×
Mobilā versija
Brīdinājums +14.0°C
Marģers, Anastasija
Sestdiena, 21. aprīlis, 2018
9. februāris, 2018
Drukāt

Bulgārijas mērķis – eirozonā drīzumā (1)

Bulgārijas prezidentūras fotoBulgārijas prezidentūras foto

EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers sveic Bulgārijas premjerministru Boiko Borisovu, uzsākot ES prezidentūru.

“Vēl pirms vasaras Bulgārija spers pirmos soļus, lai pievienotos eirozonai,” tā vēl gada sākumā, valstij oficiāli stājoties Eiropas Savienības (ES) prezidentūras pienākumos, solīja Bulgārijas finanšu ministrs Vladislavs Goranovs.

Vladislavs Goranovs apliecināja, ka Bulgārija nopietni pārrunā šo vēlmi ar Eiropas Centrālo banku un pārējām eirozonas dalībvalstīm. To, ka Bulgārijas ekonomiskie un finanšu rādītāji šajā ziņā ir labvēlīgi, vairākkārt ir uzsvēris arī Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers.

Bulgārijai kā ikvienai dalībvalstij, kas iestājusies Eiropas Savienībā un kurai nav īpašu, vēl iepriekš atrunātu izņēmumu, eiro ieviešams obligāti. Sofijā arī vairākkārt izskan, ka šis solis nozīmētu Bulgārijas dziļāku integrāciju Eiropas Savienībā, ko tā vēlas, lai izkļūtu no ieilgušās perifērijas izjūtas.

 

Laukā no otrās klases

Pirmais solis, ko Bulgārija vēlas īstenot jau šajā pusgadā vēl līdz Eiropas Savienības prezidentūras nogalei, ir iesniegt pieteikumu dalībai Eiropas valūtas maiņas kursa mehānismā, kas ir pirmais obligātais solis, lai varētu virzīties tālāk uz pilnīgu pievienošanos eirozonai.

Bulgārija, kas, pēc Eiropas statistikas datiem, patlaban ir bloka nabadzīgākā valsts, tomēr eirozonas dalībnieces kritērijiem atbilst pilnībā – ārējais parāds ir zemākais visā ES (26,8%), inflācija krietni zem prasītajiem diviem procentiem – 1,3%, budžeta deficīts – 0%. Taču dažas vecās valstis, īpaši Vācija un Nīderlande, nesteidzas piekrist.

“Mēs vairs negribam justies kā otrās klases pilsoņi,” Sofijā saka Bulgārijas bijušais prezidents Rosens Plevnelijevs un skaidro: “Mēs tiešām ticam, ka mums iestāšanās eirozonā būs jauna integrācijas fāze. Mēs negribam būt nevienas savienības un nevienas lielas varas nomalē. Mēs jau gadsimtiem esam bijuši perifērijā un, ticiet man, tā nav mūsu nacionālā stratēģija. Mēs ticam tādai Eiropas Savienībai, kurā ikviens ir svarīgs, kurā ikvienam ir tiesības būt integrētam un dot arī savu artavu kopējā vienotībā. Es būšu ļoti atklāts, mēs tiešām baidāmies, ka mūs varētu atstāt kaut kur ārpusē, pašiem cīnīties ar savu ātrumu un būt to varu ietekmē, kurā mēs esam bijuši jau gadsimtiem. Mēs tiešām vairs negribam tur būt.”

 

Eiropas Komisijas līdera aizstāvībā

Bulgārijas nacionālā valūta patlaban ir leva, taču jau kopš 1999. gada, teju desmit gadus, pirms pašu Bulgāriju uzņēma Eiropas Savienībā, tā ir piesaistīta eiro. Finanšu ministrs Vladislavs Goranovs tieši šo iemeslu min kā faktu, kādēļ blokam nevajadzētu uztraukties par to, ka Bulgārija kaut kādā veidā varētu apdraudēt eirozonu, jo tā jau gadiem uzcītīgi seko Eiropas Centrālās bankas politikai.

Bulgārijas bijušais premjerministrs un arī karalis Simeons Otrais, kurš vadīja valsti īsi pirms tās pievienošanās Eiropas Savienībai, atzīst, ka Bulgārijai bija pareizi nogaidīt un nesteigties ar dalību vienotās valūtas grupā, taču tagad ir laiks pilnīgai integrācijai. “Gan krīze, gan dažādi tehniski šķēršļi bija par iemeslu tam, ka mēs novēlojām pieteikumu eirozonai. Taču es vakar runāju ar Eiropas ekonomikas komisāru Pjēru Moskovisī, kuru jau sen pazīstu, un viņš man skaidri un gaiši sacīja: “Draugi, jūs esat gatavi iestāties!” Manuprāt, tas būs liels solis pretī pilnīgai integrācijai Eiropas Savienībā.”

Bulgārijas pievienošanos eirozonai aktīvi aizstāv arī Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers, kurš vēl nesen to daudzreiz apliecināja arī vizītē Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā, kā arī ir uzsvēris un izcēlis savā uzrunā Eiropas Parlamentā par stāvokli Eiropas Savienībā.

Gan kopīgā preses konferencē ar Bulgārijas premjerministru Boiko Borisovu, gan no Sofijas Nacionālā teātra skatuves svinīgās ceremonijas laikā par godu Bulgārijas prezidentūrai ES Žans Klods Junkers uzsvēra, ka Bulgārijai ir jābūt pilnībā integrētai Eiropas Savienībā un tas nozīmē – gan eirozonā, gan Šengenas zonā.

 

Bažas par dārdzību

Tiesa, eksperti un dažādas sabiedrības grupas Bulgārijā ir nobažījušās, ka eiro ieviešana varētu nest strauju cenu kāpumu, kas ļoti negatīvi atsauktos tieši uz mazturīgākajiem iedzīvotājiem, kuru Bulgārijā ir ļoti daudz.

Šo pašu argumentu min arī Bulgārijas kaimiņos Rumānijā. Tur, valdības ieskatā, eirozonai varētu pievienoties 2022. gadā. Arī Rumānija ir starp visātrāk augošajām Eiropas Savienības dalībniecēm, taču saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas jaunāko vērtējumu, Rumānijas finanšu rādītāji eirozonai vēl neatbilst.

 

Diskusijas par ātrumiem

Kopumā eirozonas paplašināšanās ir ļoti aktuāls temats blokā par to, kā tas ietekmētu Eiropas Savienības attīstību kopumā, vai eirozona nekļūs par ātrāk augošu un attīstībā neatrausies no pārējām valstīm, kas tajā nav.

Par to uztraucas virkne valstu, piemēram, tā sauktās Višegradas zemes – Ungārija, Polija, Čehija par eiro ieviešanu vēl nedomā. Iestāšanos eirozonā vismaz tuvākajā nākotnē neapsver arī karalistes – Zviedrija un Dānija. Savukārt Francijas prezidents Emanuels Mak­rons ir mudinājus eirozonu padarīt vēl neatkarīgāku un saliedētāku, izveidojot pat atsevišķu finanšu ministra amatu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+