Latvijā
Politika

“Buldozers” nošķūrē izmeklēšanas komisiju 16

Foto – LETA

Tā sauktā “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisija ilgāk nekā divas stundas bez īpašiem panākumiem iztaujāja “Rīdzenes sarunu” galveno varoni Aināru Šleseru. Par iztaujāšanu gan to grūti nosaukt, jo lielākoties runāja Šlesers pats, komisijas locekļus pie vārda laižot tikai pa retam. Uz komisijas pārstāvju jautājumiem viņš īpaši necentās atbildēt, bet neskopojās ar pamācībām kā deputātiem vajadzētu strādāt un kādas lietas izmeklēt.

Jau sēdes sākumā Šlesers paziņoja, ka publicētās sarunas esot sagrozītas (piemēram, saruna kurā it kā tiekot kārtota Andra Amerika ievēlēšana Rīgas brīvostā patiesībā esot notikusi jau pēc viņa ievēlēšanas). Turklāt tās esot selektīvi atlasītas. “Piemēram, nav publiskota saruna, kur toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers zvanīja man un lūdza atbalstu savai pārvēlēšanai. Es viņam izvirzīju vienu konkrētu politisko noteikumu, kas jāizpilda, lai es viņu atbalstītu. Zatlers saprata, ka netiks pārvēlēts, un uzreiz tam kļuva tik kareivīgs un sāka politisko procesu, kas noveda pie Saeimas atlaišanas,” stāstīja Šlesers. Tāpat publiskotajos materiālos neesot atrodamas viņa sarunas ar “Vienotības” un Nacionālās apvienības (NA) politiķiem, kaut arī tādas viņam esot bijušas ne reizi vien. “Nevēlos apspriest sarunas, kas publicētas. Lūdzu publiskojiet visas sarunas un tad mēs parunāsim!” teica ekspolitiķis.

Par selektīvas informācijas tiražēšanu Šlesers vainoja “sorosītus”, kurus bija gatavs saukt vārdos: “Baiba Rulle, Nellija Ločmele un daudzi citi cienījami cilvēki ir Sorosa stipendiāti un ieņem ietekmīgus amatus. Viņi visi kopā vēl ar Sarmīti Ēlerti ir veiksmīgi kontrolējuši sabiedrisko viedokli Latvijā.”

Tomēr galvenais Šlesera arguments bija Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2016. gada decembra vēstule, kurā viņš tiek informēts par kriminālprocesa Nr.16870000911 (tā sauktā “Oligarhu lieta”) izbeigšanu. Šī vēstule ekspolitiķim ir tik mīļa, ka viņš to komisijas sēdē nolasīja vismaz desmit reizes un izmantoja kā vairogu pret visdažādākajiem jautājumiem.

Deputāti mēģināja Šleseram uzdot jautājumus par to vai viņš guva materiālus labumus no temiņuzturēšanās atļauju programmas ieviešanas, vai viņš piedalījās mēģinājumos pārdalīt “Air Baltic” akcijas, par viņa lomu uzņēmumā “Rīgas Tirdzniecības osta”, vai viņš kā valsts amatpersona devis valsts uzņēmumiem norādījumus reklamēties kādos konkrētos medijos.

Lielākoties šie jautājumi pēc būtības atbildēti netika. “Es jau vairāku gadu garumā esmu sniedzis detalizētus paskaidrojumus KNAB izmeklētājiem, kuri šeit nekādu noziedzīgu nodarījumu nesaskatīja,” attrauca Šlesers un kārtējo reizi nolasīja deputātiem KNAB vēstuli par kriminālprocesa izbeigšanu. Šlesers īpaši iekarsa brīdī, kad savus jautājumus mēģināja uzdot “Vienotības” frakcijas deputāts Andrejs Judins. Ekspolitiķis atgādināja viņam gan par “Vienotības” ģenerālsekretāra Arta Kampara “tumbočkas naudu”, gan par “Rēzeknes burtnīciņām”. “Varbūt vēlaties par šīm lietām parunāt? Varam kaut kur viesnīcā satikties un es jums daudz ko interesantu varētu pastāstīt,” aicināja Šlesers.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputātiem nevienu brīdi neizdevās izsist no sliedēm par “buldozeru” iesaukto Šleseru un pašpārliecināts smīns no uzņēmēja sejas nepazuda nevienu brīdi. Tomēr iespējams viņš nemaz nejūtas tik neaizskarams, jo uz sēdi bija paņēmis līdzi palīgspēkus – savu advokātu Viktoru Tihonovu.

“Šis darbs mums bija jāizdara, bet īpašas jēgas no tā nebija,” pēc Šlesera iztaujāšanas rokas noplātīja deputāts Judins, “Nekādas saturiskas atbildēs pēc būtības mēs nesaņēmām. Cilvēks atnāca ar savu paziņojumu un vairākkārt to atskaņoja, bet ne uz vienu jautājumu mēs nesaņēmām atbildēs.”

Citās domās ir parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja Ingūna Sudraba (NSL): “Ainārs Šlesers ir vienīgais cilvēks, kurš zina, ko un ar ko gadu gaitā ir runājis. Tādēļ viņa apgalvojums par selektīvu informācijas publicēšanu presē ir būtisks komisijai, lai novērtētu lietā atrodamos materiālus un izvērtētu vai notiek manipulēšana ar sabiedrību caur presi viena vai otra notikuma atspoguļošanas kontekstā.”

Pats Šlesers pēc komisijas sēdes žurnālistiem vēlreiz demonstrēja KNAB vēstuli par lietas izbeigšanu, bet uz konkrētākiem jautājumiem par sarunās minētajiem faktiem atbildēja izvairīgi, līdz galu galā paziņoja: “Es tagad vairs neesmu valsts amatpersona, kam obligāti jāatbild uz jūsu jautājumiem. Esmu privātpersona un pats izvēlos, ar ko sarunāties!” To pateicis “buldozers” lepni kā uzvarētājs aizrullēja no Saeimas.

LA.lv