Kā aviācijas bumba no skaidrām debesīm 3
Kā padomju aviācijas bumba no skaidrām debesīm pērnruden Zvārdei uzgāzās ziņa, ka notiks bijušā PSRS mērķpoligona zemes nacionalizācija. Aizsardzības ministrija bija attapusies, ka teritorija ir bīstama un ļaudis, kas šeit saimnieko, steidzami jāglābj. Ar “Latio” palīdzību sāka uzpirkt zemi, pie ceļiem sasprauda plakātus “Apdraud dzīvību”. Ēriks Krūza katru dienu pa ceļam uz savu zemnieku saimniecību “Mežāres” brauc garām brīdinošajiem uzrakstiem. Kad viņam bija seši gadi, padomju okupācijas vara Krūzas patrieca no “Robežnieku” mājām, lai ierīkotu militāro poligonu. Ģimene nepameta Zvārdi, apmetās uz dzīvi pagasta nabadzīgākajā Striķu galā, lai neatkarīgās Latvijas laikā atgrieztos uz savas zemes un te saimniekotu. Šodien Ēriks kopā ar dēlu Valdi “Mežārēs” apstrādā ap 160 hektāru aramzemes, audzē mežu un gādā par 24 slaucamām govīm. Otrreiz mūs no šejienes neaizdzīs – stingri nosaka saimnieks.
Zem kara zīmes
“Viss padomju laiks pagāja zem kara zīmes, caurām dienām lidoja lidmašīnas, meta bumbas, šāva. Mūs varēja nosist jebkurā brīdī,” atceras Ēriks. Viņš rāda septiņdesmitajos gados uzņemtas fotogrāfijas, kur redzamas bumbvedēju atstātās pēdas – pats savām acīm redzējis, kā padomju aviācijas bumbas ieslīpi krīt lejā, izraujot dziļas bedres divu cilvēku augumā. Uzlidojumā iznīcinātas arī viņa tēvamājas “Robežnieki”. “Nekas nepalika pāri, tikai drupas un atmiņas,” skumji piebilst Ēriks. Padomju militāristi par mērķi izmantoja Zvārdes un Ķerkliņu baznīcas, bet Rīteļu kapus, kur atdusējās arī Krūzu tuvinieki, viņi nolīdzinājuši ar buldozeriem.
Poligonu Ēriks pārzina labi, jo septiņus gadus nostrādājis par vietējās kara mežniecības vadītāju: “Pretstatā pret visu poligona teritoriju to sabumboto vietu ir maz. Kad poligonu slēdza, saskaitījām, ka sanāk ap trim tūkstošiem hektāru.” Aktīvā bumbu mešanas mērķa zona kartē iezīmēta kā kvadrāts, ārpus “rāmja” vietējais kolhozs ganījis govis, izvietojis jaunlopu novietnes, kur varēja tikt klāt un bija saglabājušies lauki, pļāva sienu, stāsta Ēriks, šī laika aculiecinieks.
1993. gadā poligonu likvidēja, zvārdenieki sprieda, ka sabumbotā zeme jāpārņem valstij, taču valdības vīri un sievas viņos neieklausījās un sadalīja to bijušajiem īpašniekiem. “20 gadu laikā cilvēki savā zemē ieguldījuši darbu. Tagad mūs atkal grib no šejienes izsvēpēt,” Ēriks neslēpj sarūgtinājumu par pagājušajā rudenī uzsākto valdības kampaņu atpirkt īpašumus Zvārdes poligona teritorijā, lai to attīrītu un veiktu saimniecisko darbību. Bažas par bumbu piesārņoto vidi viņš uzskata par pārspīlētām: “Visi dzelži, kas bijuši virs zemes, sen jau nolasīti, no zemes jau arī maz kas nāk ārā, tikai šķembas. Visas platības nezin cik reižu ir pārstaigātas.” Taču ja nu reiz valdība tā rūpējas par Zvārdes zemnieku drošību, kāpēc zemes iegādei paredzētos līdzekļus tā nevar ieguldīt “zemes attīrīšanai” un ļaut esošajiem īpašniekiem turpināt saimniekot, spriež Ēriks.
