Latvijā
Politika

Būs liels izaicinājums! Citskovskis par jauna konkursa rīkošanu uz VID vadītāja amatu 16


Jānis Citskovskis
Jānis Citskovskis
Foto – Sintija Zandersone/LETA

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola ir paziņojusi, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors tiks meklēts jaunā konkursā. Kā Valsts kancelejas (VK) direktora Jāņa Citskovska vadītā komisija grasās atgūt uzticību pēc tam, kad iepriekšējā konkursa uzvarētāja Māra Skujiņa reputācija tika apšaubīta un viņš atteicās kļūt par VID ģenerāldirektoru?

 

Kāda ir situācija pēc VID ģenerāldirektora kandidāta neveiksmīgas izraudzīšanas, un uz ko jūs cerat?

J. Citskovskis: Situācija, protams, ir daudz sliktāka nekā iepriekš. Zinot, kas notika ar Māri Skujiņu, ikviens, kas vēlēsies piedalīties nākamajā konkursā, droši vien pārdomās visus savas dzīves morāli ētiskos aspektus. Es labi apzinos, ka būs liels izaicinājums noorganizēt jaunu konkursu un pārliecināt cilvēkus tajā piedalīties. Bet nav jau alternatīvas, jo mēs vēlamies atrast godīgu profesionāli, kas spējīgs vadīt VID.

 

Bet kāpēc netiek uzrunāti VID cilvēki. Vai tad tur nav izauguši vadītāji?

Pastāv divas alternatīvas – rotācijas kārtībā iecelt šajā augstajā amatā kādu ierēdni un jautājums ir atrisināts vai rīkot publisku konkursu. Situācijā, kad VID ir nepieciešamas būtiskas pārmaiņas, cilvēks no ārpuses varētu ienākt ar svaigām idejām un skatījumu. Es negribu teikt, ka visi VID cilvēki ir norakstāmi augstajam amatam, bet, salīdzinot valsts pārvaldes iestāžu vadītāju atlases konkursus pagājušā gada laikā, bija manāms, ka tie, kas valsts pārvaldē ienāk no privātā sektora, ienes iestādē svaigas vēsmas un arī enerģiju.

 

Vai jūs redzat kādu no tām trim personām, kas palika aiz Skujiņa, kā VID vadītāju?

Šoreiz kopējais pretendentu kvalitātes līmenis bija augstāks nekā iepriekšējā VID ģenerāldirektora amata kandidātu atlases konkursā un līdz ar to arī lielākas atlases iespējas. Negribu apgalvot, ka no tiem, kas palika aiz svītras, neviens nav spējīgs vadīt VID, bet konkursa komisijas mērķis ir atrast pēc iespējas labāku vadītāju. Par Skujiņa kungu mums visiem bija vienāds viedoklis, bet to nevar apgalvot par pārējiem pretendentiem.

Kandidātu vērtēšanā piedalījās pretendentu atlases firma SIA “Eiropersonāls”, kas uzvarēja valsts iepirkumu konkursā. Vai šīs firmas pārstāvji bija galvenie ģenerāldirektora amata pretendentu vērtētāji?

Kandidātu vērtēšanā piedalās tikai konkursa komisijas locekļi, bet pretendentu atlases firma “Eiropersonāls” Valsts kancelejas uzdevumā uzrunāja potenciālos kandidātus, tādējādi palielinot potenciālo pretendentu loku. Šis uzņēmums tika izmantots arī tad, kad konkursā par VID ģenerāldirektora amatu uzvarēja Ilze Cīrule. Firma ir vērtējusi kandidātu kompetenci arī citos valsts pārvaldes konkursos. Uzņēmumam ir uzkrāta datubāze, kuru ņem vērā, izraugoties kandidātus.

Intervijā, ko rīko šīs firmas speciālisti VK pārstāvja klātbūtnē, pusotras vai divu stundu laikā tiek pārrunāti dažādi jautājumi, lai novērtētu piecas konkursa dalībnieku kompetences: komandas vadību, orientāciju uz rezultātu sasniegšanu un citas. Šajā VID ģenerāldirektora atlases konkursā pieminētās firmas pārstāvji intervijā novērtēja to personu spējas vadīt VID, kas bija tikušas līdz trešajai kārtai.

 

Vai par uzrunātajām personām tiekat informēts arī jūs?

