Foto – Artis Drēziņš

Būt latvietim Daugavpilī 5

Ziņu aģentūras LETA 17. martā publicētā ziņa, kurā pārstāstīta Lielbritānijas laikraksta “Daily Telegraph” publikācija, Latvijā ieinteresēja daudzus, īpaša uzmanība tika pievērsta rakstā minētajam daugavpilietim Andrejam Faibuševičam. Britu laikrakstā bijis rakstīts, ka bāra īpašnieks aizliedzis apmeklētājiem lietot krievu valodu, un, lai kaut ko pasūtītu, jārunājot tikai latviski.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

“Tā es neteicu. Vēlāk citi žurnālisti man sacīja, ka briti tā strādājot: lai raksts aizietu, tajā jāiepin kaut kas sensacionāls. Sakiet, kā tad to praktiski īstenot: ja prasa krieviski vai kādā citā valodā alu, tad klientu dzīt ārā? Cita lieta, ka ar klientiem cenšamies runāt latviski,” stāsta kroga idejiskais tēvs Andrejs Faibuševičs, kuram pamatdarbs ir cits (kroga īpašniece ir viņa sieva Ināra). Toties briti labi parūpējušies par reklāmu: par “Artilērijas pagrabiem” ziņojuši ne tikai visi vietējie Latgales krievu mediji, bet arī daudzi Latvijas centrālie, atbraukuši pat ziņu aģentūras “Reuters” un somu žurnālisti, japāņu prese.

Bet ja tomēr kāds apmeklētājs nesaprot, ko bārmenis latviski atbild?

CITI ŠOBRĪD LASA

“Kā var nesaprast? Alus gaišs, alus tumšs, vienu, divu, lielo, mazo? Vismaz vietējiem Latvijas cilvēkiem jāatbild latviski. Mani neaizvaino, ja prasa krieviski, taču atļaujiet mums atbildēt latviski. Kopš rudens, kad atvērāmies, mums ir bijuši tikai daži konflikti valodas dēļ. Bet pēc otrā kausa krievs jau lien bučoties, kad sapratis skaidrojumu, ka man tas ir goda jautājums – atbildēt savā dzimtajā valodā! Beigās jau krievi mūs sāk cienīt, ar daudziem esam sadraudzējušies. Interesanti, ka Daugavpils krievu trupas aktieri te iegriežas biežāk nekā latviešu aktieri,” novērojis A. Faibuševičs.

Pagaidām krogā bez Faibuševiču pāra darbojas arī viņu trīs bērni (piemēram, mazgā grīdas un uzkopj telpas), seši bārmeņi un mūzikas redaktors, kas rūpējas, lai skanētu arī dzīvā mūzika, pamatā vietējās grupas, tajā skaitā krievu. Kad spēlē dzīvo mūziku, krogs parasti esot pilns (80 cilvēki).

Agrāk šajās telpās bijis bārs un izstāžu zāle, kam nav labi veicies, pirms simts gadiem – noliktava, padomju laikos – šautuve, kur filmēta arī slavenā latviešu filma “Mans draugs – nenopietns cilvēks”. Andrejs jau runājis ar režisoru Jāni Streiču, ka krogā varētu iekārtot ekspozīciju par filmu. Kopumā “Artilērijas pagrabi” iekārtoti militāri senatnīgi klasiskā stilā. Andrejs nenoliedz, ka dizaina ziņā ietekmējies no pazīstamā Liepājas krodzinieka Luija Fonteina krogiem.

“Kroga izveides galvenais iemesls bija idejisks: lai likvidētu krievu kultūras masu spiedienu Daugavpilī. Man krievi ir teikuši, ka būt latvietim nav atraktīvi, būt krievam ir daudz krutāk. Un es viņus saprotu, jo Daugavpilī vienmēr trūkušas alternatīvas latviskas iespējas izpausties. Aicinu citus darīt līdzīgas lietas: tikai tā var integrēt cilvēkus latviskā vidē. Daudzi latvieši ir pārkrievojušies,” saka Andrejs un atzīst, ka arī viņa ģimenei nemaz nav bijis tik viegli nepārkrievoties. Andreja tēvs nācis no Sibīrijas ar poļu, baltkrievu un ebreju asinīm, mamma – latviete.

Reklāma
Reklāma

Kā Daugavpilī atbalsojas Ukrainas notikumi?


