Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
17. novembris, 2015
Drukāt

Būs nedaudz lētāka elektrība (3)

Foto - LETAFoto - LETA

Elektrības rēķini nākamajā gadā, visticamāk, būs nedaudz mazāki nekā šajā gadā, uzsver elektroenerģijas pārdevēji. Viņu pulkam pievienojies vēl viens uzņēmums – SIA “Aeon Energy”, kas pieder divām Latvijas privātpersonām. Patērētājiem svarīgi ir izvēlēties pareizo tarifu, lai nepārmaksātu, norāda elektroenerģijas pārdevēji.

 

Cenas krituma iemesli

Nākamajā gadā jaunie Lietuvas starpsavienojumi ar Zviedriju (“NordBalt”) un Poliju (“LitPol”) nodrošinās lielākas pārvades jaudas un pieeju lētākiem tirgiem, tāpēc eksperti elektroenerģijas cenai paredz 4 – 8% lielu kritumu. Kā zināms, elektrības cena veido vien aptuveni trešdaļu no kopējās rēķina summas, tāpēc rēķinos par 4% lielāka samazinājuma, visticamāk, nebūs, norāda AS “Latvenergo” valdes loceklis Uldis Bariss. Vislielāko cenas samazinājumu jutīs lielie elektroenerģijas patērētāji.

 

Slinkie maksā dārgāk

SIA “220 enerģija” pārdošanas un mārketinga vadītāja Madara Jurgelāne teic, ka jau patlaban visu elektroenerģijas pārdevēju fiksētas cenas piedāvājumos ir redzams, ka līdz ar jaunā starpvalstu kabeļa atvēršanu nākamajā gadā elektroenerģijas cenas kritīsies.

“Oktobrī bija ļoti augstas cenas biržā, bet gada vidējo cenu tas tik ļoti neizmaina un biržas cena tik un tā paliek izdevīgākā izvēle.

Šogad mājsaimniecība, pērkot pēc biržas cenām, par 1 kWh vidēji maksāja 15,905 eiro centus (ar PVN). Vienlaikus zemākā fiksētā cena šajā gadā nebija zem 16,15 eiro centiem (ar PVN). Nemaz nerunājot par tām mājsaimniecībām, kas savu izvēli par labu kādam no tirgus piedāvājumiem tā arī neizdarīja un turpināja iegādāties par Universālā pakalpojuma cenu, par 16,90 eiro centiem (ar PVN).

Ļoti vienkārša matemātika – uz katriem 100 kWh tiek pārmaksāts 1 EUR, kas gada laikā ir aptuveni viena rēķina apmērā.

Nedaudz mulsinoši ir tas, ka biržas cenas var salīdzināt tikai ar tā paša perioda fiksētām cenām. Jo tad, ja šobrīd salīdzina šā gada biržas cenas ar nākamā gada fiksētās cenas piedāvājumiem, fiksētās cenas ir zemākas. Bet tas gluži neatbilst patiesībai…” teic M. Jurgelāne.

Viņa aicina mājsaimniecību patērētājus apzināties, ka elektroenerģijas cenas regulēšanas laiki ir pagājuši un nav akli jāgaida, kad cenu kāds samazinās un paša lietotāja vietā noslēgs jaunu vai pagarinās esošo līgumu.

“Patlaban katra paša rokās ir lēmums par to, cik vēlāk būs jāmaksā par elektroenerģiju. Viennozīmīgi lielākie ieguvēji ir tie patērētāji, kas paši ir aktīvi un salīdzina cenas un izvēlas sev vispiemērotāko tarifu,” tā “220 Enerģija” pārstāve.

Viņa gan atzīst – iemesls, kāpēc lielākā daļa iedzīvotāju turpina maksāt par elektrību vairāk, šķietamu neērtību, neziņas vai slinkuma dēļ, aizvien esot neatminēta mīkla arī viņas uzņēmumam.

“Mēs ceram, ka iedzīvotāju aktivitāte paaugstināsies un mājsaimniecību patērētāji sāks izsvērt dažādus elektroenerģijas cenas piedāvājumus, tāpat kā to dara citiem pakalpojumiem, lai kopumā iegūtu un ietaupītu,” piebilst Jurgelāne.

Jānis Bethers, SIA “Enefit” valdes priekšsēdētājs: “Tirgus cenu svārstības aktuālākas būs tiem patērētājiem, kuri izvēlējušies līgumus ar elektroenerģijas izmaksu piesaisti biržas “Spot” cenām, – viņi maksā vairumtirgus cenu un atrunāto tirgotāja uzcenojumu. Kopumā situācija tirgū ir ar pozitīvu tendenci, un, ja Skandināvijā nebūs šobrīd nezināmu dabas anomāliju, tad vairumtirgus cenas 2016. gadā samazināsies.

