Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
13. februāris, 2012
Drukāt

Būt apritē

logopede_015_vs

Arvien biežāk šis teiciens skan par cilvēkiem solīdos gados – lai atjundītu pagaisušo izpratni, ka bez dzīves gudrības un pieredzes bagātāko ļaužu aktīvas līdzdalības nav iedomājama normāla sabiedrība un valsts attīstība. Iepazīstinām ar Judīti Lūsi, kura logopēdijai veltījusi teju pusgadsimtu!

 

Dzīves skola

Par vienu no dzīvē nepieciešamākajām īpašībām Judītes kundze uzskata pacietību – pat grūti minēt darbības jomu, kurā patiesa izaugsme sasniedzama bez pacietības. To viņa iemācījusies Rīgas Daiļamatniecības vidusskolas aušanas nodaļā, kuru beigusi 1949. gadā, saņemot mākslinieces – izpildītājas diplomu.

– Interese par rokdarbiem nāk no mātes mammas. Viņa strādājusi muižā par smalkveļas šuvēju. Liela izšuvēja bija arī mamma. Savu meistardarbu – Krustpils villaini – viņa Sibīrijā bija spiesta iemainīt pret kartupeļu spaini… Man izdevās atgriezties 15 gadu vecumā un turpināt izglītību rokdarbu virzienā. Pēckara laikā trūka labu materiālu. Dzijas šķeteres bija tik samudžinātas, ka vajadzēja milzīgu pacietību tās atšķetināt un uztīt spolītēs, bet vissarežģītākās kompozīcijas vispirms tapa uz milimetru papīra.

Ar šo pamatkapitālu izstudējusī Judīte kļuva par latviešu valodas un literatūras skolotāju, šajā darbā aizvadot 10 gadus. Nākamais posms turpinājās jau logopēdijā, kurā pedagoģe strādā no 1963. gada. Viņas darba vieta arvien bijusi skola, kur praksē kaldinātā pieredze saaudusies ar dažādos veidos papildinātām teorijas zināšanām, ieskaitot aizrobežu speciālās literatūras studēšanu un tulkošanu. Kad Judītei bija jau 66, savu uzkrājumu viņa aizstāvēja maģistra darbā 1996. gadā un turpināja praksi, arvien daloties zināšanās ar esošajiem un topošajiem kolēģiem. Pensijā devusies ar 54 gadu darba stāžu 2007. gadā. Judītes īpašā mīlestība pret logopēdiju turējusi viņu ierindā.

– Man patīk šis darbs, kas sniedz daudz gandarījuma. Arī apziņa, ka varu palīdzēt un redzēt pūliņu augļus, kurus briedinājis pacietīgs kopdarbs ar bērnu vecākiem un citiem skolotājiem.

 

Progress

Defektoloģijas nozare, kas pētī runas traucējumu problēmas un to novēršanu bērnu valodā, attīstās kā jebkura zinātne un cilvēku darbības joma. Laika gaitā, diemžēl, ievērojami audzis arī to bērnu skaits, kuriem nepieciešama logopēda palīdzība.

 

Līdzīgi izplatītajām alerģijām, runas un valodas attīstības traucējumu iemesli ir visdažādākie, sākot ar vides ietekmi un beidzot ar ģenētisko mantojumu un vispārējo stresu. Uz šī fona nemitīgi palielinās pieprasījums pēc logopēdijas speciālistiem, attiecīgo studiju programmu un studentu skaits.

 

Saprotams arī Judītes kundzes prieks par meitas pievēršanos iemīļotajai nozarei.

– Sākotnējā feldšeres profesija bija labs priekšnoteikums Sarmītes tālākajām studijām un darbam speciālās pedagoģijas jomā. Logopēdijai ir daudzas ne vien ar pedagoģiju, psiholoģiju, psihiatriju saistītas robežzinātnes, bet arī galvenokārt dažādi medicīnas atzari.

Pedagoģijas doktore Sarmīte Tūbele ir mācībspēks LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē, arī Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā. Viņa vada arī dažādus pētījumus, tostarp tos, kas parāda logopēdijas problēmu samilzumu. Vēl XX gs. vidū bērnu skaits ar runas traucējumiem grozījies ap 25 %, palēnām audzis un tagad pārsniedzis 50 %.

