×
Mobilā versija
Brīdinājums +17.0°C
Milija, Maiga
Pirmdiena, 25. jūnijs, 2018
11. marts, 2018
Drukāt

Bumba ar laika degli: Gandrīz pusei Latvijas tiltu nepieciešams kapitālremonts (3)

Foto no Facebook.com/Pilsēta cilvēkiemFoto no Facebook.com/Pilsēta cilvēkiem

Automašīnu masas un gabarītu ierobežojumi, kustība tikai pa vienu joslu un celtniecības tīkli tur, kur iespējama apmetuma gabalu krišana, līdzīgi kā no Vanšu tilta. Tā Latvijā izskatās daudzi tilti. Pārredzamā nākotnē atjaunos tikai nelielu daļu no tiem.
Vidzemes šosejas pārvadu tautā sauc par bēdu ieleju. Pēc ekspertu atzinuma ja tuvāko divu gadu laikā viaduktus nesavēdīs kārtībā, tos nāksies nojaukt un būvēt no jauna, vēstīja “LNT Ziņas”.

Lieli caurumi, nodrupušais dzelzsbetons un sarūsējusi armatūra. Šādi pārvadi izskatās gan no lejas, gan no augšas. Lai tos atjaunotu, nepieciešami 3 miljoni eiro. Uzņēmumā Latvijas valsts ceļi “LNT Ziņām” stāsta, ka patlaban Satiksmes un Finanšu ministrijas pārrunā nepieciešamā finansējuma piesaisti.

“Viņam ir gatavs tehniskais projekts un mēs ļoti ceram un plānojam, ka nākamajā gadā tur tiks uzsākti remontdarbi,” saka Latvijas Valsts ceļu pārstāve Anna Kononova.

Lai savestu kārtībā visu atlikušo Vidzemes šosejas daļu, kas ir ļoti sliktā stāvoklī, nepieciešami 40 miljoni eiro. Bet tiltiem kopumā – tik astronomisks cipars, kurš pat nav apzināts. Latvijā ir vairāk kā 2000 tiltu, no kuriem gandrīz pusei – 45% ir nepieciešams kapitālais remonts.

“Lielākā daļa mūsu tiltu ir būvēti 1960. gados. Un viņi visi būvēti no saliekamā dzelzsbetona. Tas kalpošanas laiks tāda veida tiltiem ir apmēram 40 gadi. Pēc tam jātaisa kapitālais remonts. Diemžēl, naudas trūkuma dēļ ar tiem kapitālajiem remontiem ir švaki. Tilti un ceļi jau ir tādas inženiertehniskas būves, kurās visu var noprognozēt. Bet uz to visu skatās tā: eh, būs jau labi – neviens nav iekritis, neviens nav beigts, atliksim remontu vēl uz pieciem gadiem. Tā tas diemžēl notiek,” saka biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Briesmu stāstu par to netrūkst. Pirms vairākiem gadiem Madonas novadā kāda kundze ielūzusi tiltā kopā ar visu zirga pajūgu. Labi ka zemniecei bijis līdzi mobilais telefons un varēja izsaukt glābējus. Bet viņi ar smago tehniku nevarēja tikt kundzei klāt sliktā ceļa dēļ, tāpēc pie cietušās devās ar laivām pa Aiviekstes upi.

Vistraģiskākā situācija ir ar pašvaldību tiltiem, kas savieno vietējos ceļu, un kurus daudzviet tā īsti pat nepārbauda, skaidro ”Latvijas ceļu būvētajā”. Tomēr ik pa laikam neiztur arī kāds valsts pārziņā esošais tilts. Piemēram pagājušajā gadā tiltam Skrīveros nobruka gājēju celiņa daļa.

“Visi valsts pārziņā esošie tilti tiek regulāri apsekoti, notiek gan ikgadējās inspekcijas, gan arī nepieciešamības gadījumā tiek veiktas padziļinātas inspekcijas piesaistot papildu ekspertus. Ja ir nepieciešams, tiek ieviesti šie te ierobežojumi, un ja kāds tilts tiešam nonāk tādā stāvoklī, ka viņš kļūst bīstams, viņš apdraud satiksmes drošību, tad protams šādos gadījumos tas tilts tiktu slēgts, viņš vairāk netiktu ekspluatēts,” saka Latvijas Valsts ceļu pārstāve.

Pagaidām gan neviens valsts tilts nav atzīs par bīstamu. Tomēr gandrīz puse no 969 valsts tiltiem ir sliktā un ļoti sliktā stāvoklī. No tiem 34 tilti savieno galvenos autoceļus.

Šogad dažādi būvdarbi plānoti apmēram 40 tiltiem. Lielākie objekti ir Daugavpils apvedceļa tilts pāri Daugavai, Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža ceļa tilts pāri Aiviekstei, Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža – pāri Kaķupītei un Talsi-Stende-Kuldīga – pāri Abavai.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Sakarā ar niecīgo Latvijas iedzīvotāju skaitu ,kas ar katru gadu kļūst mazāks pazūd vajadzība pēc ceļiem un tiltiem ,tā pat kā pēc skolām, slimnīcām kā arī bijušo lauku rajonu centriem,kur tiek pamestas un sabrūk daudzdzīvokļu mājas , arī autobusu maršrutus saīsina, likvidē un nemitīgi ,,optimizē,,.Tad kāpēc jāremontē un jāsaglabā tilti? Pietiek ar vienu ,,zelta tiltu,, pāri Daugavai.

  2. Visa Latvija ir bumba ar laika degli

Draugiem Facebook Twitter Google+