Ekonomika
Īpašums

Gaidot kadastrālās vērtības lēcienu, būs nodokļa atlaide “savam kaktiņam” 16

Foto – Shutterstock

Lai mazinātu nekustamā īpašuma nodokļa slogu iedzīvotājiem, likumā varētu paredzēt atlaidi noteiktai zemes platībai. Par nodokļu atlaides lielumu apdzīvojamai platībai darba grupā nevarēja vienoties, par to būs jālemj valdībai.

Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības lietās Ilmārs Šņucins atzīst, ka pēc valdības rīkojuma izveidotajā ministrijas darba grupā, kurā līdz šim notikušajās piecās sanāksmēs pārcilājusi dažnedažādus iespējamos variantus, kā varētu mazināt nodokļa slogu, par galīgo risinājumu vienošanās vēl neesot panākta.

“Vienīgais secinājums, pie kā esam nonākuši pašlaik, – nodokļa slogu iedzīvotājiem rada nevis maksājumi par dzīvokli vai ģimenes privātmāju, bet par zemi, ņemot vērā Valsts zemes dienestā tai noteikto ļoti augsto kadastrālo vērtību, sevišķi Rīgā, tai tuvējos novados, Jūrmalā un citās pilsētās. Tāpēc pašlaik nodokļa sloga mazināšanai sliecamies noteikt atlaidi noteiktai zemes platībai, tāpat noteikt mājokļos deklarētajām personām nodokļa atlaidi par noteiktu dzīvojamās telpas platību, rēķinātai kvadrātmetros. Šā priekšlikuma īstenošanu gan apgrūtina tas, ka zemes kadastrālais novērtējums Rīgā, Jūrmalā un citās pilsētās krasi atšķiras no kadastrālā novērtējuma lauku novadu teritorijās,” saka FM pārstāvis.

Izdomāt kaut ko, kā mazināt nodokļa slogu, spiež Valsts zemes dienestā šim gadam jau izplānotais un uz gadu atliktais kadastrālo vērtību kāpums. Neko negrozot, nākamgad nodoklis būs tik graujošs, ka liela daļa iedzīvotāju to nespēs samaksāt.

Kā zināms, apstiprinot šo uz gadu atlikto plānu, Rīgā un tās apkaimē īpašumu kadastrālās vērtības celtos vidēji par 200 līdz 300%, citās pilsētās – par 60 līdz 100%. Visgraujošāk nodoklis skartu ap tūkstoš jaunos, pēc 2000. gada celtos daudzstāvu dzīvojamos namus galvenokārt Rīgā, tās apkārtnē un Jūrmalā ar aptuveni 32 000 dzīvokļu tajos, ap 670 dzīvojamos namus ar kultūrvēsturisku nozīmi, kā arī senāk celtos, moderni atjaunotos daudzstāvu dzīvojamos namus.

FM amatpersona noliedz, ka ar likuma grozījumiem plānotu ierobežot pašvaldībām piešķirto patstāvību nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanā.

“Pieminētās nodokļa atlaides noteiktai zemes un dzīvojamās telpas platībai, ja par to būs galīgā vienošanās, tiks iestrādātas likuma grozījumu projektā. Bet ar to netiks ierobežotas vietējo pašvaldību tiesības pēc saviem ieskatiem lemt par savām nodokļa atlaidēm noteiktām iedzīvotāju grupām,” skaidro viņš.

Uz jautājumu, kā būs ar vairāk nekā 12 000 Latvijas iedzīvotāju savāktajiem parakstiem, prasot vienīgā īpašuma pilnīgu atbrīvošanu no nodokļa, FM amatpersona atbild, ka par to jālemj Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Ministrijas viedoklis par šo priekšlikumu, kā arī par tiem, par ko vienosies darba grupā pieaicinātie speciālisti, janvārī tiks iesniegts Ministru kabinetā.

Priekšlikums pilnīgi atbrīvot no nodokļa vienīgo nekustamo īpašumu pašlaik darba grupā gan netiekot cilāts, jo tam iebilst pašvaldībās. Galvenais iebildums – būšot grūti iekasēt šo nodokli, ņemot vērā, ka, pirmkārt, ir daudz zemesgrāmatā nereģistrētu īpašumu, otrkārt, ir daudz tādu dzīvojamo namu, kuros dzīvokļi nav sadalīti atsevišķos īpašumos. Treškārt, Rīgā un citur ir daudz tā dēvēto dalīto īpašumu, kur zeme pieder vienam vai vairākiem īpašniekiem, bet uz tās uzceltais dzīvojamais nams – citiem īpašniekiem.

Uz jautājumu, vai darba grupai zināms par pašvaldību radīto absurdu, spiežot iedzīvotājus deklarēt savu pastāvīgo dzīvesvietu vasarnīcās, kurās pastāvīgi dzīvot nemaz nav iespējams, ministrijas amatpersona atbild, ka par to tai esot zināms. Bet kā to novērst, pagaidām nekāda plāna neesot.

Ja valdība un Saeima piekritīs FM plānotajiem priekšlikumiem nekustamā īpašuma nodokļa sloga mazināšanai, tad grozījumi likumā, visticamāk, stāsies spēkā no 2018. gada 1. janvāra.

LA.lv