Mobilā versija
+17.1°C
Anna, Annija, Ance
Trešdiena, 26. jūlijs, 2017
9. novembris, 2016
Drukāt

Jānis Grasis: Nekas netiek mainīts, lai uzlabotu sabiedrības trūcīgākās daļas dzīvi (5)

Foto - LETAFoto - LETA

Lai arī Valsts prezidents ir aicinājis likumdošanas procesu padarīt kvalitatīvāku, tomēr, raugoties uz valsts budžeta pieņemšanas virzību, viņa aicinājumu Ministru kabinets un atsevišķas nozaru ministrijas ignorē. Kāds sakars valsts budžetam ar grozījumiem Izglītības likumā par nelojālajiem skolotājiem? Manuprāt, nav nekāda sakara. Arī grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz samazināt elektroenerģijas cenas energointensīvajiem uzņēmumiem, diferencējot obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumus pēc pieslēguma jaudas un patēriņa apmēra, diez vai attiecas uz budžeta paketi. Tas pats attiecas uz grozījumiem Augstskolu likumā.

Tas nav normāli, ka Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns ir spiests norādīt, ka ministriju sagatavotās anotācijas ir sagatavotas sliktā kvalitātē, piemēram, anotācija likumprojektam “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā”.

Bet vērtējot kopumā sagatavoto budžetu, var teikt pavisam īsi: stabili, bez pozitīvām pārmaiņu vēsmām. Lai arī bija cerības, ka, mainoties Ministru prezidenta un finanšu ministra partijiskajai piederībai, var sākties pozitīvas pārmaiņas valsts nodokļu politikā, tomēr nekas tāds pagaidām nenotiek. Pats galvenais, ka nodokļu politikā nekas netiek mainīts, lai beidzot tiešie nodokļi būtu pēc maksātspējas principa, tādējādi maksimāli uzlabotu sabiedrības trūcīgākās daļas dzīvi. Diferencētais neapliekamais minimums, kad darbaspēks sākumā kreditē valsti un tikai tad pēc lūguma dabū atpakaļ savu pārmaksāto naudu nodokļos, noteikti neatbilst mūsdienu civilizēto valstu praksei. Solidaritātes nodoklis pēc būtības neatbilst savam nosaukumam, jo attiecas tikai uz darbiniekiem, kuri jau tā čakli maksā visus likumā paredzētos nodokļus. Ja tas ir Solidaritātes nodoklis, tad ar papildu likmi, piemēram, 10% apmērā, būtu jāapliek visu personu ienākumi virs zināmas summas (piemēram, 50 000 eiro gadā), kas tiek saņemtas kā dividendes, procenti, kapitāla pieaugums vai jebkuri citi ienākumi. Lielākajā daļā ES valstu par pirmo mājokli ģimenei jāmaksā proporcionāli zemi nodokļi, bet Latvijā daudzām ģimenēm galvassāpes sagādā samaksāt nodokli par vienīgo mājokli. Lai aizsargātu Latvijas zemnieku un ražotāju intereses, būtu jāsāk arī PVN samazināšana pārtikai, ko var izdarīt vairāku gadu garumā, tomēr arī šajā jomā nekādu izmaiņu nav.

Jāņem vērā, ka Latvija investīciju piesaistē sīvi konkurē ar saviem tuvākajiem kaimiņiem – Igauniju un Lietuvu. Ja Latvijas investors vēl var investēt Latvijā, patriotisku jūtu vadīts, tad ārvalstu investori rūpīgi izpēta valstu investīciju klimatu, tajā skaitā tiek izpētīts arī nodokļu slogs. Diemžēl Latvija neiztur šo investora testu, un nākamajā gadā vēl vairāk palielināsies Igaunijas pievilcība investoru acīs.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Mēs to saprotam un pukojamies jau 25 gadus. Norādām viņiem, bet valdošā elite uz to nereaģē.
    Viņiem labi, paši vēl paaugstina algas prezidenta kancelejai, vēl paredz pavairot ierēdņu armiju utt.
    Ko darīt vēlēšanās?! Neko,sēdēt mājās un viss, lai pēc tam nesaka- paši ievēlējāt, kādi esat paši, tāda valdība – kā līdz šim. Viss. Vienreiz pietiek!!

  2. Nākamā pietura-rūpnīca VEF! Atbildēt

    Latvija-vienīgā ES valsts,kurā joprojām nepastāv slimokases un nav atraitņu pensiju.21% PVN likme pat pašiem nepieciešamākajiem pārtikas produktiem-otra augstākā visā pasaulē! Bet ar savu PVN apbedīšanas un kremēšanas pakalpojumiem,Latvija ir izvirzījusies pat pirmajā vietā pasaulē! Toties rūpniecības attīstība Latvijā ir visstraujākā ES pat bez rūpnīcām!

  3. Ar ko atšķiras igauņu elite no latviešu?Mūsu elite nelietderīgi izmantotās eiropas naudas uzskata par debesu dāvanu un bonusā vēl saņem atzinību un augstākus amatus,bet igauņu kolēģi atmaksa un klusi pazūd.

  4. Nevar tak ļaut resnajiem vēderiem palikt tievākiem !!

Agris Liepiņš: Darvas karote – mūsu bailīgums (26)Krievija apmelo nacionālos partizānus – latvieši, kā jau tas ierasts, lepni norij krupi, baltiešu pašcieņu glābj lietuviešu žurnālists.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kas tiem amerikāņiem nepatīk?

Gāzes varā

Eiropas Savienība nav apmierināta ar jaunākajām ASV sankcijām pret Krieviju. Izdevums “Politico” vēsta, ka ES komisāriem izplatītajā dokumentā tiek pausts Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera satraukums par to, ka jaunās sankcijas varētu skart dažādus Eiropas projektus enerģētikas jomā, un īpaši gāzes vadu “Nord Stream 2”, ko Krievijas gāzes koncerns “Gazprom” īsteno kopā ar vairākiem Eiropas uzņēmumiem. Latvija ir starp tām 13 ES valstīm, kas iebilst pret šo gāzesvadu Baltijas jūras dzelmē, saucot to par ģeopolitisku, nevis ekonomisku projektu. Turpretī Vācija un vairākas citas valstis vēlas tā īstenošanu. Šo pozīciju aizstāv arī Ž. K. Junkers.

Vai Rīgā jābūt mākslinieka Gustava Kluča ielai?
Inguna Ebela: pret neziņotājiem vajadzīgas paraugprāvas (15)Mazā Ivana nāve Dubeņu mežā liek uzdot daudzus “kāpēc”. Zēna vecākiem, kaimiņiem, institūcijām, kuru pienākums palīdzēt nemīlētiem un neaprūpētiem bērniem, garāmgājējiem, autobusa
Vai Austrālijas latvieši aizmirsti? (12)Latvijas sūtniecību Kanberā!
"Nauda iztērēta, rezultāta nav". Kā jūs iespaidojis ģimenes ārstu streiks? (6)Bitīte Baune, Limbažu novads: “Mana ģimenes ārste streiko, bet tas mani īpaši nav iespaidojis, jo visus pakalpojumus, kas šobrīd vajadzīgi, saņemu vai
Draugiem Facebook Twitter Google+