“Neko pretvalstisku nejūtam. Nav nacionālu problēmu. Bet esmu uzmanīgs: vēl nesen arī Krimā nebija lielu problēmu… Ja tomēr stunda X sitīs, Daugavpilī un Rīgā būs Latvijai visvairāk nelojālu cilvēku. Bet par to nav jādomā. Mums jādara tas, kas ir jādara, piemēram, Rīgā jānojauc tā saucamais Uzvaras piemineklis, jāpāriet uz izglītību tikai latviešu valodā. Un nav jābaidās no Putina: ja viņš gribēs atnākt, viņš tāpat atradīs iemeslu,” domā krodzinieks.

Viedoklis 


Andrejs Faibuševičs paretam izsaka viedokli par politiskiem notikumiem Latvijā un norisēm Daugavpilī savā blogā portal ir.lv. Jaunākais ieraksts – šā gada 13. martā. Šajā rak­stā “Vienotības marta auri” autors spriež par valdības pieņemto lēmumu, ka ministriem 16. martā nav jāiet gājienā pie Brīvības pieminekļa. Publicējam fragmentu no raksta.

“Augstākais valsts likumdevējs ir pieņēmis (valdībai saistošu!!!) deklarāciju, ka leģionāri nav un nekad nav bijuši kara noziedzniekiem vai nacistiem pielīdzināmie. To zina arī mūsu lielākie sabiedrotie – Lielbritānija un ASV, jo atzinuši oficiāli, valstiskā līmenī. “Vienotības” vadoņi kaut ko šļupst, ka “jā, nu esot gan jāskaidro mūsu sarežģītā vēsture …”. Nu bet ja jau sabiedrotie to, pirmkārt, zina, bet tiem, kas nezina – jāskaidro, tad kādēļ jāaizliedz pieminēt? Vai “skaidrošana” un pieminēšana ir savstarpēji izslēdzošas lietas? Kamēr “neizskaidrosim” (tas laikam notiks, kad pašreizējo vienotībnieku mazbērni jau būs ministri), tikmēr gājienus aizliegsim! Cilvēki, kuru jūs uzskatāt par muļķi?!

Diendienā “Vienotības” līderi skaidro, ka mūs sargā NATO līguma 5. pants (un laikam tur rod sev attaisnojumu uzturēt mazāko aizsardzības budžetu Baltijā un vājprātā tirgot kolonizācijas atļaujas). Vienlaicīgi mūs baida ar 16. marta provokāciju, kas radot riskus valsts drošībai. Bet, vienotībnieki, vai NATO 5. pants, mūsu “drošības garants”, aizliedz mums rīkot piemiņas dienas 16. martā? [..] Ko mēs “provocējam”, ja piemiņas dienā neviens no pieminētājiem nedodas gājienā ne ar ko citu kā tikai ar ziediem vai valsts karogu? Savus sabiedrotos?

Vai varbūt mēs “provocējam” nabaga Krievijas specdienestu apmācītos provokatorus, kurus jūs visus sakāties zinām, bet tā arī nespējat viņus vienkārši preventīvi izķert un nodrošināt kārtību gājienā, kas vispār ne pie viena nevēršas ne ar kādiem lozungiem? Provokators, starp citu, ir cilvēks, kura uzdevums ir veikt provokācijas. Bet, lai to veiktu, provokatora bruņojumā jābūt vismaz kādam plakātam, megafonam, nu kādam sauklim kaut vai. Vai kāds no “Vienotības” kaut reizi ir redzējis gājienā klaigājošus leģionārus? [..] Starp citu, pēc “Vienotības” loģikas, pēc jebkura 9. maija balagāna mūs vispār būtu no NATO jāizslēdz, jo atļaujam Otrā pasaules kara izraisītājvalsts svētkus, turklāt TĀĀĀĀDĀ mērogā. Vai kāds grib apgalvot, ka mūsu sabiedrotajiem nav ne jausmas, kas patiesībā izraisīja Otro pasaules karu?”

CITI RAKSTA


Ko rakstīja “Daily Telegraph”


Lielbritānijas laikraksts “Daily Telegraph” tendenciozā publikācijā Daugavpili dēvē par “Latvijas Krimu, kas varētu būt nākamā Krievijas aizsardzības saņēmēja”. Latviju britu laikraksts dēvē par “sīku Baltijas valsti”, kaut arī Latvijas teritorija ir tikai nedaudz mazāka par Skotiju vai Īriju. Apjomīgajā rak­stā sniegts ieskats Latvijas vēsturē, kā arī vēstīts par Baltijas valstu pieaugošajām bažām par nākotni.

