Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
16. decembris, 2015
Drukāt

Bulduru Dārzkopības vidusskola dreifē kā kuģis (6)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Bulduru Dārzkopības vidusskolas labiekārtošanā ieguldīti trīs miljoni eiro Eiropas naudas, taču ar to nav bijis pietiekami, lai skolu modernizētu pilnībā.

Bulduru Dārzkopības vidusskolas attīstības biedrība savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plāniem ne pārāk uzticas, jo līdzšinējā tās darbība, biedrības ieskatā, skolas attīstību tikai kavējusi.

Jāpiebilst, ka attīstības biedrība nodibināta tikai pirms trim mēnešiem, tajā apvienojušās 13 juridiskās personas, kas pārstāv dārzkopības nozari. Biedrība nu cenšas pārstāvēt jau gadu bez direktora esošās vidusskolas intereses. Biedrības pārstāvis, Bulduru absolvents jau trešajā paaudzē Ansis Birznieks bija klāt arī vakar notikušajā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kurā sprieda par skolas nākotni. Nekādus lēmumus gan deputāti nepieņēma, taču zināms, ka nākotnē viņiem vajadzēs lemt par Bulduru Dārzkopības vidusskolas tiesisko statusu. Patlaban saskaņā ar 2005. gadā pieņemtu likumu tā ir valsts kapitālsabiedrība, kuras kapitāldaļas tur IZM valsts sekretārs. Tā kā kapitālsabiedrībai jābūt pelnošai, bet skola tāda nav, iecerēts to pārveidot par IZM padotībā esošu iestādi.

 

Skolas zeme iznomāta ļoti lēti

Vidusskolas attīstība pēdējos gados kavējusies dažādu iemeslu dēļ. Pirmkārt, skolai ir pārāk lielas telpas. Savulaik tehnikums plānots tūkstoš audzēkņiem, tagad tajā mācās tikai aptuveni 220 izglītojamo. Lielas platības ir liekas un tukšas. Otrkārt, ap gadsimtu miju skolas saimniecība vadīta nemākulīgi, iespējams, arī negodprātīgi. Tobrīd radās bažas, ka skolas nekustamie īpašumi, kas nenoliedzami ir vērtīgi, jo atrodas Jūrmalā, Lielupes krastā, varētu nonākt privātās rokās, tāpēc 2005. gada likumā Saeima arī noteica, ka vidusskolas mantība nav dalāma un privatizējama. Privatizēt zemi nevarēja, taču to varēja iznomāt, un noslēgti skolai ļoti neizdevīgi nomas līgumi. Piemēram, uzņēmums “Saliena golf courses” ieguvis savā rīcībā 519 400 kvadrātmetrus zemes tikai par 
11 868 eiro gadā, bet “JLD” – 185 800 kvadrātmetrus tikai par 946 eiro un 80 centiem gadā. Par tik nelielu samaksu uzņēmumi zemi varēs lietot vēl 35 gadus. Kopumā ir četri šādi neizdevīgi ilgtermiņa nomas līgumi, kurus neesot iespējams lauzt vai mainīt.

Treškārt, skola iesaistīta vairākās tiesvedībās, gadiem nesekmīgi cenšoties no saviem parādniekiem piedzīt vairāk nekā pusmiljonu eiro, un pati ir parādā valsts kasei 200 000 eiro, kas izlietoti jaunas katlumājas celtniecībā. Vecā kurinātava atradās teju kilometra attālumā no skolas un vairāk sildīja Jūrmalas gaisu, nevis skolu, tāpēc arī komunālo pakalpojumu izmaksas bija nesamērīgi lielas.

IZM skolas pārraudzību pārņēma 2004. gadā. Pirms tam tā bija Zemkopības ministrijas pārziņā.

A. Birznieks minēja vairākus piemērus, kā IZM, viņaprāt, kavējusi Bulduru Dārzkopības vidusskolas attīstību. Piemēram, tā jau vairākus gadus neļauj nodot ilgtermiņa nomai vienu tukšu skolas korpusu, kā arī šobrīd neizmantotu zemi, kur saimniecība “Ezerkauliņi” vēlējās veidot paraugsaimniecību, kurā ražošanu varētu iepazīt arī vidusskolas audzēkņi. Skolas attīstības stratēģija nav pieņemta, kaut IZM iesniegta jau augusta beigās.

Biedrības ieskatā, IZM arī radot negatīvu informatīvo fonu par skolu, stāstot par tās finanšu problēmām, kaut skola strādā, maksā rēķinus un kopumā finanšu situācija esot stabila. Negatīvā informācija esot viens no iemesliem, kāpēc strauji krities audzēkņu skaits. Pēdējo piecu gadu laikā tas samazinājies uz pusi. “Vai jūs paši gribētu savu bērnu laist skolā, kurā ir finanšu problēmas, kur nav sakārtota dienesta viesnīca?” jautāja A. Birznieks.

IZM parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns toties minēja summas, ko IZM no valsts budžeta piešķīrusi šai skolai. Pērn tie bija pat 1,4 miljoni eiro, jo bija jāsedz skolas komunālo maksājumu parādi. Salīdzinājumam – šogad skola centusies iztikt “vien” ar aptuveni 600 000 eiro. Valsts budžeta dotācija uz vienu audzēkni pērn bijusi 4753 eiro, bet šogad – 3419.

