Foto – Shutterstock

Būs apbūves tiesības, ko varēs pārdot 1

Meklējot atrisinājumu tā sauktā dalītā īpašuma problēmām, Saeimā tiek gatavots papildinājums Civillikumam, kas paredz personu tiesības būvēt un izmantot uz citam īpašniekam piederošas zemes tikai nedzīvojamas ēkas un inženierbūves.

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 7
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
SVF: Krievijas ekonomika augs straujāk par visām pasaules attīstītajām ekonomikām 137
Lasīt citas ziņas

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība) skaidro, ka pašlaik tiesību dokumentos pieļautā dzīvojamo ēku atrašanās uz citam īpašniekam piederošas zemes esot radījusi apgrūtinājumu gan zemes, gan dzīvokļu īpašniekiem. “Ģimenes, kas nopirkušas dzīvokļus ēkā, kas uzbūvēta uz citam īpašniekam piederošas zemes, būtībā ir apdraudētas. Zemes nomas līguma termiņam beidzoties, zemes īpašnieks viņiem var neļaut izmantot savu mājokli,” saka deputāts. “Ar apbūves tiesības ieviešanu turpmāk šī problēma būs novērsta, jo uz svešas zemes, balstoties uz apbūves tiesības līgumu, varēs būvēt tikai nedzīvojamas ēkas, piemēram, veikalus vai kafejnīcas, kā arī inženierbūves,” pārliecināts Gaidis Bērziņš.

Apbūves tiesību varēs nodibināt, balstoties uz būvētāja un zemes īpašnieka savstarpēji noslēgto līgumu, pēc tam tā būs jānostiprina zemesgrāmatā. Apbūves tiesības līguma termiņš nevarēs būt īsāks par 10 gadiem, skaitot no apbūves tiesības ierakstīšanas zemesgrāmatā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Maksa par apbūves tiesību būs jānoteic naudā un, ja nepastāvēs cita vienošanās, maksai par apbūves tiesību būs piemērojami noteikumi par nomas līgumu. Apbūves tiesību varēs ieķīlāt, to darot pēc nekustamu lietu ieķīlāšanas noteikumiem. Pēc apbūves tiesības izbeigšanās uzceltā ēka vai inženierbūve kļūs par zemes gabala sastāvdaļu bez atlīdzības, ja vien līgumā nebūs noteikta atlīdzība, kas izmaksājama apbūves tiesīgajam.

Tieslietu ministrijā vēsta, ka līdzīgas apbūves tiesības ieviestas Igaunijā, Vācijā, Austrijā, Šveicē un citās Eiropas valstīs. Latvijā tās plāno ieviest no 2017. gada 
1. janvāra tāpēc, ka esot vēl jāsagatavo grozījumi vairākos citos tiesību dokumentos.

Par grozījumiem Civillikumā un ar tiem saistīto likumprojektu “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” vēl jālemj Saeimai trešajā galīgajā lasījumā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.