Būt pašvaldībai Eiropā 2
Jau trešo gadu Latvijas Pašvaldību savienība sadarbībā ar ministrijām un atbalstītājiem rīko konkursu “Eiropas gada pašvaldība”. Šogad konkursā tiek noteikta labākā pašvaldība, kas būtu vispiemērotākā aktīvam, radošam un izglītotam iedzīvotājam.
Konkursa pirmajā kārtā novadus izvērtē plānošanas reģionu komisijas, bet otrajā kārtā pašvaldības vērtē komisija, kas ciemojas visās pašvaldībās. Augustā vērtēšanas komisija 14 finālpašvaldības apmeklēja klātienē. Šoreiz ielūkojamies trīs Vidzemes pašvaldību ikdienā.
Smiltene – vieta, kur augt
Šādi sevi pozicionē Smiltenes novads, uzsverot sakārtotu un pievilcīgu vidi, kur dzīvot, strādāt, atpūsties. Tā kā Smilteni dēvē arī par ceļinieku pilsētu, jo te joprojām pastāv viena no Latvijā lielākajām un spēcīgākajām ceļu organizācijām – “8CBR”, tad sakārtota infrastruktūra ir viena no galvenajām vizītkartēm. Smiltenē šobrīd ir visvairāk īstenoto ēku siltināšanas projektu Vidzemē, un jau nosiltinātajās, kur agrāk par dzīvokļa kvadrātmetru apkures sezonā maksāja ap vienu latu, cena samazinājusies gandrīz uz pusi.
Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Mežulis uzsvēra, ka jau kopš novada izveidošanas nav ticis nodalīts jēdziens “pilsēta – lauki”: “Mūsu mērķis ir novada vienmērīga attīstība un vienots veselums. Tādēļ arī projektus realizējam ar aprēķinu, lai tiktu visiem. Varam būt gandarīti, ka mums ir otrs zemākais siltumenerģijas tarifs, un arī tas ir kopš šā gada sākuma vienots visā novadā. Arī ūdenssaimniecības un kanalizācijas sistēmas sakārtošanai vidēji katrā pagastā izmantoti no 300 līdz 500 tūkstošiem eiro.”
Smiltene allaž lepojusies, ka ir jauniešu pilsēta, pateicoties visa līmeņa izglītības pieejamībai. Pagastos, kur skolās samazinās bērnu skaits, īstenota optimizācijas programma – skola plus bērnudārza grupa. Viens no pēdējo gadu jaunumiem ir sajūtu istabas izveide bērnudārzā “Pīlādzītis”. Tā ir īpaši iekārtota telpa ar maņu orgānus attīstošu aprīkojumu – redzei, dzirdei, ožai un logopēda pakalpojumiem.
Pilsētā izglītību var iegūt, sākot no skolas un beidzot ar vairāku augstskolu filiālēm. Lepnums ne vien novadā, bet arī Latvijā ir augstā līmenī nodrošinātā arodizglītība Profesionālās izglītības kompetences centrā Smiltenes tehnikums, kas vienīgais valstī piedāvā apgūt ceļu būves un veterinārijas specialitāti. Patlaban par Eiropas naudu tehnikumā notiek visaptveroša modernizācija un renovācija, kā arī tiek īstenotas pirmās programmas duālās izglītības virzienā.
Par vairāk nekā divarpus miljoniem eiro rekonstruētajā Smiltenes kultūras centrā, ko atklāja pērn, darbojas deju kolektīvi, Smiltenes pūtēju orķestris, Tautas teātris un citi kolektīvi.
Valmieras sabalansētā attīstība
Valmieras moto ir “Valmiera domā un rada”. Ļoti īpašs notikums – 1. septembrī pilsētā Vidzemes augstskolā (ViA) durvis pirmo reizi vērs inženierzinātņu studiju komplekss, kur iekārtotas elektrotehnikas, mehatronikas, multimediju, mobilo tehnoloģiju, virtuālās realitātes tehnoloģiju, loģistikas informācijas sistēmu, radio frekvenču identifikācijas un sistēmu imitācijas modelēšanas, kā, piemēram, arī atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes laboratorijas. Tiks attīstīts robotikas virziens, kas jau izpelnījies ekspertu atzinību par tādām iekārtām, kā automatizēts saules enerģijas ūdens sildītājs, orientēšanās atbalsta sistēma cilvēkiem ar redzes traucējumiem, metāla apstrādes darbgalda vadības sistēma un datu loģistikas, kā arī vides kontroles un videokameras stabilizēšanas sistēmas. Šā projekta kopējais finansējums ir vairāk nekā 2,6 miljoni eiro, no kuriem lielāko daļu sedz ERAF programma.