 

Jau gadu bez direktora

IZM iecēlusi vienu valdes locekli – Inu Vārnu, kura skolā var būt tikai vienu dienu nedēļā, jo ministrijā ieņem arī citu amatu. A. Birznieks uzskata: vajadzētu vairākus valdes locekļus, kā arī jāieceļ direktors. “Skolai nav kapteiņa, nav vīzijas, tāpēc tā dreifē un arī skolotāji ir demotivēti. Viss vērsts uz saglabāšanu, nevis attīstību,” viņš sūrojās.

I. Vārna skaidroja, ka viņas darbošanās skolas valdē ir pagaidu risinājums. Savukārt direktora skolai nav tāpēc, ka divos konkursos uz šo amatu nav pieteikušies atbilstoši pretendenti. Nule izsludināts trešais konkurss. A. Birznieks piebilda, ka attīstības biedrībai ir zināms labs pretendents uz šo amatu. Tas esot sabiedrībā pazīstams cilvēks, kura iecelšanu amatā atbalstītu nozare, taču nav zināms, vai viņš atbildīšot ministrijas birokrātiskajām prasībām.

E. Smiltēns norādīja, ka skolai jāturpina strādāt, taču, lai tas notiktu, tai jāmainās. IZM sākusi sarunas gan ar Latvijas Universitāti (LU), gan Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU) par Bulduru Dārzkopības vidusskolas iespējamu pievienošanu kādai no šīm augstskolām. LU pluss esot tas, ka tai ir botāniskais dārzs, kur vidusskolas audzēkņi varētu praktizēties, savukārt LLU stiprā puse ir tāda, ka liela daļa to studiju programmas ir tajās pašās nozarēs, ko var apgūt vidusskolā. Iespējams, abas augstskolas varētu veidot kādu kopprojektu, lai “glābtu šo skolu”. Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Armands Krauze teica, ka skolai būtu jānonāk LLU paspārnē, bet tā varētu sadarboties arī ar LU. Patlaban gan LU, gan LLU izstrādā stratēģisko redzējumu Bulduru vidusskolas attīstībai. Kad tas būs gatavs, IZM lems, kurai universitātei skolu varētu pievienot.

Arī A. Birznieks atzina, ka skolai būtu jāsadarbojas ar universitātēm. Tai vajadzētu attīstīties tādējādi, lai ar laiku Latvijā varētu iegūt arī koledžas līmeņa izglītību dārzkopībā.

Svarīgs ir jautājums, kas notiks ar skolas īpašumiem, ja spēkā vairs nebūs 2005. gada likums par Bulduru Dārzkopības vidusskolu. A. Birznieks uzskata, ka skolai savi zemes īpašumi jāsaglabā, jo varbūt nākotnē tai būs nepieciešama šobrīd neizmantotā zeme. Taču skolas attīstības biedrībā bažījas: tikko tas būs iespējams, nomnieki uzreiz pieprasīs zemes privatizācijas tiesības.

Pēdējos gados skolas infrastruktūras uzlabošanā ieguldīti trīs miljoni Eiropas struktūrfondu naudas un sakārtotos namus privatizēt gan nedrīkstētu. Finansējuma piešķiršanas nosacījumi paredz, ka vismaz piecus gadus pēc fondu naudas izmantošanas ēkas jāizmanto izglītības iestādei. Teju miljonu eiro izmaksājusi mācību siltumnīcas izbūve.

Bulduru Dārzkopības vidusskola ir vienīgā vieta Latvijā, kur var apgūt dārznieka profesiju, taču skolā šobrīd iespējams apgūt arī viesmīlības jomas specialitātes, un lielākā daļa audzēkņu mācās tieši viesmīlību, topošie dārznieki ir vien 28 procenti skolas audzēkņu.

20151216220232_1152

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Nu nezinu ,nezinu vai šī jaunā ambiciozā direktorīte ir spējīga to darbu veikt,kas nepieciešams skolas savešanai kārtībā . Tāda pelēka pele vien ir !

  2. Ta ir golbalizatoru prettautiskā plana – postīt nacionalas valstis un visu centralizet.
    Murjāņi un Bulduri būtu tas, kam pro savas tautas varai būtu jāstiprina cik tik var.
    Latvijai ir jātiek pie tautiskas varas, kas nav saistīta ar globalizatoru mafiju!

  3. Jau sen skolā vajadzēja arī augstāko izglītību, būtu daudz vairāk studentu…
    Skumji ka visa šī prihvatizācija izputināja tādu skolu….

  4. Te pienāca Kinzulis- Atbildēt

    tas zemes kumosiņs un pa lēto no IM ? Nu nevar naktīgulēt…

  5. Rāda pa TV, ka noķēruši “kriminālos dārzniekus”- botāniķus, jaunieši baidās mācīties to profesiju, ka nekļūst par kriminālajiem… būtu zāli legalizējuši, paskat, gāztu riņķī to skolu…
    Visi pēdējo gadu nelāgie notikumi skolas vadības izdarībās, prestižu neuzlabo, tā arī pamazām aiziet pa burbuli.

  6. Ar to profesijas potenciālo apguvēju daudzumu ir bēdīgi – skaitļi ir nežēlīgi – vēlme kļūt par Dārznieku krasi sarūk gadu no gada.
    Valsts iegulda miljonus – pretī saņem čiku…

Draugiem Facebook Twitter Google+