Līdz šim neviens no varasvīriem un sievām – aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, zemkopības ministre Laimdota Straujuma –, kas kopā lēma par zemes atpirkšanu, nav atraduši laiku, lai apciemotu Zvārdi un skaidri un gaiši pastāstītu par valdības patiesajiem plāniem. Uz zemnieku sapulci atsūtīts vien Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis, bet, dabūjis dzirdēt daudz asu jautājumu, mudīgi aizsteidzies atpakaļ uz Rīgu.
Ap simts Zvārdes zemju īpašnieku, kas nav ļāvušies “Latio” kārdinājumiem, savai aizstāvībai nodibinājuši biedrību “Vienoti Zvārdei”. “Ja ar mums negrib runāt, papētīsim juridisko pusi un vērsīsimies Eiropas cilvēktiesību tiesā. Cik var ņirgāties?” Ēriks kā viens no organizācijas dibinātājiem ir apņēmības pilns senču zemi vairs nevienam neatdot. Arī viņš saņēmis piedāvājumu pārdot savus laukus par 800 latiem hektārā. “Ja mums tā zeme ir jāatdod, saimniecība ir izputināta.”
Zeme dod darbu un ienākumu
Viesošanās Krūzu ģimenē norit znota Māra Ūseļa būvētajā pirtiņā, kas labi noder arī mednieku saietiem – nama saimnieks ir aizrautīgs mednieks, un arī viņa sievastēvs pa laikam vēl uzmet plinti plecā. Pie sienām ragaiņu trofejas un ādas, kamīnā omulīgi sprakšķ malka, turpat atgūlis mazais Bragis, kuru Māris izskolos par krietnu medību palīgu.
Krūzu ģimenē gandrīz visi ir mežsaimnieki – Ēriks ar Verenu pat sapazinušies studiju laikā Latvijas Lauksaimniecības universitātē, kā tolaik sauca augstskolu Jelgavā. Vecāku pēdās aizgājusi meita Dace, kas tagad strādā akciju sabiedrībā “Latvijas valsts meži”, viņas dzīvesbiedrs Māris ir mežizstrādes meistars Saldus mežrūpniecībā. Tikai Valdis, kuram “Mežārēs” uzticēts pārvaldnieka amats, nebija dabūjams pie studēšanas, jo agri uzsācis saimniekošanu. “Varbūt pareizi vien bija, kādreiz to varēja vieglāk izdarīt,” viņš nosaka un jokojot sevi nosauc par ģimenes melno avi, jo pievērsies lopu audzēšanai un zemkopībai. Nolēmis palikt Zvārdē un saimniekot kopā ar vecākiem. Ģimenes saimniecībai noteikti ir savas piekšrocības – vieglāk organizēt darbus brīvdienās un arī nesenajai krīzei veiksmīgāk tikuši pāri, atzīst pārvaldnieks.
Kā laukos ierasts, lopiņus Krūzas turējuši no laika gala, poligona laikos kūtiņā stāvēja ap sešām septiņām govīm, stāsta Valdis. 2006. gadā uzbūvēta jauna kūts, kurā patlaban mīt 55 govis un teļi. Abi ar tēvu gādā par barību un tīrību, mamma slauc govis. “Darbs, kas mums jādara katru dienu – arī brīvdienās un dzimšanas dienās,” pasmaida “Mežāru” pārvaldnieks un piebilst, ka, piemēram, dzīvnieku barošana ir daudz patīkamāks pienākums par zāģētavas darbinieku izrīkošanu.
“Ja dara, ir rezultāts. Miljonus te nenopelnīsi, taču normālai iztikšanai sanāk,” nosaka Valdis, un Ēriks piebilst: “Mums zeme ražo un dod ienākumu.” “Mežāru” saimniekiem ir savi nākotnes plāni, kā paplašināt kūti, uzlabot ceļus, taču valdības neskaidro mērķu dēļ bijušajā Zvārdes poligona teritorijā tos nākas piebremzēt. Neziņa ļauj paklīst baumām par NATO vajadzībām, turīgu ļaužu medību platībām – mums taču ir kolosāls briežu bauris, sauc seniors. Varbūt īstais iemesls rodams auglīgajā Zvārdes zemē, kuru kāds noskatījis savtīgiem mērķiem.
LR raidījumu par Zvārdes pagasta ”Mežāru” saimniekiem – Krūzu ģimeni – klausieties 7. decembrī plkst. 16.05, atkārtojumā – 14. decembrī plkst. 6.03.