Pirms nepilna gada Valmierā tika sākts arī Vidzemē pirmais duālās izglītības pilotprojekts, iesaistot profesionālo vidusskolu un AS “Valmieras stikla šķiedra”. Šo soli atzinīgi novērtējusi Vācijas vēstniece Latvijā Andrea Viktorīna: “Valmieras un Giterslo reģiona sadarbība, kas norisinās visos līmeņos, sekmējusi to, ka Valmierā jau šobrīd tiek īstenots duālās izglītības pilotprojekts. Duālās izglītības ieviešana var ne tikai palīdzēt risināt jauniešu bezdarba jautājumu, bet arī ilgtermiņā veicināt Latvijas starptautisko konkurētspēju.”
Arī Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Inesis Boķis piekrīt, ka jāmotivē jauniešus iegūt kvalitatīvu profesionālo izglītību: “Ražojošie uzņēmumi ir valsts ekonomikas dzinējspēks. Raugoties ilgtermiņā, būtiski ir panākt, lai uzņēmumi tiktu nodrošināti ar labiem speciālistiem. Tādēļ esam gandarīti, ka ar Eiropas Savienības fondu līdzekļiem ir sākta arī Valmieras Profesionālās vidusskolas modernizācija. Savukārt, pateicoties sadarbībai ar Giterslo, Valmierā ir Vidzemē vienīgais dzirdes centrs, kurš sniedz pakalpojumus bērniem ar dzirdes traucējumiem un kurā atvērta arī vājdzirdīgo bērnu internātvidusskola.”
Jāpiemin arī jaunā, modernā Valmieras Mūzikas skola Gaujas krastā, ko atklāja pērn īsi pirms Ziemassvētkiem – Jāzepa Vītola 150. dzimšanas dienas gadā. Līdz tam skola atradās vairākās atsevišķās ēkās – arī tajā, kurā 1920. gadā mūzikas skolu nodibinājis pats izcilais komponists.
Valmierā nesen izveidota unikāla sajūtu taka gandrīz trīs kilometru garumā, kur, basām kājām ejot, var izbaudīt oļu, Valmieras stikla šķiedras lodīšu, egļu un priežu čiekuru, keramzīta un kastaņu pieskārienu.
Uzsverot pašvaldības lomu iedzīvotāju veselības stiprināšanā, Inesis Boķis atgādināja, ka Valmierā pacientus uzņem Vidzemē vienīgā reģionālā daudzprofilu slimnīca: “Veselība ir nozare, kur visvairāk vajadzīgs likt iekšā naudu, un, kaut gan slimnīcā jau daudz kas paveikts, uzlabojumi nepieciešami arī turpmāk, lai medicīnas pakalpojumi atbilstu Eiropas prasībām. Bērnu pilnvērtīgai attīstībai pirmsskolas iestādē “Bitīte” esam izveidojuši Vidzemē pirmo un vienīgo silto smilšu terapijas centru.”
Rauna – iespēju zeme caur vēsturi
Rauna tiek pozicionēta kā iespēju zeme ar tā mantojuma palīdzību, ko šai vietai devusi vēsture. Viena no attīstības iespējām tātad ir tūrisms, tostarp ar vairs vienīgo Staburagu Latvijā un vareno pilsdrupu kompleksu.
Raunas tradīcija vasarā jau ceturto gadu ir novada svētki par noteiktu tēmu: piens, medus, zemenes un šogad – zivis. Reizē tas ir arī kultūras un lauksaimniecības festivāls “Rodam Raunas novadā” ar visdažādākā žanra mūziķu piedalīšanos, tirdziņu un aktivitātēm muzejos, bibliotēkās un tūrisma objektos, savukārt 23. augusts ar atraktīviem pasākumiem tiek atzīmēts kā Raunas vārda diena. Raunā ir rosīga kultūras dzīve un katrs var atrast nodarbošanos pēc savām spējām un izvēles, jauniešu centrs “Pagrabiņš”, Veselības dabas taka gar Raunas upes krastu aprīkota ar daudzveidīgiem fizisko aktivitāšu nodrošināšanai nepieciešamiem elementiem.
Raunas novadā Drustos atrodas Gatartas pansionāts, kas tiek saukts par paraugu, kā iesaistīt cerību zaudējušos sabiedriskās un sadzīviskās aktivitātēs. Tie ir gan svētku dienu pasākumi, gan pat tāds visai reti sastopams jaunums – mobilo dobju veidošana. Tā kā pansionātā uzturas daudz klientu ratiņkrēslos, kas spēka un vecuma dēļ vairs nespēj sastādīt puķes zemē, tad dobe vārda tiešā nozīmē – koka kaste uz kājām – tiek pienesta klāt un – darbojies laimīgs!