LU asociētā profesore atzīst, ka mamma ir skolotāja pēc dabas. Gluži dabiski viņas iespaidā un apstākļu sakritības rezultātā meita turpina šo gājumu ne vien topošo speciālistu sagatavošanā un zinātnē, bet arī rokdarbos. Svarīgākais, ka šis piemērs akcentē paaudžu saikni, kas ar dzimtā sakņoto vērtību attīstību dod būtisku pienesumu visai sabiedrībai.

 

Prakse

Ilgstoši strādājot ar bērnu runas spēju attīstību, tostarp cenšoties novērst šļupstēšanu un atsevišķu skaņu izrunāšanas grūtības, Judītes kundze līdz ar daudziem kolēģiem cīnās par mazā cilvēka pilnvērtīgu izaugsmi. Lai viņš spētu artikulēti, saprotami runāt, pareizi dzirdēt, rakstīt un lasīt. Nestrādājot pie runas, kavējas topošās personas attīstība, rodas kompleksi, kas liek ciest ne vien pašam, bet negatīvi ietekmē arī apkārtējos. Logopēdijas veterāne atzīst:

– Logopēds nav Dievs, nav visspēcīgs, taču jebkuru situāciju var vismaz uzlabot. To apliecinājusi prakse arī ar bērniem, kuriem ir dziļi intelekta traucējumi, valodas sistēmas nepietiekama attīstība, vēli sākta runāšana, kas visbiežāk saistīta ar smadzeņu bojājumu. Tā kā runas un kustību centri smadzenēs atrodas blakus, šo spēju attīstība ir saistīta. Lai novērstu runas problēmas, pastiprināti jāattīsta arī motorika ar kustību iemaņu vingrināšanu. Iespējamas arī fonemātiskās dzirdes problēmas, kad cilvēciņš nedzird un tāpēc neraksta garumzīmes. Ir bērni, kas nerunā balsīgos līdzskaņus, arī tas atspoguļojas rakstu darbos. Piedzīvoto gadījumu ir daudz, taču vairumā situāciju esam tikuši uz ceļa!

 

Nevienu posmu nevar pārlēkt, un vajadzīga pacietība, lai izietu cauri runas un valodas attīstībai, kam normāli jānotiek līdz 3 gadu vecumam. Bērns daudz ko zaudē, ja līdz trim gadiem viņam neieliek sadzīves pamatus. Tāpēc ar mazo ir jāsāk runāt no viņa piedzimšanas brīža, vienlaikus attīstot tveršanas iemaņas un citas roku pirkstu kustības.

 

Judīte Lūse jau sen tulko vērtīgākos rakstus no specializētajiem izdevumiem, tādējādi papildinot kolēģu arsenālu. Rak­stījusi arī grāmatas un bijusi mācību un metodiskās literatūras līdzautore. Pašlaik viņas datorā gandrīz gatavs ir kārtējais darbs. Logopēdijas terminu skaidrojošo vārdnīcu, kas tapusi ar Sarmītes Tūbeles un Irēnas Miltiņas līdzdalību, ar nepacietību gaida apgāds “RaKa”. Šāds izdevums latviešu valodā top pirmo reizi. Jaunajā nozares enciklopēdijā ir ap 2800 šķirkļu, jēdzienu skaidrojumos autores izmantojušas avotus arī latviešu, vācu un angļu valodā rakstītajos avotos.

 

Dzīves formula 
logopede_002_VS

Savus veltījumus draugiem un tuviniekiem Judīte Lūse darina kopš 1994. gada. Pielietojot kādas skolotājas metodi, lai ar 9×9 rūtiņu kvadrāta palīdzību bērniem ātrāk iemācītu reizrēķinu, smalko darbu pratēja atradusi kodu, kas balstās uz cilvēka dzimšanas datiem un krustdūrienos veido katram vien piederošu ornamentu. Rokās nejauši iedevies atklājums ir vienīgais logopēdes – rokdarbnieces noslēpums, kura atslēgu zina tikai Sarmīte. Droši var apgalvot, ka ikviens oriģinālais dekors aizpildīts ar 7056 krustdūrieniem. Iespējams, visi 50 Judītes Lūses aplaimotie cilvēki mēģina atšifrēt viņas atrasto dzīves formulu. Taču tās būtība ir vienkārša: darot sev mīļu darbu, arvien būsi noderīgs sabiedrībai un gūsi gandarījumu! To vairojusi arī uzpirksteņu kolekcija. Zinot, ka izšujot viņai mūždien pirkstā uzpirkstenis, tuvinieki un paziņas no ceļojumiem veduši piņģerotus. Izrādot savu krājumu, kundze slavē arī skaistos Latvijas izstrādājumus.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+