Būt masierim – tā ir perspektīva 
 1

Pasaulē un Eiropas valstīs vājredzīgo vai neredzīgo cilvēku apmācības programmas masiera darbam ir plaši izplatītas. Mūsu kaimiņvalstīs, piemēram, Lietuvā, cilvēkus ar redzes problēmām masiera prasmēm apmāca jau 20 gadus, katru gadu pārmaiņus Šauļu vai Kauņas koledžā uzņemot grupu cilvēku ar redzes traucējumiem.

Reklāma
Reklāma

 

Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm
Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 192
Lasīt citas ziņas

Šo gadu laikā Lietuvā izglītots liels skaits redzes invalīdu. Latvijā šādas apmācības sāktas tikai šogad, īstenojot Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansētu projektu “Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstība personām ar redzes traucējumiem”.

Šā gada martā Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledžā klātienes studijas sāka 25 redzes invalīdi, kuri pēc pusotra gada būs ārstniecības personas ar kvalifikāciju “masieris” un patstāvīgi varēs veikt masāžu dažādu slimību profilaksē, ārstēšanā un medicīniskajā rehabilitācijā.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Svarīgi, tie nav vienkārši kursi, bet gan izglītība, kas dos profesiju, un šāds cilvēks būs nodrošinātāks. Turklāt cilvēks, kas apguvis masiera profesiju, drīkst būt arī pašnodarbināta persona, kas piedāvā masiera pakalpojumus. Cilvēks varēs iekļauties darba tirgū,” šā projekta nozīmīgumu akcentē Rīgas Medicīnas koledžas direktore Astra Bukulīte.

 

Jauna pieredze

Līdz šim Rīgas Medicīnas koledžas (RMK) parastajās grupās bija mācījušies tikai trīs četri cilvēki ar nopietnām redzes problēmām. “Ar viņiem bija individuāli nedaudz citādi jāstrādā, bet tāda mērķtiecīga grupa, kur visi studenti ir ar redzes traucējumiem, pie mums koledžā ir pirmo reizi,” stāsta studiju metodiķe Inta Fedotova. “Esam ļoti priecīgi, ka kopā ar Latvijas Neredzīgo biedrību, īstenojot šo projektu, cilvēkiem dodam iespēju piepildīt savu sapni par mācībām un drošāku nākotni. Šiem studentiem, kam lielākoties ir nedaudz pāri 20 gadiem, bet dažiem arī lielāka dzīves pieredze, ir ļoti liela motivācija šeit mācīties. Jā, viņi atzīst – mācīties ir grūti, taču neviens negrasās piekāpties grūtību priekšā.”

Visai grupai šobrīd ir piesaistīts viens asistents pavadonis, kurš ir kopā ar viņiem un nepieciešamības gadījumā palīdz lekciju laikā vai starpbrīdī, vai pēc mācību procesa. 


 

“Projektā vēl viens liels pluss, ka ir nopirkti dažādi tehniskie palīglīdzekļi, piemēram, dažādas datorpro-grammas, kas palīdz strādāt neredzīgajiem, tās lielākoties balstītas uz skaņu, un mācību procesam tik ļoti nepieciešamie diktofoni, kuros studenti var ierakstīt lekciju un pēc tam to atkārtoti noklausīties,” lepojas Latvijas Neredzīgo biedrības sociālās rehabilitācijas aktivitāšu nodrošināšanas koordinators Gatis Grīntāls.

Tā kā koledžas telpas ir pielāgotas ne tikai izglītības procesam, bet tajā ir arī studentu kopmītnes, tie redzes invalīdi, kam bija nepieciešama dzīvošana uz vietas (masiera profesiju šeit apgūst redzes invalīdi no dažādām Latvijas vietām), var tajās palikt. “Studentu grupā ir arī seši rīdzinieki. Ja cilvēks vēlas, viņam tiek iemācīts maršruts, un viņš pats katru dienu var doties uz mājām un no rīta ar sabiedrisko transportu atkal braukt uz koledžu,” stāsta G. Grīntāls, piebilstot, ka gan mācības, gan dzīvošana uz vietas redzes invalīdiem ir bez maksas, to apmaksā projekts. “Viņiem jādomā tikai par to, lai veiksmīgi mācītos,” uzsver projekta koordinators.

Reklāma
Reklāma

 

 

Sociālā rehabilitācija

Projekts “Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstība personām ar redzes traucējumiem” Latvijā jau tiek īstenots kopš 2009. gada un ilgs līdz 2013. gada augusta beigām. “Patiesībā masieru apmācība ir tikai viena maza aktivitāte no šā projekta, kurā pavisam izstrādāti desmit sociālās rehabilitācijas moduļi, ko piedāvājam cilvēkiem ar redzes traucējumiem ar mērķi attīstīt viņiem dažādas prasmes, iemaņas, palīdzēt iemācīties kaut ko jaunu vai nostiprināt esošo. Populārākās ir valodu apmācība, speciālu datorprogrammu apguve, lai redzes invalīds varētu strādāt ar datoru, un citas aktivitātes, piemēram, grozu pīšanas vai florista prasmju attīstīšana,” informē G. Grīntāls. “Kopumā projektā esam paredzējuši iesaistīt 1002 cilvēkus ar redzes traucējumiem, līdz 2011. gada 1. janvārim sociālās rehabilitācijas pakalpojumus visā Latvijā saņēma jau 536 klienti.”

Latvijā ir apmēram 12 tūkstoši redzes invalīdu.

G. Grīntāls lepojas, ka izveidots jauns pakalpojums – suņu pavadoņu apmācība un nodrošināšana cilvēkiem ar redzes traucējumiem. “Līdz šim Latvijā bija tikai trīs šādi suņi, un tagad tiem pievienosies vēl trīs.”

 

Viedokļi

Kādēļ mācās par masieri?

Jānis (23) no Rīgas: “Jau sen biju izlēmis apgūt masiera profesiju un, tiklīdz radās šāda iespēja, pieteicos studijām. Arī mana mamma ilgus gadus strādā par masieri (mammai nav redzes traucējumu), un tas ir darbs, ko es varētu darīt. Patiesībā nemaz nav citas iespējas, jo man ir progresējošas redzes problēmas, un apzinos, ka varbūt pēc kādiem gadiem desmit būšu pilnīgi neredzīgs. Tāpēc, kamēr vēl varu, tikmēr jāmācās. Esmu arī strādājis par krāvēju un automazgātavā, bet tas ir tikai līdz kādam brīdim. Masiera darbs man ir optimāls risinājums.”

Rinalds Krēgers (33) no Rīgas: “Jau ilgus gadus darbojos ar datoru, esmu arī kādu laiku studējis programmatūras Latvijas Biznesa koledžā. Mācīties par masieri izvēlējos tādēļ, ka tā ir laba iespēja cilvēkam ar vāju redzi vai neredzīgam. Tā ir perspektīva. Mani interesē masiera profesijas apguve, tādēļ nav grūti šeit mācīties.”

Līga (28), dzīvo ārpus Rīgas: “Izvēlējos šeit mācīties, jo masieris būtu mana otrā profesija – man jau ir izglītība kosmētiskajā masāžā. Jaunās prasmes būtu lielisks papildinājums manā situācijā, jo valstī notiekošo pārmaiņu dēļ es zaudēju darbu. Masiera izglītība ir loģisks turpinājums un arī plašākas darba iespējas.”

 

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.