Paplašinās izņēmuma kategorijas obligāto sociālo iemaksu likumā 0
Nāk pretī daudzbērnu ģimenēm, aizmirst aukles
Kamēr Valsts prezidents Raimonds Vējonis atvairījis mikrouzņēmumu virzienā lidojošo lodi, Saeimai otrreizējai caurlūkošanai “atmetot” izmaiņas mikrouzņēmumu regulējumā, cita likuma – “Par valsts sociālo apdrošināšanu” grozījumi – straujiem soļiem tuvojas pieņemšanai. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija pēc sabiedrības un uzņēmēju neapmierinātības paplašinās izņēmuma kategorijas, kurām obligātās sociālās iemaksas (VSAOI) būs jāmaksā samazinātā formā.
Sociālo iemaksu veikšana attieksies arī uz mikrouzņēmumiem, kuru nodokļu formas izbeigšanu līdz ar 2019. gada 1. janvāri pavisam nesen galīgajā lasījumā pieņēma Saeimā. Tomēr neapmierināts ar šādu soli bija R. Vējonis, kurš licis grozījumus pārstrādāt, norādot, ka piedāvātais regulējums ir nepilnīgs un pretrunā ar iepriekš pieņemtajiem lēmumiem. Piemēram, nav izpildīts Ministru kabineta lēmums izstrādāt mikrouzņēmumu nodokli aizstājošu regulējumu, kas noteiktu specializēta vienkāršota nodokļu režīma ieviešanu maziem un mikrouzņēmumiem ar mazu ikgadējo apgrozījumu, paredzot vienkāršotu grāmatvedības uzskaiti, deklarāciju iesniegšanu un nodokļu nomaksu.
Pēcāk Ministru prezidents Māris Kučinskis jau sacīja, ka ar visām iesaistītajām pusēm ir panākta vienošanās izmaiņas mikrouzņēmumu režīmā atlikt līdz brīdim, kad stāsies spēkā alternatīvs mazo uzņēmumu regulējums, tādējādi prezidentam pagaidām mikrouzņēmumus izdevies paglābt.
Tomēr VSAOI maksāšana no nākamā gada 1. janvāra nekur nepazudīs. Saeimas atbildīgā komisija tikai papildinās iepriekš noteiktās kategorijas, kurām VSAOI nebūs jāmaksā tik lielas kā pārējiem, šādā veidā cenšoties iedzīvotājiem nākt pretī.
Piemēram, izņēmuma kategorijas ievērojami papildinātas ar demogrāfijai simpatizējošām kategorijām, ko atzinīgi novērtēja arī Nacionālās apvienības (NA) deputāts Imants Parādnieks, kurš ir arī Demogrāfisko lietu centra priekšsēdētājs. Viņš uzsvēra, ka ir priecīgs par komisijas padarīto darbu un ģimeņu virzienā plaši sperto soli, norādot, ka grozījumi nu esot teju optimāli.
Kā pēcāk atzina “Saskaņas” deputāts Andrejs Klementjevs, kopumā grozījumi kļuvuši būtiski labāki, ko atzina arī “No sirds Latvijai” deputāte Silvija Šimfa. Tomēr abi joprojām nebija apmierināti ar to, ka izņēmuma kategorijās aizmirsti 3. grupas invalīdi. Komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) gan sacīja, ka tik lielas grupas iekļaušana izņēmumos finansiāli nav izpildāma, tomēr pēc ZZS valdes sēdes kļuva pielaidīgāka.
Tāpat ar jaunu priekšlikumu nāca klajā Centrālā vēlēšanu komisija, kura vēlējās, lai uz katrām vēlēšanām piesaistītais darbaspēks arī tiktu iekļauts izņēmuma kategorijās. Tam kardināli iebilda I. Parādnieks. “Nav korekti no privātajiem uzņēmumiem pieprasīt maksāt iemaksas pilnā apjomā, ja valsts vai pašvaldības to nav gatavas darīt,” sacīja I. Parādnieks. Tikmēr ar vēl interesantāku piedāvājumu nāca klajā Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns. Viņaprāt, studējošo vecuma cenzs jāatceļ pavisam, ievērojot “mūžu dzīvo, mūžu mācies” filozofiju. Tam gan iebilda NA deputāts Einārs Cilinskis. “Es studēju doktorantūrā un skaitos pilna laika students. Tātad man VSAOI būtu jāmaksā samazinātā formā, kas nebūtu normāli.”
Ir arī aizmirstas aukles – pavisam tādas Valsts izglītības informācijas sistēmā reģistrētas 2224. Pašvaldība par bērna pieskatīšanu maksā 126 eiro, bet pēc paredzētā sociālā nodokļa nomaksas nākamgad bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējām uz rokas paliktu vien 30 eiro. Neviens priekšlikumu par aukļu atbrīvojumu nav iesniedzis, “LA” atzina Aija Barča, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja (ZZS). “Pavaicāšu Labklājības un Finanšu ministriju pārstāvjiem,” viņa piebilda.
