Būs memoriāls Vjatlagā 1
Biedrība “Brāļu kapu komiteja” sadarbībā ar Latvijas Aizsardzības ministriju no 6. maija sāks pieņemt arhitektu un mākslinieku piedāvātos metus konkursam par pieminekli 2500 Vjatlagā (mūsdienās Krievijas Federācijas Kirovas apgabala Verhņekamskas rajons) bojāgājušajiem politiski represētajiem latviešiem.
Konkurss par labāko piemiņas vietas un pieminekļa metu visiem Vjatlagā bojāgājušajiem latviešiem, kuru kapa vietas nav zināmas, ilgs līdz 5. augustam. “Piemineklim vienkāršā mākslinieciski un arhitektoniski izteiksmīgā formā jāiemūžina totalitārā komunistiskā režīma upuru piemiņa, uzsverot personības morālo pārspēku pār jebkuru antihumānu varmācīgu varu un bojāgājušo nesaraujamo saiti ar dzimteni Latviju,” otrdien Kara muzejā sarīkotajā preses konferencē skaidroja biedrības “Brāļu kapu komiteja” valdes priekšsēdētājs Eižens Upmanis.
Kā vieta piemineklim izvēlēts Kirovas apgabala Verhņekamskas rajona Sozimas ciems. Tas ģeogrāfiski atrodas Vjatlaga centrā. Izvēlei par labu cita starpā runājis apstāklis, ka ciems atrodas pie galvenās šosejas, kas saista visas 13 Staļina režīma nometnes, kurās atrodas dokumentāli fiksēti latviešu apbedījumi. Bijušo nometņu kapsētas mūsdienās vidē bieži ir ļoti grūti nosakāmas, bet noteikt konkrētus kapus konkrētām personām pat ir neiespējami.
2000 kvadrātmetru zemes gabalu memoriālam iedalījusi vietējā pašvaldība. Darbs pie piemiņas vietas iekārtošanas notiek saskaņā ar 2008. gadā noslēgto Latvijas un Krievijas starpvaldību vienošanos par apbedījumu vietu statusu. Idejiskās un organizatoriskās sagatavošanas līmenī lieli nopelni ir bijušajam Latvijas vēstniekam Maskavā Edgaram Skujam. Skuja, šobrīd Latvijas vēstnieks Austrijā, pienākumus Maskavā pildīja no 2009. līdz 2013. gadam un šajā laikā viņam izdevās iegūt Kirovas apgabala gubernatora Ņikitas Beliha atbalstu. “Pateicoties Beliham, vēsture Kirovas apgabalā tiešām tiek cienīta un saglabāta. Tur darbojas arī Raiņa muzejs, šķiet, vienīgais visā Krievzemē,” norādīja diplomāts. Pēc Skujas domām, piemineklim pienāktos būt “emocionāli piesātinātam”.
30. gadu beigās izveidotais Vjatlags ar centru Kirovas apgabala Vjatkas novada Ļesnojes ciemā bija lielākā ieslodzījuma vieta un viena no lielākajām gulaga nometnēm. Pirmie represētie Krievijas latvieši tur nonāca ap 1937./1940. gadu, bet 1941. gada jūlijā ešelonos no Rīgas ieradās ap 3000 deportēto – pārsvarā vīrieši. Viņu vidū bija armijas virsnieki, valsts un sabiedriskie darbinieki, LU profesori, teologi. Vēlāk Vjatlagā nonāca Vācijas–PSRS karagūstekņi un pēckara masu represiju skartie. Kopējais te ieslodzīto Latvijas iedzīvotāju skaits bija ap 7000. Cilvēku bojāejas iemesls bija necilvēciski darba un dzīves apstākļi – bads, aukstums un slimības.
Pieminekļa idejas virzītāji neslēpj, ka šobrīd finansējums ir tikai konkursa organizēšanai. Par tālāko tiks lemts tad, kad būs skaidrs konkursa uzvarētājs. Upmanis bija optimistiski noskaņots, norādot, ka nauda varētu tikt piesaistīta no dažādiem avotiem, tajā skaitā ziedojumiem.