To nosaka divi faktori. Globālā un Skandināvijas enerģētikas tirgus tendences noteica, ka pēdējo 12 mēnešu laikā vairumtirgus cena jau ir samazinājusies par 13,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo 12 mēnešu periodu. Savukārt turpmāko cenu kritumu veicinās lokālā situācija – jaunizbūvētie Lietuvas starpsavienojumi ar Zviedriju un Poliju tuvinās Skandināvijas līmenim vairumtirgus cenas Latvijas un Lietuvas reģionos. Tāpēc pašlaik sagaidāms, ka turpmākajos 12 mēnešos cenas samazināsies vēl par aptuveni 15%.”

Tātad izvēlei būtu jānotiek par labu biržas cenām.

 

Ko vēlas “Latvenergo”

U. Bariss stāsta, ka “Latv­energo” savus produktus izveidojis tā, lai klientiem atvieglotu izvēli. Piemēram, ja mājsaimniecībai elektroenerģijas patēriņš ir līdz 200 kWh mēnesī, tad visatbilstošākais esot Universālais pakalpojums. Atgādināšu, ka ar šo tarifa plānu norēķinās arī tās mājsaimniecības, kas nemeklēja sev vispiemērotāko plānu pirms atvēršanas. Patiešām ērti, var izvēlēties izlīdzināto maksājumu.

Apskatot piedāvājumu “Elektrum” mājas vietnē, redzams, ka Universālais pakalpojums garantē 12 mēnešus nemainīgu 0,06834 eiro/kWh elektroenerģijas cenu. Var norēķināties ar izlīdzināto maksājumu, arī ar rēķinu. Ja ir vēlēšanās izvēlēties citu tarifu, par līguma laušanu nav jāmaksā. Tomēr, piemēram, mazais lietotājs, kas ik mēnesi patērē līdz 300 kWh elektroenerģijas, var izvēlēties arī Ekonomisko tarifa plānu, kas viņam garantē nemainīgu 0,06634 eiro/kWh jeb par 3% zemāku cenu 24 mēnešus. Tiesa gan, norēķini šajā gadījumā ir jāveic elektroniskajā vidē un ik mēnesi jānodod skaitītāja rādījumi.

Visizdevīgākais no “Elektrum” tarifiem patlaban ir biržas cenai piesaistītais Dinamiskais tarifs, kur 1 kWh elektroenerģijas maksā 0,06062 eiro (par 11% lētāk nekā Universālajam tarifam), tomēr, kā uzsver Bariss, neesot garantijas, vai šis izdevīgums saglabāšoties nākotnē. Rodas iespaids, ka “Latvenergo” nevēlas klientiem ieteikt biržas cenai piesaistīto tarifu, kas, pēc citu ekspertu teiktā, būs visizdevīgākais arī nākamajā gadā. Šā gada sākumā aicinājumu no valstij piederošā elektrības ražotāja un pārdevēja maksāt pēc biržas cenām piesaistītā Dinamiskā tarifa nebija.

Protams, kopējais ietaupījums mazajiem elektrības patērētājiem gada laikā būs mērāms naudas summā no dažiem līdz vai nedaudz vairāk nekā desmit eiro, tomēr tas būs. Nav īsti skaidrs – vai valstij piederošais uzņēmums domā par sava biznesa vai par patērētāju interesēm? Kāpēc “Latvenergo” eksperti pērn un šā gada sākumā pareizi neprognozēja elektroenerģijas cenas svārstības? “Ticama laika prognoze ir piecas dienas uz priekšu, kāds laiks būs nākamajā vasarā, pateikt nevar. Līdzīgi ir ar elektroenerģijas cenu, ko būtiski nosaka ūdens daudzums,” tā Bariss.

Diemžēl līdz šim citu valstu elektroenerģijas tirgotāju izteiktās prognozes izrādījušās precīzākas.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Nu ja, ir jau papīrs rokā – visa tā starpība 0,04 eirocenti par mērvienību…
    Varbūt to peļņu un prēmijas labāk ieplānojiet sev mazāk?
    Budžets jau tāpat arī visu itur iesakitīto “izķīzgās”…
    :(?

  2. Kamēr nav atvērtas te iekavas,es neko nevaru saprast.

  3. Latvenergo nav nekāds valsts uzņēmums. Tas ir politikāņu barošanās kantoris.

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (1)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+