Būs “Karoga stāsti” 1

Kara muzejā pasākumā “Diena zem sava karoga” pieminēta 50. gadadiena, kopš students Bruno Javoišs 1963. gada 5. decembra rītā uzvilka Latvijas karogu Rīgas radiotornī.

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Pasākumā, kas norisinājās aizvadītajā piektdienā, tika pavēstīts par grāmatu “Karoga stāsti”, kas tiek gatavota izdošanai “Lauku Avīzes” apgādā.

Cilvēku pilnajā muzeja zālē skanēja fragmenti no Bruno Javoiša atmiņām par viņa tiešām apbrīnojamo varoņdarbu – toreiz 22 gadus vecais puisis faktiski riskēja ar dzīvību, tumsā un aukstā lietū rāpdamies pa torņa konstrukcijām, kas jau bija sākušas apledot. Čekisti un miliči Javoišu piekāva un apcietināja, tiklīdz viņš bija norāpies no torņa, taču Latvijas karogs mastā plīvojis līdz pat pievakarei. To redzēja daudzi rīdzinieki. Vēl vairāk ļaužu par neticamo skatu sačukstējās mājās. To dienu gaisotni 20 minūšu ilgā videofilmā mēģinājis restaurēt filmas “Padomju stāsts” autors Edvīns Šnore. Viņa darbs pasākumā piedzīvoja pirmizrādi. Lielāko daļu filmas aizņem Javoiša kunga stāstījums. Mūsdienās Igaunijā dzīvojošais vīrs bija arī pasākuma viesis. Bruno Javoišs pēc soda nometnēs Mordovijā pavadītajiem septiņiem gadiem vairs nedrīkstēja atgriezties Latvijā un apmetās mūsu kaimiņzemē. Viņš kļuva par mākslas vēsturnieku, vēstures skolotāju un tulku.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ko padomju okupācijas laikā nozīmēja Latvijas karogs, kad tā pagatavošana un demonstrēšana publiskā vietā skaitījās pretvalstisks noziegums, stāstīs grāmata “Karoga stāsti”, kurā apkopoti Bruno Javoiša, Konstantīna Pupura, Jāņa Rožkalna un citu brīvības cīnītāju stāsti par Latvijas karoga pacelšanu PSRS okupācijas laikā. Stāstus ilgākā laikā vākusi un pierakstījusi cilvēktiesību aizsardzības grupas “Helsinki-86” dalībniece Anta Bergmane. Kā norādīja pasākumā, patlaban tiek vākts finansējums grāmatas izdošanai.