Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
27. oktobris, 2014
Drukāt

Burkāni ziemai: kā uzglabāt, lai nebojātos?

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Nu jau raža gandrīz novākta, un kārtējo reizi jādomā, kā uzglabāt. Ar kartupeļiem problēmu nav, bet ziemas burkāni pagrabā parasti bojājas, pūst. Kā tos vislabāk uzglabāt?
 ANITA V.

Kā glabāt


Kartupeļiem un burkāniem nepieciešami nedaudz atšķirīgi glabāšanas apstākļi (kartupeļiem optimāla ir +2…+4 °C temperatūra un 85–90% relatīvais gaisa mitrums). Uzglabāšanai burkānus vāc līdz rudens salnām, vēlams sausā laikā. Pēc izraušanas lakstus nolauž līdz saknes galvai. Vislabāk to darīt vācot, jo pat neilga burkānu atrašanās kopā ar lakstiem veicina dažādu slimību attīstību, kas vēlāk, glabāšanās laikā, var sabojāt visu ražu. Ja laksti pēc izraušanas vēl kādu laiku ir klāt, burkāni arī ātrāk vīst. Vācot dārzeņus nedrīkst mētāt un ievainot saknes pieres daļu. Pirms glabāšanas bojātie burkāni jāatšķiro, lai mušas kāpuri nenonāktu glabātavā un neturpinātu baroties.

Glabāšanas laikā burkānus bojā dažādas sēnes. Infekcijas attīstās uz ražas vākšanas laikā mehāniski traumētām, kā arī uz mušas kāpuru bojātām saknēm. Dārzos, kur kaitēkļus ierobežo, parasti ir bojāti līdz 2% burkānu, bet nemiglotos sējumos un īpaši mazdārzos mušas kāpuri invadē līdz 14%. Uz tiem glabātavā attīstās baltā un pelēkā puve, un sakņ­augi pūst. Nereti rudenī uz bojātiem burkāniem parādās arī čemurziežu melnā puve, kuras izplatību veicina brūnplankumainības nepietiekama ierobežošana. Burkānu laukos, vācot vēlu ražu, uz augu lapām pastiprinās sausplankumainības un brūnplankumainības izplatība. Brūnplankumainība var inficēt 10–80% augu, slimība no inficētajiem lakstiem pāriet uz saknēm un turpina attīstību glabāšanas laikā. Rudenī strauji mainoties augsnes mitruma režīmam (pēc lietavām), burkānu saknes uz lauka plaisā.

Lai ierobežotu inficēšanos ar puvēm, novāktie burkāni pirms glabāšanas jāsašķiro, uzreiz izvācot no glabātavas bojātās saknes. Dārzeņus vislabāk likt kastēs, saknēm uzberot mitras smiltis un nodrošinot 0…+1 °C temperatūru, 95–100% relatīvo gaisa mitrumu, lēnu gaisa apmaiņu. Bez speciālām iekārtām šādus apstākļus pastāvīgi nodrošināt ir grūti. Pret dažādām puvēm var lietot mikrobioloģiskos augu aizsardzības līdzekļus, tas ir, pagrabā burkānus apkaisīt ar sauso Trihodermīnu.

Burkānu slimības

Čemurziežu melno puvi ierosina sēne Alternaria radicana, kas burkānu glabāšanas laikā var radīt lielus zaudējumus. Uz saknēm veidojas melni, diezgan lieli, pūstoši audu laukumi. Puvei iekļūstot serdē, saknei veidojas tukšs vidus. Slimības attīstību veicina slikta ventilācija glabātavā. Slimība augsnē var saglabāties vairākus gadus. Čemurziežu melno puvi iespējams ierobežot, pareizi ievērojot augu seku un nodrošinot optimālu agrotehniku.

Burkānu sausplankumainību ierosina Alternaria ģints sēnes. Slimības pazīmes – tumši plankumi ar dzeltenīgām malām uz lapām. Plankumi palielinoties saplūst, un lapas sačokurojas. Pirmās inficējas vecākās lapas, bet spēcīgas infekcijas gadījumā augi nīkst un līdz ar to ievērojami samazinās raža. Sausplankumainības attīstību sekmē +17…+25 °C temperatūra un mitruma uzkrāšanās uz lapām. Slimības ierosinātāji saglabājas augu atliekās. Jāizvairās no pārāk lielas augu biezības, slāpekļa mēslojuma pārdozēšanas, lai nepaaugstinātos arī mitrums. Vēlams izvēlēties pret sausplankumainību izturīgus burkānu hibrīdus.

Burkānu lapu brūnplankumainību ierosina Cercospora carotae. Simptomi – gar lapas malām un uz lapu kātiem ir brūnpelēki plankumi. Pretēji sausplankumainībai šī slimība sākumā inficē jaunākās lapas. Plankumi ar laiku saplūst kopā, bojātās lapas čokurojas un at­mirst. Slimības izplatību veicina karsti un mitri laika ap­stākļi. Ierosinātājs var saglabāties savvaļas čemurziežu dzimtas augos un augu atliekās augsnē.

Balto puvi ierosina sēne Sclerotinia sclerotiorum. Tā ir postīga glabāšanas laikā. Uz inficētajiem burkāniem izveidojas mīksti, ūdeņaini plankumi, kas pārklāti ar baltu, pūkainu micēliju. Balto puvi ierobežo, ja pareizi ievēro augu seku, apkaro nezāles (daudzas no tām ir baltās puves ierosinātāja saimniekaugi), kā arī ja burkānus strauji atdzesē pirms ievietošanas pagrabā un sagādā optimālus apstākļus. Audzējot glabājamiem burkāniem izvēlas lielākas rindstarpas, lai labāk cirkulētu gaiss.

Veģetācijas periodā lapu plankumainības un puves var ierobežot, miglojot ar fungicīdiem 2–3 reizes sezonā (ar 10–14 dienu starplaiku), pēdējoreiz to darot divas nedēļas pirms novākšanas. Jāņem vērā, ka baltā puve uz lauka ir novērojama reti, tāpēc apstrādei jābūt profilaktiskai, negaidot pirmos simptomus. Baltās puves, burkānu lapu sausplankumainības ierobežošanai izmanto Switch 62,5, devā 1 kg/ha (otrās reģistrācijas klases augu aizsardzības līdzeklis). Lapu sausplankumainības, čemurziežu melnās puves, lapu brūnplankumainības ierobežošanai der Amistārs 250, lietojot 0,8 kg/ha (otrā reģistrācijas klase). Pret burkānu lapu blusiņu un burkānu mušu var smidzināt, piemēram, Kestac 50 (0,3–0,4 l/ha).

 

Pievienot komentāru

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+