Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
30. augusts, 2013
Drukāt

Būs darba grupa cīņai pret naida kurināšanu un simbolu zaimošanu

Foto - LETAFoto - LETA

Valdība beidzot apņēmusies noteikt bargākus sodus par nacionālā naida kurināšanu, pretvalstisku darbību un simbolu zaimošanu.


 

“Latvijas Avīzes” zvanītie trauksmes zvani par naida kurināšanas gadījumu pieaugumu beidzot aizsnieguši arī valdības māju. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (“Vienotība”) vakar parakstīja rezolūciju, kurā uzdots Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Iekšlietu ministriju, Aizsardzības ministriju, Ārlietu ministriju un Valsts kanceleju izveidot darba grupu, kas izvērtētu pašreizējo normatīvo regulējumu par atbildību attiecībā uz nacionālā vai etniskā naida izraisīšanu, aicinājumu likvidēt valstisko neatkarību vai graut teritoriālo vienotību un valsts simbolu zaimošanu. Premjers uzsver, ka nepieciešams nodrošināt efektīvu regulējumu un tā piemērošanu gadījumos, kad publiskajā telpā, tostarp arī internetā, tiek pausta Latvijas Republikai naidīga informācija. Tostarp, pievēršot uzmanību gan sodu politikai, gan tiesībsargājošo institūciju kompetencei šādu nodarījumu novēršanā un apkarošanā. Darba grupai izvērtējums jāiesniedz līdz šā gada 1. decembrim.

Jau rakstīju, ka pēc Ģenerālprokuratūras informācijas, ar katru gadu Latvijā pieaug nacionālā naida kurināšanas gadījumu skaits, bet sodi par šādiem pārkāpumiem ir ļoti maigi. Šīs tendences satraukušas arī Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētāju Ilmāru Latkovski. Viņš atzina, ka pienācis laiks pārvērtēt pašreizējo sodu politiku.

Gan Ministru prezidents, gan Sabiedrības saliedētības komisijas vadītājs ir vienisprātis, ka nepietiek tikai ar bargāku sodu noteikšanu likumos.

Arī politiķiem esot jābūt aktīviem gadījumos, kad kāds publiski pauž pretvalstisku nostāju. “Gan augstām amatpersonām, gan atbildīgajām institūcijām ir jāreaģē uz situācijām, kad publiskā telpā tiek pausta Latvijas Republikai naidīga informācija. Par valsts vērtībām ir stingri jāiestājas!” teica premjers. Līdz šim gan augstākās amatpersonas izliekas kurlas un mēmas tādos gadījumos kā, piemēram, Eiropas Parlamenta deputāta Alfrēda Rubika paustā deportāciju attaisnošana. Kamēr viņi klusē, staļinisma attaisnotāji kļūst arvien drošāki. Kā vakar portālā “Delfi” vēstīja Latvijas Zinātnes padomes loceklis Gatis Krūmiņš, deportāciju attaisnošana jau tiek mācīta pat Latvijas augstskolās. Viņa rīcībā ir nonācis Baltijas Starptautiskās akadēmijas (BSA) 2008. gada izdevums “Baltijas valstu valsts un tiesību vēsture” – kursa lekciju konspekts pirmā kursa tiesību zinātnes studentiem. Šajā grāmatā tiekot noliegta Latvijas okupācija un slavināti padomju laika sasniegumi. “Mums Latvijā eksistē ne tikai paralēlas informatīvās telpas, bet arī paralēlas izglītības telpas. Kur nākamajiem juristiem, tostarp tiesību sargājošo iestāžu darbiniekiem, tiek izveidota atšķirīga izpratne par mūsu valsti, tās vēsturi un vērtībām,” secina G. Krūmiņš. Jācer, ka jaunizveidotā darba grupa pievērsīs uzmanību arī šādai “mācību literatūrai”.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+