Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
2. oktobris, 2014
Drukāt

Bumba atkal ūdenī

Foto no waterpolo.lvFoto no waterpolo.lv

Latvijā pamazām atdzimst kādreiz populāri, taču laika gaitā daudzu aizmirsti sporta veidi, un starp tiem ir arī ūdenspolo.

Septiņi pret septiņiem

Par handbolu ūdenī dēvētais ūdenspolo dažos avotos izpelnījies pašas agresīvākās sporta spēles slavu. Protams, to var apstrīdēt, taču ne ūdenspolo izcilo olimpisko biogrāfiju, kas tāpat kā futbolam sākusies jau 1900. gada spēlēs Parīzē. Krietni vēlāk olimpiskajā arēnā debitēja gan hokejs (1920) un basketbols (1936), gan volejbols (1964) un handbols (1972).

Ūdenspolo spēlē peldbaseinā, kurā ierobežo 30 m garu un 20 m platu laukumu. Pieļaujams arī mazāks, taču ūdenim jābūt vismaz divu metru dziļumā. Atbilstoši starptautiskajiem noteikumiem katrā komandā ir 13 spēlētāji, laukumā dodas septiņi, ieskaitot vārtsargu, spēles ilgums – četri periodi pa astoņām minūtēm tīrā laika. Lai gan noteikumi aizliedz rupju spēli, reizēm kāds paliek bez peldbiksēm, ko, tiesnesim neredzot, tam zem ūdens norāvis pretinieks.

Ķīpsalā un Inčukalnā

Latvijā ūdenspolo bija cieņā gan pirms, gan pēc Otrā pasaules kara, taču 60. gadu beigās pamazām izzuda. Kinomīļiem to atgādina nu jau aizsaulē aizgājušā aktiera Bruno Ojas dzīvesstāsts, kurā savu lappusi ierakstījusi arī ūdenspolo spēlēšana. Bet viņa kādreizējais komandas biedrs Aivars Kalnakārklis, piezvanījis “LA” no Zvejniekciema, ziņo, ka ūdenspolo Latvijā atkal paceļ galvu:

“Ūdenspolo gēnu acīmredzot esmu mantojis no sava tēva Aleksandra, viņš to spēlēja pirmskara Latvijā. Gēns ir tik spēcīgs, ka tagad, aizgājis pensijā, esmu pasācis hobija līmenī trenēt ūdenspolo kluba “Rīga” komandu. Tajā ir ap desmit vīriem, gandrīz visi savulaik trenējušies un startējuši peldēšanā. Pusotras stundas treniņiem katru otrdienu īrējam četrus celiņus Ķīpsalas peldbaseinā. Mana tēva jaunībā Latvijā spēcīgākā ūdenspolo komanda bija Armijas sporta klubā, taču mūsdienu karavīriem ir atturīgāka attieksme pret šo sporta veidu, lai gan ūdenspolo ir izcila iespēja gan attīstīt un lietot peldētprasmi, gan uzlabot komandas sadarbību, gan arī aizraujoši aizvadīt treniņu.”

Ja trenējas, tad arī jāspēlē. Kalnakārkļa komanda jau vairākas sezonas piedalās Lietuvas Ūdenspolo līgas atklātajā čempionātā un arī citos turnīros, kuru rīkošanai mūsu kaimiņi ir nadzīgāki nekā latvieši, jo ūdenspolo klubu skaits Lietuvā pārsniedz desmitu. Aizvadītajā vasarā rīdzinieki izcīnīja trešo vietu sešu komandu turnīrā Klaipēdā, bronzas mačā ar 7:5 pieveicot talliniešus, bet Zarasu mēra kausa izcīņā iekļuva finālā, kurā minimāli zaudēja sāncenšiem no Viļņas (7:8). Andrejs Broks tika atzīts par turnīra labāko vārtsargu, Rīgas komandā spēlēja vēl Mihails Sudakovs, Reinis Pavārs, Sergejs Jefimovs, Jānis Kristaps Vasiļonoks un Mihails Galuška. Šādi pašvaldību atbalstīti ūdenspolo turnīri Lietuvā katrai pilsētai regulāri piesaistot no 100 līdz 150 viesu uz divām trim dienām, kas Latvijā pagaidām ir neizmantota iespēja.

Aivars Kalnakārklis ar prieku pastāsta, ka ūdenspolo sev mājvietu radis arī Inčukalna baseinā, kurā bērni trenējas trīs reizes nedēļā. Pagaidām šī ir vienīgā pašvaldība, kas nākusi pretī treneriem un vecākiem, lai viņu bērniem nodrošinātu šādu iespēju.

Pēc 46 gadiem

Pērn 22. martā tika nodibināta Latvijas Ūdenspolo federācija (LŪF), kas par savu galveno un vienīgo mērķi izvēlējusies ūdenspolo attīstību Latvijā. Divus mēnešus vēlāk pēc 46 gadu pārtraukuma atjaunotā Latvijas izlase Viļņā startēja Baltijas čempionātā un mačā par trešo vietu zaudēja baltkrieviem ar 2:16. Finālā lietuvieši uzvarēja poļus (10:8).

LŪF valdes loceklis un ūdenspolo spēlētājs Mihails Galuška: “Mūsu svarīgākie uzdevumi šobrīd ir radīt iespējas treniņiem, piesaistīt jaunus sportistus un attīstīt ūdenspolo pašmāju kompetenci. Uzrunājam un pieaicinām ūdenspolo spēlētājus no citām valstīm, tostarp ārzemju studentus, kuri mācās Latvijā. Šogad parak­stījām sadarbības līgumus ar Lietuvas un Baltkrievijas ūdenspolo organizācijām, lai kopīgi rīkotu turnīrus. Svarīgi, ka arī Latvijas Peldēšanas federācija izrādījusi vēlmi sadarboties, lai kopīgi uzrunātu sportistus, iekļautu ūdenspolo bērnu sporta skolu apmācības programmās un veicinātu mūsu baseinu atbilstību arī ūdenspolo sportam.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+