAFoto - LETA

Lai arī Valsts prezidents ir aicinājis likumdošanas procesu padarīt kvalitatīvāku, tomēr, raugoties uz valsts budžeta pieņemšanas virzību, viņa aicinājumu Ministru kabinets un atsevišķas nozaru ministrijas ignorē. Kāds sakars valsts budžetam ar grozījumiem Izglītības likumā par nelojālajiem skolotājiem? Manuprāt, nav nekāda sakara. Arī grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz samazināt elektroenerģijas cenas energointensīvajiem uzņēmumiem, diferencējot obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumus pēc pieslēguma jaudas un patēriņa apmēra, diez vai attiecas uz budžeta paketi. Tas pats attiecas uz grozījumiem Augstskolu likumā.

Tas nav normāli, ka Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns ir spiests norādīt, ka ministriju sagatavotās anotācijas ir sagatavotas sliktā kvalitātē, piemēram, anotācija likumprojektam “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā”.

Bet vērtējot kopumā sagatavoto budžetu, var teikt pavisam īsi: stabili, bez pozitīvām pārmaiņu vēsmām. Lai arī bija cerības, ka, mainoties Ministru prezidenta un finanšu ministra partijiskajai piederībai, var sākties pozitīvas pārmaiņas valsts nodokļu politikā, tomēr nekas tāds pagaidām nenotiek. Pats galvenais, ka nodokļu politikā nekas netiek mainīts, lai beidzot tiešie nodokļi būtu pēc maksātspējas principa, tādējādi maksimāli uzlabotu sabiedrības trūcīgākās daļas dzīvi. Diferencētais neapliekamais minimums, kad darbaspēks sākumā kreditē valsti un tikai tad pēc lūguma dabū atpakaļ savu pārmaksāto naudu nodokļos, noteikti neatbilst mūsdienu civilizēto valstu praksei. Solidaritātes nodoklis pēc būtības neatbilst savam nosaukumam, jo attiecas tikai uz darbiniekiem, kuri jau tā čakli maksā visus likumā paredzētos nodokļus. Ja tas ir Solidaritātes nodoklis, tad ar papildu likmi, piemēram, 10% apmērā, būtu jāapliek visu personu ienākumi virs zināmas summas (piemēram, 50 000 eiro gadā), kas tiek saņemtas kā dividendes, procenti, kapitāla pieaugums vai jebkuri citi ienākumi. Lielākajā daļā ES valstu par pirmo mājokli ģimenei jāmaksā proporcionāli zemi nodokļi, bet Latvijā daudzām ģimenēm galvassāpes sagādā samaksāt nodokli par vienīgo mājokli. Lai aizsargātu Latvijas zemnieku un ražotāju intereses, būtu jāsāk arī PVN samazināšana pārtikai, ko var izdarīt vairāku gadu garumā, tomēr arī šajā jomā nekādu izmaiņu nav.

Jāņem vērā, ka Latvija investīciju piesaistē sīvi konkurē ar saviem tuvākajiem kaimiņiem – Igauniju un Lietuvu. Ja Latvijas investors vēl var investēt Latvijā, patriotisku jūtu vadīts, tad ārvalstu investori rūpīgi izpēta valstu investīciju klimatu, tajā skaitā tiek izpētīts arī nodokļu slogs. Diemžēl Latvija neiztur šo investora testu, un nākamajā gadā vēl vairāk palielināsies Igaunijas pievilcība investoru acīs.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Mēs to saprotam un pukojamies jau 25 gadus. Norādām viņiem, bet valdošā elite uz to nereaģē.
    Viņiem labi, paši vēl paaugstina algas prezidenta kancelejai, vēl paredz pavairot ierēdņu armiju utt.
    Ko darīt vēlēšanās?! Neko,sēdēt mājās un viss, lai pēc tam nesaka- paši ievēlējāt, kādi esat paši, tāda valdība – kā līdz šim. Viss. Vienreiz pietiek!!

  2. Nākamā pietura-rūpnīca VEF! Atbildēt

    Latvija-vienīgā ES valsts,kurā joprojām nepastāv slimokases un nav atraitņu pensiju.21% PVN likme pat pašiem nepieciešamākajiem pārtikas produktiem-otra augstākā visā pasaulē! Bet ar savu PVN apbedīšanas un kremēšanas pakalpojumiem,Latvija ir izvirzījusies pat pirmajā vietā pasaulē! Toties rūpniecības attīstība Latvijā ir visstraujākā ES pat bez rūpnīcām!

  3. Ar ko atšķiras igauņu elite no latviešu?Mūsu elite nelietderīgi izmantotās eiropas naudas uzskata par debesu dāvanu un bonusā vēl saņem atzinību un augstākus amatus,bet igauņu kolēģi atmaksa un klusi pazūd.

  4. Nevar tak ļaut resnajiem vēderiem palikt tievākiem !!

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (28)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. No elektrības cenām neatkarīgs slēpošanas kalns

Dažas Latvijas slēpošanas trases uzsāka sezonu jau novembra pirmajā pusē, kad uzsniga pirmais sniegs. Ja laika apstākļi turpmāk būs labvēlīgi, slēpotāji drīz atkal varētu atsākt ziemas sportošanu. Vienīgais sarūgtinājums, ka elektrības izmaksu pieauguma dēļ jāpaaugstina arī cenas. Daži uzņēmēji pat teikuši, ka elektrības izmaksas ir tik lielas, ka trase vispār jāslēdz.

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+