Rīt valsts svētkus atzīmēs Bulgārija, kas šajā dienā 1878. gadā atguva neatkarību no Osmaņu impērijas. To, kā bulgāri atzīmēs 134. neatkarības gadskārtu, klātienē izbaudīs arī latviešu studente Silva Aleksa, kas tur atrodas “Erasmus” studentu apmaiņas programmas ietvaros. Pirmie iespaidi par vienu no senākajām Eiropas valstīm jaunietei ir visai raibu piedzīvojumu pilni.


Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69

Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 27

Lasīt citas ziņas

Jaunākais ieraksts Silvas “twitter” kontā liek viņu pat nedaudz apskaust: “Joho, tātad pēdējās ziņas no Bulgārijas. Pavisam drīz es cepināšos saulītē uz balkona un dzeršu vīnu, jo te ir jau +12!” Tomēr blogā lasītais par ceļu uz izvēlēto mācību iestādi “ST. Cyril and ST Methodius University of Veliko Turnovo” liek domāt – nemaz tik rožaini Silvai nav gājis.

Vispirms – sarežģītā nokļūšana galamērķī. Lai sasniegtu pilsētu Veliko Tarnova, Silva mērojusi ceļu no Rīgas uz Vīni, tad uz Sofiju un tikai pēc tam nonākusi Veliko Tarnovā, ko no galvaspilsētas šķir vairāk nekā 200 kilometri. Tomēr par Sofiju, kas ir otra vecākā pilsēta Eiropā, viņai ir īpašs stāsts. Tieši pēc tā izlasīšanas jaunietes blogā sazinājos ar viņu un saņēmu atļauju daļu no tā publicēt.

Latviju šķērso ciklons. Ceturtdienas gaitā laikapstākļi nemainīsies

Uz laiku pārtraukta latviešu valodā iznākušā “Forbes” žurnāla izdošana

TESTS. Kāds testu pildītājs tu esi?

“Sofija ir unikāla ar to, ka iebraucot tev liekas – esi ar laika mašīnu atgriezies deviņdesmito gadu sākumā Krievijā,” raksta Silva. “Jā, jā… tieši tā… šeit tev jābūt aklam, lai nepamanītu, kā izskatās izmisums un, piedod, nabadzība… Mājas un ielas pelēkas un noplukušas, visapkārt mistiskas bodītes (par veikaliem tos grūti nosaukt), ko rotā labākajā 90. gadu stilā ieturēti neona uzraksti, mirguļojoši uzbāzīgi, bezgaumīgi un noplukuši. Visa pilsēta izskatās aptuveni kā mūsu pašu vecā, labā “Maskačka” pirms gadiem 18… Mūsu Rīga, salīdzinot ar Sofiju, ir bagāta metropole, ticiet man…” uzsver jauniete. “Bet! Sofija ir unikāla ar saviem monumentālajiem namiem, jo tieši šeit pirmo reizi mūžā redzēju tik milzīgas celtnes. Ne jau tieši stāvu skaita ziņā, 8 – 12 stāvi it kā okey, bet izmēri!!! Daža laba māja Sofijas “Pļavniekos” izskatās tā, it kā visas mūsu Dzelzavas ielas mājas būtu salīmētas kopā vienā garā, milzīgā desā… Grandiozi, es gan nezinu, ko viņi ar to mēģinājuši panākt, varbūt uzcelt veselu pilsētas rajonu kā vienu māju?”

Jauniete atzīst, ka šokējusi vēl virkne notikumu, kas viņu sagaidījuši. Aukstās kopmītnes un ļoti plānās segas, prasība divos naktī pēc ierašanās aizpildīt kopmītnei nepieciešamos dokumentus, tikai – bulgāru valodā. Tuvākajā laikā Silva solīja arī informēt, kā būs veicies ar tā dēvēto pierakstīšanos policijas iecirknī, kas esot obligāta prasība visiem iebraucējiem.

Sekojot līdzi meitenes gaitām, sagatavosim arī kādu plašāku materiālu par to, kā īsti šodien dzīvo bulgāri, kādus viesus vai investorus sagaida, kā plāno savu nākotnes attīstību.