Pēc laikraksta korespondentu novērtējuma, Daugavpils atrodas starp “milzīgām bērzu birzīm, kas stiepjas Krievijas robežas virzienā” un novietota Kremlim “tieši durvju priekšā”. Kā zināms, no Daugavpils aptuveni 25 kilometru attālumā atrodas Lietuvas robeža un aptuveni 30 kilometru attālumā – Baltkrievijas robeža, bet Krievijas robeža – vairāk nekā 100 kilometru attālumā.

“Daily Telegraph” arī apgalvo, ka Daugavpils ir vienīgā pilsēta Eiropas Savienībā (ES), kurā vairākums iedzīvotāju ir krievvalodīgie, ignorējot citu Baltijas valstu pilsētu demogrāfisko sadalījumu.

Atbalstu par pievienošanos Krievijai laikraksta korespondentam paudis 34 gadus vecais Daugavpils iedzīvotājs Jevgeņijs Andrejevs, kurš ir trīs bērnu tēvs un strādā par kapraci. Andrejevs sūdzas par Eiropas Savienības solījumu nepildīšanu un pauž pārliecību, ka dzīve Krievijā “nav ideāla, bet nav arī slikta”. Prasību apgūt valsts oficiālo valodu Andrejevs vērtē kā diskrimināciju.

Otrs intervētais, uz ko “Daily Telegraph” balstījis savu interpretāciju par Daugavpils iedzīvotāju nostāju, ir parkā sastapta 80 gadus veca pensionāre Marina Petrovska, kas atzīst, ka latviski māk pateikt tikai dažus vārdus – “labdien”, “paldies”, “lūdzu” un “maize”.

Kā latviešu populācijas pārstāvis laikraksta publikācijā atspoguļots Daugavpils bāra “Artilērijas pagrabi” īpašnieks Andrejs Faibuševičs, kurš savā mūzikas klubā aizliedzis lietot krievu valodu. “Šis ir vienīgais bārs pilsētā, kur krievu valoda ir aizliegta. Cilvēki var pasūtīt dzērienu latviski vai angliski vai jebkurā citā valodā, bet ne krieviski. Mūsu mērķis ir pierādīt, ka krievu valoda šeit nav vajadzīga vairāk kā Lielbritānijā,” laikrakstam sacīja Faibuševičs. “Artilērijas pagrabu” apmeklētāji mierīgi pielāgojušies šai politikai, ieskaitot kādu krievu ultranacionālistu, kurš nevēloties laist garām klubā rīkotos metāla mūzikas vakarus. “Tas viņiem sākotnēji bija šoks, bet tagad viņi ir sapratuši, ka viņi var runāt latviski, ja vien to vēlas,” skaidroja Faibuševičs. LETA

Ko atbildēja Andrejs Faibuševičs


Lūk, ko neilgi pēc tam, kad “Daily Telegraph” raksta pārstāsts bija parādījies vairākos Latvijas portālos, savā “Facebook” kontā rakstīja Andrejs Faibuševičs:

“Čau visiem, sevišķi tiem, kas lasa “Daily Telegraph” un jau arī ierēc klusībā par dažām sapublicētajām muļķībām.

Mēs vēlamies viest skaidrību par rakstā teikto. [..] Runa ir par provokatīvo raksta anotāciju, kas skan burtiski: “Latviešu bārs aizliedz klientiem pasūtīt krieviski” (“Latvian bar bans patrons from ordering in Russian”).

Mēs to nekad neesam teikuši. Mēs teicām tikai to, ko jūs, mūsu draugi, jau lieliski zināt paši – ja vien klients nav ārzemnieks, mēs visiem atbildam latviski. Un mums ir liels prieks, ka praktiski visi mūsu klienti ļoti labi, labi vai vismaz apmierinoši runā latviski. Mēs bijām pārstegti un, jā, arī lepni, atklājot, cik labi un pat lieliski latviski runā mūsu Daugavpils krievu, poļu, lietuviešu un visu citu tautību klienti. Liels paldies jums par to un mēs arvien būsim priecīgi apkalpot jūs tik labi, cik vien to spējam. Bet tiem, kas vēl kādu iemeslu dēļ nejūtas droši sākt runāt latviski, mēs vēlreiz apliecinām – arī tad, ja jūs runāsiet krieviski, jūs tiksiet apkalpoti tieši tāpat kā latviski runājošie. Turklāt mēs (kā vienmēr) sniegsim jums iespēju praktizēt un uzlabot savas latviešu valodas zināšanas. [..]”