Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
8. jūlijs, 2015
Drukāt

Bulgārija raisās no Krievijas valgiem

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Polijas iznīcinātājs "Mig-29" paceļas no Zokņu lidlauka Lietuvā, lai dotos patruļlidojumā virs Baltijas valstu gaisa telpas.

Lai mazinātu atkarību no Krievijas, Bulgārija šomēnes plāno parakstīt vienošanos ar Poliju par tās padomju laika iznīcinātāju “Mig-29” tehnisko apkopi, ko līdz šim veica Krievija, paziņojis Bulgārijas aizsardzības ministrs Nikolajs Nenčevs.

Pretstāve starp Rietumiem un Krieviju sakarā ar Maskavas veikto Krimas apgabala aneksiju un agresiju Ukrainas austrumos ir likusi Bulgārijai, kas aukstā kara laikā bija Kremļa komandētā Varšavas līguma organizācijas locekle, bet kopš 2004. gada ir NATO dalībvalsts, pārskatīt tās militārās, saimnieciskās un tirdzniecības attiecības ar Krieviju, atzīmē aģentūra “Reuters”. Vienojoties ar Poliju par Bulgārijas iznīcinātāju apkopi, Sofija, kas reiz bija Maskavas orbītā, spertu vēl vienu soli, lai pakāpeniski pārietu uz piegādēm no citām valstīm. Šī virzība ir paātrinājusies, kopš Eiropas Savienība, ASV un vairākas citas rietumvalstis noteica sankcijas Krievijai.

 

Putina režīma agresivitāte satrauc Bulgāriju

“Mēs darīsim visu iespējamo, lai mazinātu atkarību no Krievijas,” teica Nenčevs. “Bulgārija ir vienīgā NATO dalībvalsts, kas ir gandrīz par 90% atkarīga no Krievijas. Tas mani ļoti satrauc,” atzina Bulgārijas aizsardzības ministrs, “un es negribētu, lai tas turpinās.” Bulgārijai ir pēdējais laiks remontēt tās novecojušos padomju laika iznīcinātājus “Mig-29”. Līgums ar Krieviju par šo lidmašīnu tehnisko apkopi beidzas septembrī. Militārie eksperti uzskata, ka pamudināt Bulgāriju pasteigties ar lēmuma pieņemšanu varēja iznīcinātāju “Mig-29” katastrofu virkne Krievijā pēdējos mēnešos, kas lika Krievijas Aizsardzības ministrijai dot rīkojumu līdz katastrofu cēloņu izmeklēšanai aizliegt visu gaisa flotē esošo vairāk nekā 200 “migu” lidojumus.

“Mums steidzami jāremontē sešu lidmašīnu dzinēji, tāpēc mēs meklējam alternatīvu,” teica Nenčevs, piebilstot, ka Polijas piedāvātā cena bija zemāka nekā Krievijas. Līgumu ar Poliju paredzēts parakstīt jau jūlijā. Lai atjaunotu gaisa kara spēkus, Bulgārija apsver iespēju pirkt kara lidmašīnas no Beļģijas, Nīderlandes, Grieķijas un vairākām citām valstīm. Vēl nav pieņemts lēmums par jaunu vai lietotu lidaparātu pirkšanu.

Bulgāriju un citas Austrumeiropas valstis, kas reiz bija Maskavas orbītā, nopietni satraukusi Krievijas veiktā Krimas apgabala aneksija un militārais atbalsts prokrievisko kaujinieku bandām Austrum­ukrainā, kur karadarbībā gājuši bojā gandrīz septiņi tūkstoši cilvēku, bet simtiem tūkstošu zaudējuši pajumti un bijuši spiesti doties bēgļu gaitās. Februārī Minskā noslēgtais pamiers netiek ievērots, turklāt Kremlis turpina noliegt, ka Austrumukrainā karo Krievijas karavīri. Bulgārija ir viena no sešām Austrum­eiropas valstīm, kur izvietoti jauni komandcentri, kur darbojas pašmāju un citu NATO valstu karavīri, lai operatīvi reaģētu krīzes gadījumā.

“Nav ko slēpt: redzot, cik agresīvi Putina režīms ir izturējies pret suverēnu valsti, mēs nevaram justies droši,” saka Nenčevs. “Mēs sadarbosimies ar Poliju, kas ir mūsu partneri NATO un pratuši izkļūt no atkarības no Krievijas.” Kopš Krievijas izraisītās karadarbības Ukrainā pērn Bulgārija un ASV ir rīkojušas virkni kopīgu militāru mācību, kurās piedalījās arī vairāki tūkstoši amerikāņu karavīru. “Mēs pārmetam Krievijai, ka tā ir atgriezusi ko tādu, kas vēl nesen nebija iedomājams Eiropā, – karu,” saka Nenčevs.

 

Krievija piedāvā raķetes Armēnijai

Bulgārijai izslīdot no Kremļa klientu loka, Krievija ved sarunas ar Armēniju par modernizētu raķešu “Iskander-M” piegādi, kas būtu ievērojams pastiprinājums Armēnijas aizsardzībai pret varbūtēju Azerbaidžānas uzbrukumu. Ziņas par sarunām ir noplūdinātas kā Armēnijas, tā Krievijas plašsaziņas līdzekļos, mudinot analītiķus izteikt pieņēmumu, ka tas varētu būt mēģinājums slāpēt pretkrievisko noskaņojumu masu protestos Erevānā pret elektrības cenu kāpumu. “Vienošanās vēl nav parakstīta un sarunas par raķešu “Iskander-M” pārdošanu Armēnijai turpinās,” ziņo Krievijas aģentūra TASS, atsaucoties uz avotu militāri tehniskās sadarbības jomā. Šo ziņu apstiprinājis avots Armēnijā valdošās Republikāņu partijas aprindās, raksta Armēnijas avīze “Zhamanak”. Raķetes varētu tikt pirktas par 200 miljonu dolāru aizdevumu, ko Maskava piedāvājusi Erevānai un ko Armēnijas parlaments apstiprināja ārkārtas sēdē 2. jūlijā. “Mēs iegūsim jauna tipa ieroci, kāds līdz šim nav bijis Armēnijas bruņotajos spēkos,” aizdevuma ņemšanu pamatoja Armēnijas aizsardzības ministra vietnieks Ara Nazarjans. Aizdevums raķešu pirkumam ir daļa no Krievijas piekāpšanās Armēnijai, tajā skaitā piekrišana tiesāt pēc Armēnijas likumiem Krievijas karavīru, kurš nesen nogalināja kādas armēņu ģimenes septiņus locekļus. Militārie eksperti atzīmē, ka raķetes “Iskander-M” varētu būt izvietotas Krievijas militārajā bāzē Armēnijā, taču to nodošana Armēnijas kontrolē dotu Erevānai iespēju izmantot raķetes pēc saviem ieskatiem, piemēram, apdraudēt Azerbaidžānas naftas ieguves platformas, ja saasinātos Armēnijas un Azerbaidžānas konflikts par Kalnu Karabahas apgabalu.

Moderna raķešu kompleksa nonākšana Armēnijas rokās varētu pamudināt Azerbaidžānu, kurai ir kaudzēm naftas dolāru, iepirkt vēl vairāk bruņojuma no Krievijas, briedējot Kremļa kasi.

Pievienot komentāru

INFOGRAFIKA. Pieaug atbalsts spīdzināšanaiVai sagūstītos ienaidnieka kaujiniekus drīkst spīdzināt, lai iegūtu svarīgu militāro informāciju? (%)
Draugiem Facebook Twitter Google+