Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
1. aprīlis, 2016
Drukāt

Bukletā par rīcību ārkārtas situācijās iztrūkst ieteikumu terora vai militāra apdraudējuma gadījumos

Foto: LETA/AFPFoto: LETA/AFP

Pēc notikumiem Ukrainā gan politiķi, gan operatīvie dienesti lauzīja galvu, vai un kā iedzīvotājus informēt par rīcību militāra apdraudējuma gadījumos. Taču nupat tā rezultātā izdotajā bukletā nav neviena vārda nedz par militāru apdraudējumu, nedz arī par terorisma draudiem, kas šobrīd ir karstais temats numur viens.

Par to piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.

Informatīvais materiāls ir par civilo aizsardzību un padomiem, kā rīkoties dažādu katastrofu gadījumā. Tā kā šī materiāla izstrāde tikusi uzticēta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD), valdībai tam piešķirot no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 55 000 eiro, saturs veidots atbilstoši dienesta kompetencei.

“Tajā tika iekļauti septiņi apdraudējumi, iekļauta informācija par iedzīvotāju brīdināšanu, par evakuāciju, ārkārtas gadījumu somu un pirmo palīdzību,” komentēja VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Baltmanis.

Bukletā lasāms par rīcību ķīmiskas avārijas gadījumā, ja noticis ugunsgrēks, vētra vai plūdi, ja sagruvusi ēka vai nav elektrības.

“Pēc būtības tāda kara vai militāra iebrukuma gadījumā apziņošana nemainītos – bukletā informācija tā pati, kārtība par evakuāciju vai ārkārtas gadījumu somu tā pati, ja mēs runājam vēl par citiem apdraudējumiem, ko karš var izraisīt. Piemēram, elektrības pārrāvumu gadījumā, bīstamo ķīmisko vielu noplūdes gadījumā, ēku sabrukuma gadījumā. Tas, ka tur nav šis vārds, nenozīmē, ka sekas, kas var notikt, nepalīdzēs cilvēkam rīkoties atbilstoši šim saturam,” uzskata Baltmanis.

Arī tagad, pēc Briseles teroraktiem, informācija bukletā nemainītos, nosaka VUGD pārstāvis.

Arī bijušās iekšlietu sistēmas amatpersonas uzskata, ka informācijas saturs bukletā ir atbilstošs ārkārtas gadījumiem, kas sevī ietver gan kara, gan terora draudus.

“Ja runājam par civilo aizsardzību, jāsaprot, ka tas ir noderīgs visās lietās, sākot no dabas katastrofām, arī militāra iebrukuma gadījumā, terorisma gadījumos – civilā aizsardzības sistēma sāk darboties,” uzskata bijušais Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins.

Pēc viņa domām, pēc sekām terorakti ne ar ko neatšķiras – ir grautiņi, cietušie. “Tā situācija uz vietas būs līdzīga tai, kāda viņa šeit ir aprakstīta,” uzskata Voins.

Eksperti gan norāda, ka vēl jau pastāv jautājums, cik čakli lasītāji esam.

Buklets izdots vairāk nekā viena miljona eksemplārā un iedzīvotājiem tiek izplatīts valsts un pašvaldības iestādēs, kā arī tas ir pieejams elektroniski – gan VUGD, gan pašvaldību un valsts iestāžu mājaslapās internetā. Izdalīt katram iedzīvotājam, iemetot to pasta kastītēs, šo bukletu nav plānots.

Savukārt rekomendācijas rīcībai terorisma draudu gadījumā esot izstrādātas un atrodamas Drošības policijas mājaslapā internetā.

Kā ziņots, pēc notikumiem Ukrainā, piemēram, Lietuva rīkojās operatīvi un padomus, kā rīkoties, ja sākas karš, saviem iedzīvotājiem sniedza apjomīgā gandrīz simts lappušu biezā rokasgrāmatā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+