Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
25. jūlijs, 2013
Drukāt

Bulgārijā protestu četrdesmitajā dienā izceļas sadursmes

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

“Pirmo reizi kopš protestu sākuma mēs esam pieredzējuši spriedzi un provokācijas. Mēs visi šeit dzīvojam, šī ir mūsu valsts, un mēs esam atbildīgi par to. Es aicinu saglabāt mieru un kārtību,” – ar šādu paziņojumu klajā nāca Bulgārijas prezidents Rozens Plevnelijevs.

 

 Aicinājums izteikts pēc tam, kad nu jau četrdesmitajā protestu dienā tūkstošiem bulgāru demonstrantu ielenca parlamenta ēku, neļaujot to pamest vairāk nekā simt deputātiem, ministriem un parlamenta nama darbiniekiem.

 

Ielenc parlamenta ēku

Otrdien Bulgārijas valdības koalīcijā ietilpstošo partiju deputāti bija iecerējuši pieņemt sabiedrībā ārkārtīgi nepopulāros budžeta grozījumus, kas paredz Bulgārijas parādu palielināt vēl par vienu miljardu levu jeb aptuveni 350 miljoniem latu. Protestējot pret šādu soli, pie parlamenta ēkas sapulcējās vairāki tūkstoši demonstrantu, kuri tur uzslēja barikādes un skandēja: “Mafija! Atkāpieties!”

Aptuveni pusnaktī no cilvēku pūļa atdalījās vairāki desmiti aktīvistu, kuri sāka ar akmeņiem apmētāt parlamenta ēku un dauzīt tuvējo automašīnu stiklus. Tādējādi demonstrācija pārauga protestētāju sadursmēs ar policiju, kurās ievainojumus guva desmit cilvēku, tostarp divi tiesībsargi, informē ziņu aģentūra “Reuters”. Satrakojušos pūli policistiem izdevās savaldīt vien ap pulksten trijiem naktī, kad sākās parlamentā iesprostoto cilvēku izvešana. Tā beidzās divas stundas vēlāk.

Bulgārijas parlamenta priekšsēdētājs Mihails Mikovs nosodīja vardarbību pie parlamenta ēkas un atcēla arī vakar paredzēto parlamenta sesiju. “Kārtībai jābūt garantētai. Likumdevēji nedrīkst kļūt par mērķiem. Nedrīkst pakļaut briesmām viņu dzīvību un veselību,” sarunā ar Bulgārijas televīziju “BNT” pēc atbrīvošanas no parlamenta ēkas sacīja Mikovs.

Premjers 
negrasās atkāpties

Bulgārijā politiskā spriedze ilgst jau vairākus mēnešus. Pašreizējā valdība sāka darbu vien maijā, taču tās īso valdīšanas laiku pavadījuši nemitīgi protesti. Īpaši asi tie kļuva pēc tam, kad valdība nacionālās drošības dienesta vadītāja amatā mēģināja iecelt valsts preses magnātu Deļanu Pejevski. Kaut Pejevskis netika apstiprināts amatā un nesen ieceltais premjerministrs Plamens Orešarskis atvainojās par viņa kandidatūras izvirzīšanu, protesti nav rimušies. Bulgāri jau vairāk nekā mēnesi protestē pret valstī izplatīto korupciju un oligarhu ietekmi uz politiķiem, kā arī prasa nesen darbu sākušās valdības atkāpšanos.

Tikmēr Orešarskis taisnojas, ka viņa valdībai bijis pārāk maz laika, lai veiktu bulgāru prasītās reformas. Sarunā ar starptautisko biznesa izdevumu “The Wall Street Journal” viņš apgalvoja, ka negrasās atkāpties. “Protesti var turpināties, kamēr tie ir mierīgi un bez provokācijām,” sacīja Orešarskis. Atbildot uz arvien pieaugošo bulgāru kritiku, viņš sacīja, ka atzīst protestētāju bažas par valsts pārvaldē un biznesa vidē izplatīto korupciju, taču vienlaikus uzsvēra – šo problēmu nevar atrisināt vienas nakts laikā. Orešarskis par nepieņemamiem nodēvēja arī apgalvojumus, ka viņa valdības politika veicinātu korumpēto cilvēku nostiprināšanos varas galvgalī. Minētajā intervijā viņš arī sacījās būt uzticams demokrātiskām vērtībām un saglabāt Bulgāriju Eiropas Savienības un rietumvalstu saimē. “Tā kā Bulgārija gandrīz visu tai nepieciešamo naftu un gāzi saņem no Krievijas, mēs mēģinām izveidot dabasgāzes starpsavienojumu ar Grieķiju, kas ļautu mums iegūt gāzi no Azerbaidžānas, samazinot atkarību no tradicionālajiem tirdzniecības partneriem,” prātoja Orešarskis.

Orešarska vadītā sociālistu valdība varu Bulgārijā pārņēma pēc tam, kad vērienīgu protestu rezultātā gada sākumā atkāpās labējās partijas “GERB” līdera Boiko Borisova valdība. Toreiz bulgāri devās demonstrācijās, lai paustu neapmierinātību ar skarbajiem taupības pasākumiem. Pēc ārkārtas vēlēšanām varu pārņēma Orešarska vadītā sociālistu koalīciju. Tiesa, viņa vadītajai koalīcijai pieder tikai 120 no 240 parlamenta deputātu vietām.

ES komisāre pauž atbalstu protestētājiem

Protestētājiem atbalstu paudusi Eiropas Savienības tieslietu komisāre Viviana Redinga, kura šajās dienās apmeklēja Bulgāriju. “Šeit Sofijā mans atbalsts pieder bulgāru pilsoņiem, kuri protestē pret korupciju,” viņa rakstīja interneta vietnes “Twitter” kontā. Iepriekš sarunā ar vietējiem žurnālistiem viņa mudināja bulgāru politiskās partijas aizmirst savstarpējās ķildas un risināt valstī sasāpējušās problēmas, uz kurām savos protestos norāda tūkstošiem cilvēku.

“Kad valsts ir nonākusi grūtībās, politiskajām partijām ir jāaizmirst par savām cīņām,” paziņoja Redinga.

Kopš iestāšanās ES Bulgārija allaž atradusies Briseles pastiprinātā uzraudzībā. ES vērīgi seko līdzi, kā Sofija īsteno tieslietu sistēmas reformas, apkaro korupciju un organizēto noziedzību. “Jūs varat rēķināties ar mums, ka mēs piespiedīsim jūsu valdību nopietni cīnīties ar korupciju,” – šādu vēsti daudzajiem protestētājiem nodeva Redinga. Nesen veiktā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka protestus Bulgārijā atbalsta divas trešdaļas no 7,3 miljoniem valsts iedzīvotāju.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+