Jā, es tieku informēts. “Eiropersonāls” bija uzrunājis gandrīz simt kandidātus, aicinot viņus pieteikties konkursam, bet pieteicās deviņpadsmit kandidāti, tajā skaitā astoņi uzrunātie pretendenti. Jāņem vērā, ka process ir publisks – ikviena persona var piedalīties konkursā.

 

Vai, rīkojot atkārtotu konkursu, šī firma sāks uzrunāt no jauna?

“Eiropersonāls” ir pieklājīgi licis saprast, ka, ņemot vērā to, kā konkurss beidzās, firma vairs nevēlas piedalīties šajā procesā. Bet, lai piesaistītu lielāku pretendentu loku, tik un tā būs nepieciešami atlases firmas pakalpojumi, tikai droši vien tā būs cita firma.

 

Cik šis “prieks” izmaksā nodokļu maksātājiem?

“Eiropersonālam” tika samaksāti 3,65 tūkstoši eiro. Aizvadītajā gadā valsts pārvaldē bija vairāk nekā desmit konkursi uz vadošiem amatiem, un katra konkursa ietvaros ir zināmi izdevumi. Ja runājam par VID ģenerāldirektoru, tad būs jāizvērtē, kurām pretendentu atlases kompānijām bez “Eiropersonāla” var uzticēt piedalīties tik augsta ranga amatpersonas izvēlē.

 

Jūs esat sacījis, ka finanšu ministre ir norādījusi uz nepieciešamību izsludināt jaunu konkursu un VK attiecīgi arī rīkošoties. Vai tas nav politisks spiediens no finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas?

Arī es uzskatu, ka ir jārīko jauns konkurss, lai varētu atrast vienu vislabāko kandidātu. Es nedomāju, ka tie, kas palika aiz svītras, ir slikti, tomēr ģenerāldirektora amatā ir jābūt iespējami labākajai personai, krietni augstākai par viduvējību. Konkursa pretendenti netiek sarindoti tikai pēc punktu sistēmas. Trešajā kārtā, kad pretendentu kompetenci vērtē personāla atlases firma, vērtējums ir teicami, ļoti labi, labi utt. Komisijas uzdevums ir ņemt vērā visu kopējo trijās kārtās iegūto vērtējumu un noteikt uzvarētāju. Par Skujiņa kungu komisija nobalsoja vienbalsīgi. Atbalsts bija arī no novērotājiem.

Ne šajā, ne arī iepriekšējos konkursos nav bijis politiska spiediena un norādījumu. Konkursa komisijas sēdes sākas ar to, ka katrs komisijas loceklis paraksta apliecinājumu, ka no telpas informāciju ārā nenesīs. Visas ierīces, kurās var ierakstīt sarunas, tiek noliktas citā telpā. Visi papīri pēc sēdes tiek savākti un nolikti seifā. Procesam seko līdzi arī novērotāji, kas piedalās no nevalstiskajām organizācijām.

 

Daudzi prot labi runāt un prezentēt, bet ar to strādāšanu nepavisam nesokas tik labi. Kā var noteikt, kurš būs ne tikai runātājs, bet arī darītājs? Vai jūs nemaz neinteresējaties par kandidātu spējām iepriekšējās nozīmīgākajās darba vietās?

Tiklīdz es sāktu interesēties Latvijas Televīzijā, kuras valdē strādāja Skujiņa kungs un atbildēja par finansēm, tā informācija noplūstu un droši vien publiski kļūtu zināms, ka viņš startē konkursā uz augsto amatu. Ja šādu interesi izrādītu arī par citiem, tad skaidrs, ka viņu uzvārdi ātri kļūtu zināmi. Personīgi es sekoju tam, ko par viņiem ziņo publiski, bet jāņem vērā, ka tur nevar iztikt bez subjektīvisma piedevas.

 

Bet konkursa komisija nepievērsa uzmanību tam, kas tepat deguna galā ieraugāms. Piemēram, Valsts kontroles (VK) veiktajai revīzijai Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) 2015. gadā. Toreiz revīzijā tika konstatēts, ka finanšu plānošana un uzskaite Latvijas Televīzijā, kuru pārrauga NEPLP un kuras valdes loceklis finanšu jautājumos tolaik bija Māris Skujiņš, nav bijusi labākajā kārtībā. Revidenti nevarēja pārliecināties par piešķirtās valsts naudas izlietojuma atbilstību plānotajiem mērķiem par vairāk nekā vienu miljonu eiro.

