Mobilā versija
Brīdinājums +4.8°C
Leonīds, Leonīda
Piektdiena, 20. oktobris, 2017
24. novembris, 2016
Drukāt

Būs jātaupa “obligāti brīvprātīgi” (6)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Šogad ir noteikts, ka mājsaimniecībām jau trīs gadus bijis jāpatērē par 1,5 procentiem mazāk enerģijas nekā gadu iepriekš, bet mēs to nezinām, jo Ekonomikas ministrija vēl gatavo Ministru kabineta noteikumus, kam un kādus taupības pasākumus uzdot veikt.

Ekonomikas ministrijas Atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes departamenta direktors Dzintars Kauliņš kavēšanos skaidro ar Energoefektivitātes likuma apstiprināšanas kavēšanos, kaut gan tas stājās spēkā martā. Noteikumu, kā to īstenot, nav vēl joprojām.

ES direktīva un Energoefektivitātes likums Latvijas enerģijas gala patērētājiem uzdod no 2014. līdz 2020. gadam ietaupīt 9896 GWh enerģijas.

 

Darba grupa gudro obligātos pasākumus

Patlaban Ekonomikas ministrijā (EM) ir izveidota darba grupa, kas taupības pasākumus ar Ministru kabineta noteikumiem mēģina padarīt “obligāti brīvprātīgus”. Nav zināms, ne kādi tie būs, ne cik tie izmaksās. Nav pat skaidrs, kam izmaksas jāsedz – valstij, pašvaldībām, pakalpojuma sniedzējam vai pašai mājsaimniecībai.

Darba grupā tiek apspriesti vairāki varianti. Piemēram, uzdot siltuma piegādātājiem nodrošināt siltuma ietaupījumu, katrā mājā uzstādot modernu siltuma mezglu. Iespējama arī elektroniskā elektroenerģijas patēriņa skaitītāja uzstādīšana, par kuru patērētājs daļēji norēķinās ilgā laika posmā.

Dzintars Kauliņš uzsver – gandrīz 10 TWh ietaupījums līdz 2020. gadam būs jāsasniedz ar diviem instrumentiem – alternatīvo pasākumu plānu un atbildīgo pušu pienākumu shēmu (APPS).

Latvijas gadījumā alternatīvajā pasākumu plānā iekļaujas tie, kas dažādu projektu īstenošanai veikti par strukturālo fondu naudu. APPS nozīmē, ka enerģijas sadales vai tirdzniecības komersantiem mērķa sasniegšanai var uzdot veikt daļu pasākumu vai visus.

 

Atslēgt, nevis tikai izslēgt. Un uzskaitīt

Enerģētikas nozares eksperti nosauc dažus ļoti vienkāršus enerģijas taupīšanas piemērus mājsaimniecībām. Piemēram, visu elektroierīču atslēgšana (nevis izslēgšana) no elektrotīkla dod līdz 15% elektroenerģijas ietaupījuma. Daudzdzīvokļu mājās ārdurvīm ir jāieliek atsperes, kāpņu telpā nedrīkst turēt atvērtus logus, kas palielina siltuma patēriņu.

Ar viedo elektrības skaitītāju uzstādīšanu (to patlaban bez maksas īsteno “Sadales tīkls”) elektroenerģijas patēriņu uzskaita pa stundām un arī maksu piemēro atbilstoši konkrētās stundas maksai biržā. “Ar viedo skaitītāju uzreiz var redzēt, ka patēriņa maksimumstundās, kad elektrība maksā visdārgāk, veļasmašīnu darbināt nav izdevīgi,” skaidro a/s “Sadales tīkls” eksperti.

Elektroenerģiju tērēs mazāk arīdzan pēc apgaismojuma sensoru uzstādīšanas kāpņu telpās. Ietaupījumu dos arī siltuma mezglu ieregulēšana optimālā režīmā, siltummaiņu savlaicīga nomaiņa un citi pasākumi. Pat daudzdzīvokļu mājās, kur izmanto gāzes plītis, to efektivitāti var uzlabot, savlaicīgi veicot apkopi. Kāds no EM darba grupas dalībniekiem vērsa uzmanību, ka no taupības pasākumiem lielā mērā tiek izslēgti gāzes patērētāji.

