Bulgārijā modernizēs bruņotos spēkus 2
Krievijas agresivitāte Ukrainā likusi Bulgārijas amatpersonām ieņemt stingrāku nostāju, veidojot attiecības ar Maskavu.
Bulgārijas Aizsardzības ministrija iepazīstinājusi ar plāniem modernizēt valsts bruņotos spēkus, palielināt tēriņus aizsardzības nozarei, kā arī atteikties no Krievijā ražoto kara lidmašīnu izmantošanas. Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā pagājušajā nedēļā notikušajā aizsardzības jautājumiem veltītajā konferencē Bulgārijas prezidents Rosens Plevnelijevs paziņoja: “Krīze Ukrainā mūs atgriezusi skarbajā realitātē.”
Nosoda Krievijas ārpolitku
Oktobra sākumā intervijā Vācijas laikrakstam “Frankfurter Allgemeine Zeitung” Bulgārijas prezidents Plevnelijevs izteicās, ka “Krievijai vajadzētu iemācīties iegūt sabiedrotos, nevis vasaļus un subjektus”. “Mēs visi gribam partnervalsti, kuru pārstāv Čaikovskis, Tolstojs un Dostojevskis. Taču fakti liecina, ka šodien mums jāsamierinās ar citādu Krieviju – ar nacionālistisku, agresīvu valsti, ko vada prezidents, kurš uzskata Eiropu par pretinieku, nevis sabiedroto,” sacīja Bulgārijas prezidents. Intervijā vācu laikrakstam viņš arī iezīmēja atšķirību Krievijas un Rietumu vērtību sistēmās. “Pēc Berlīnes mūra krišanas visi eiropieši kļuva par uzvarētājiem, jo ieguva brīvību, demokrātiju. Taču [Krievijas prezidents] Vladimirs Putins mūra krišanu un Padomju Savienības sabrukumu uzskata par katastrofu, kas arī noved pie vēstures interpretācijas, kas ir pretrunā Eiropas uzskatiem un vērtībām,” sprieda Bulgārijas prezidents.
Plevnelijeva vērtējumi nepalika bez Maskavas atbildes. Krievijas Ārlietu ministrijas runasvīrs Aleksandrs Lukaševičs izteicās, ka Bulgārijas valsts galvas intervija rada pamatu bažām, jo “tajā atkal tiek atkārtoti nepamatotie izteicieni par tā dēvēto Krimas aneksiju”. “Lai apmierinātu prorietumnieciskās konjunktūras īstermiņa intereses, Rosens Plevnelijevs ignorē realitāti un samīda gadu simtiem stiprināto draudzību un sadarbību starp krievu un bulgāru tautām,” paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis.
Bulgārijas prezidents nedomāja vilcināties ar atbildi un pagājušās nedēļas nogalē intervijā Bulgārijas radio paziņoja: “Attiecībām starp krievu un bulgāru tautām ir jābūt būvētām uz stingriem pamatiem. Visstingrākais pamats ir patiesība, nevis tās vai citas iestādes propagandas mašinērija. Es uzskatu, ka es varu palīdzēt veidot labas attiecības starp bulgāru un krievu tautām, runājot patiesību par Krievijas pašreizējās valdības rīcību Krimā. Un es turpināšu to darīt.”
Atteiksies no Krievijas kara lidmašīnām
Vārdu apmaiņa sekoja Bulgārijas Aizsardzības ministrijas septembrī izziņotajiem plāniem par bruņoto spēku modernizēšanu. Šie plāni paredz ne tikai aizsardzības tēriņu palielināšanu, bet arī atteikšanos no Krievijā ražoto kara lidmašīnu izmantošanas. Bulgārija grib atteikties no šobrīd tās gaisa spēkos esošajiem 15 “MiG-27” un sešiem “MiG-21” iznīcinātājiem, kā arī 14 “Su-25” bumbvedējiem. Paredzams, ka Bulgārijas Aizsardzības ministrija tuvākā pusgada laikā nāks klajā ar ierosmēm par jaunu kara lidmašīnu iepirkšanu, ziņo laikraksts “The Moscow Times”.
Bulgārijas aizsardzības ministrs Velizars Šalamanovs sarunā ar britu raidsabiedrību BBC skaidroja, ka valsts bruņotajiem spēkiem ir nepieciešama modernizēšana, lai pieliktu punktu tam, ka valsts joprojām paļaujas uz novecojošo padomju laika tehniku, kuras rezerves daļu iegādei un uzturēšanai kārtībā joprojām ir nepieciešama sadarbība ar Krieviju. Šalamanovs ir pārliecināts, ka plānotās reformas Bulgārijas armijā stiprinās valsts neatkarību no Krievijas. Viņš arī atklāja, ka Bulgārija varētu iepirkt “F-16” iznīcinātājus no Itālijas vai Grieķijas, vai lidmašīnas “Eurofighter” no Portugāles, informē Bulgārijas laikraksts “Trud”. “Kritiskākā joma ir gaisa aizsardzība. Visi radari, visi raķešu zeme-gaiss kompleksi un visi iznīcinātāji ir ražoti Padomju Savienībā,” paziņoja Šalamanovs, skaidrojot, ka Bulgārija arī plāno iepirkt jaunus radarus pretgaisa aizsardzības stiprināšanai.
Līdztekus šiem plāniem Bulgārija arī iecerējusi palielināt savu aizsardzības budžetu, kas šobrīd ir 1,3 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. Bulgārijas Aizsardzības ministrijas sagatavotajā plānā teikts, ka nākamgad aizsardzības budžets būtu jāpalielina līdz 1,5 procentiem, bet NATO dalībvalstīm nepieciešamos divus procentus no IKP Bulgārija varētu tērēt vien 2020. gadā.
Bulgārijas amatpersonu paziņojumi izpelnījušies asu reakciju gan no Maskavas, gan politiskajiem oponentiem pašu mājās, kuri uzstāj uz tuvināšanos Kremlim. Krievijas premjerministra Dmitrija Medvedeva vietnieks Dmitrijs Rogozins paziņoja, ka Bulgārija, atsakoties no Krievijā ražoto lidmašīnu izmantošanas, ir “nodevusi” Maskavu. Bet Bulgārijas prokrieviskās partijas “Ataka” līderis Volens Siderovs valsts aizsardzības ministru nodēvēja par “amerikāņu aģentu”. Bruņoto spēku modernizācijas pretinieki arī norāda, ka tās iespaidā darbu varētu zaudēt aptuveni 300 cilvēki, kuri šobrīd rūpējas par lidaparātu uzturēšanu tehniskā kārtībā.