Valsts kontrolei bija šaubas par naudas izlietojumu, bet šāds formulējums revīzijas ziņojumos ir viens no revidentu secinājumiem, kas nenozīmē, ka nauda ir nozagta. NEPLP publiski ir kliedējusi Valsts kontroles bažas, norādot, ka finansējuma izlietojums bijis atbilstoši likumam. Pretējā gadījumā VK un NEPLP būtu bijis jāvēršas prokuratūrā.

 

Vai VID ģenerāldirektora amata kandidāti izvirzīja kādas prasības?

Gan iepriekšējā, gan šajā konkursā, uzrunājot pretendentus, viņi norādīja četras viņiem svarīgas pamatlietas: darba pienākumiem atbilstošu algu, tādu, kas ir konkurētspējīga ar privāto sektoru, personīgās drošības garantijas, iespēja nokomplektēt savu komandu, jo viens nav cīnītājs, un simtprocentīgas garantijas nenoplūdināt informāciju par piedalīšanos konkursā.

 

Vai lielas parādsaistības VID ģenerāldirektoram ir normāla parādība?

Lielai daļai jaunu cilvēku Latvijā ir parādsaistības. Arī starp tiem kandidātiem, kas palika aiz svītras, bija parādsaistības, pat lielākas nekā Skujiņa kungam. Ja cilvēks spēj nosegt savas saistības, tad parāds nav nekas ārkārtējs, kas liegtu tam kandidēt uz šo amatu.

 

Vai ir iespējams atgūt konkursa komisijas iedragāto reputāciju?

Pēc vairāk nekā desmit sekmīgiem konkursiem mēs pēkšņi saskārāmies ar situāciju, kad tiek apšaubīta uzvarētāja reputācija, tāpēc ir jādara viss iespējamais, lai nākamais konkurss beigtos veiksmīgi.

Kad Skujiņa kungs atnāca pie manis ar jau sagatavotu paziņojumu masu informācijas līdzekļiem, mēs divas stundas runājām, vai nebūtu labāk sagaidīt drošības iestāžu atzinumu – neatkarīgi no tā, vai tas būs pozitīvs vai negatīvs, un lēmumu pieņemt pēc tam. Es mēģināju ar viņu runāt viņa emociju uzplūdā, bet Skujiņa kungs sacīja, ka viņam ir divi skolas vecuma bērni un uzmanība viņam ir tik liela, ka grūti pat veikalā ieiet. Viņš ir nolēmis doties projām uz Vāciju (M. Skujiņa dzīvesbiedre ir Latvijas vēstniece Vācijā – M. L.).

Būs jāpieliek milzīgas pūles, lai pārliecinātu cilvēkus piedalīties konkursā. Taču tas neizslēdz iespēju pieteikties konkursā arī bez kādas uzrunāšanas. Arī tiem, kuri piedalījušies iepriekšējā konkursā, neviens nav aizliedzis startēt vēlreiz.

Katrai kandidātu atlases firmai ir savs klientu loks, un tāpēc varētu parādīties jauni kandidāti. Bet, ja neatradīsies pietiekami kvalificēti, godīgi cilvēki, situācija būs neapskaužama.

Pēdējā VID ģenerāldirektora atlases konkursa otrajā kārtā tika virzīti vienpadsmit pretendenti, no kuriem seši bija “Eiropersonāla” uzrunāti. Pretendentu vidū bija arī tādas personas, kuras pieteikušās pašas, turklāt viena no tām startēja arī trešajā konkursa kārtā. Tomēr jāsecina – ja nebūtu uzrunāto kandidātu, konkurence būtu pavāja.

Taču, vērtējot kandidātus, tik un tā saglabājas risks kaut ko palaist garām. Jautājums par pielaidēm valsts noslēpumam būs vēlreiz jāpārrunā gan ar finanšu ministri, gan drošības iestādēm. Vai mēs varam gaidīt trīs mēnešus, kamēr pārbauda līdz pēdējai vīlītei? Bet varbūt to nemaz nevar izdarīt, jo tik un tā kādam būs kāds kompromats, kāda melnā mapīte, kuru vilks ārā. Es kā komisijas vadītājs gribu būt pārliecināts, ka nākamreiz, kad nosaukšu uzvarētāju, vairs neatkārtosies tas, kas notika ar Skujiņa kungu. Tāpēc vēlos zināt iespējami vairāk par katru kandidātu.

LA.lv