 

Cik kurš maksās, nav zināms

Patlaban nav zināms, cik no izmaksām energoefektivitātes pasākumu īstenošanā uzņemsies enerģijas sadales operatori un cik maksās mājsaimniecības. Ieguvums no ietaupījuma – mazāka maksa par enerģiju, mazāka atkarība no citās valstīs pirktās enerģijas, mazāka ietekme uz klimata izmaiņām, valsts konkurētspējas celšana. Ieguldītā nauda nākotnē atmaksāsies, sola Ekonomikas ministrija. Tomēr pēc līdzšinējās pieredzes ar māju siltināšanu nav pārliecības, ka siltuma skaitītāji, attālināta uzskaite, kam nepieciešama ikmēneša maksa, dos lielāku ietaupījumu nekā izmaksas to uzstādīšanā un uzturēšanā. Radiatoriem jābūt regulējamiem un iedzīvotājiem taupīgiem, taču skaitīšana vien neietaupa nevienu megavatstundu. Tāpēc papildu izmaksas uzgrūst uz iedzīvotāju pleciem būtu nepieļaujami.

D. Kauliņš taisnojas, ka darbs aizvien turpinās un atbildīgo pušu pienākumi nozarēm vēl nav noteikti. Visticamāk, nākamajā gadā ikviena mājsaimniecība būs iesaistīta taupīgākā energoresursu izmantošanā, viņš sola.

 

Mērķi: energoefektivitāte Latvijā

• atjaunot 3% no valstij piederošajām ēkām (pēc platības),

• samazināt primāro enerģijas patēriņu,

• sasniegt gandrīz 10 TWh kumulatīvo enerģijas ietaupījumu gala patēriņā.

Avots: EM

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Ļausim iedzīvotājiem pašiem taupīt! Atbildēt

    Ja gribat nodrošināt siltuma ietaupījumu,ne tikai uz papīra,nepietiek ar modernu siltuma mezglu katrā mājā.Nepieciešami (tāpat kā elektrībai,gāzei,aukstajam un karstajam ūdenim) individuālie siltuma skaitītāji katrā dzīvoklī.Kā šeit pareizi ir pateikts-RADIATORIEM IR JĀBŪT REGULĒJAMIEM! Neatkarīgi no mājas siltināšanas!!! Regulējami radiatori nav obligāti jāsasaista ar māju siltināšanu,uzspiežot iedzīvotājiem ilgtermiņa kredītu ņemšanu bankās,kā to līdz šim ir sapratusi Ekonomikas ministrija.

  2. Sertificēts eksperts - valdības konsultants Atbildēt

    Jo vairāk cilvēku aizbrauks uz Angliju un Vāciju – jo būs mazāk elektrības lietotāju un rezultātā būs ietaupījums.
    Kā panākt, ka latvieši aizbrauc prom no Latvijas? 1. Jārada viņiem sliktus dzīves apstākļus. 2. Jāsagrauj ražošanu un rūpniecību. 3. Jāmaksā mazas algas. 4. Jāpaceļ nodokļus. 5. Lai daudzi justos kā niecības un atteiktos no ticības Latvijas valstij, tad valdniekiem no valdības un Saeimas jāmaksā 4000 eiro mēnesī; vienkāršajam kalpam ar 3 bērnu ģimeni jāiztiek ar 300 eiro uz rokas.

  3. Līdz 2020.gadam jāieekonomē 10 TWh enerģija.Šobrīd izpilde 0.Nākošos 4 gados katru gadu 10:4=2.5TWh,kas ir 20%no gada patēriņa!!!!

  4. Ja, ja-šitā dziesma jau ir dzirdēta. Un tad, kad muļķa tauta būs sataupījusi, tad tiks paziņots, ka siltums netiek efektīvi izmantots, un šai sakarā ir jāmaksā vēl…

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+