Juris Smaļinskis: Būt zaļam un aktīvam ir stilīgi 1
“Zaļā sertifikāta” saimniecībās rūpējas par vides saglabāšanu, un klienti prot to novērtēt.
Šogad aprit 18 gadi, kopš Latvijā veiksmīgi darbojas “Zaļais sertifikāts”, kas ir kļuvis par lauku tūrisma mītņu ekosertifikācijas kvalitātes zīmi. “Zaļais sertifikāts” ir piešķirts 77 lauku tūrisma mītnēm. Sertifikāta vērtēšanas nolikumā ir ietverti kritēriji, kas svarīgi dabas daudzveidības saglabāšanai. Pretendenti tiek auditēti reizi trīs gados, un tos izvērtē Latvijas tūrisma mītņu nacionālā novērtējuma komisija, kurā ir pārstāvji no tūrisma industrijas, valsts institūcijām, NVO un izglītības iestādēm. “Zaļā sertifikāta” patrons ir Latvijas Republikas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kurš pērn personīgi tikās ar sertifikāta pretendentiem un pasniedza tos Mežotnes pilī. “Zaļā sertifikāta” audita process un piešķiršana ir bez maksas. Tā ieviešanu atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds.
Kāds no tā labums tūristu mītnei, klientiem un dabai? Pirmkārt, audita laikā saimnieki apzina un izvērtē, kādā veidā (cik ekonomiski) tie izmanto resursus (elektroenerģija, siltumenerģija – apkure, ūdens), kādas iespējas ir samazināt notekūdeņu daudzumu, atkritumus, t. sk. šķirojot tos. Šāda pārdomāta resursu izmantošana izpaužas arī mazākos rēķinos, kas nav mazsvarīgi, ņemot vērā apstākli, ka lauku tūrisma mītnes parasti ir mazi uzņēmumi.
Mūsdienu urbanizētajā un virtualizētajā vidē cilvēki tiecas pēc dabiskā – dabiskas vides, no dabas nākuša ēdiena, saskarsmes ar dzīvniekiem, kaut arī tie būtu laukos turētie mājdzīvnieki. Tādējādi “Zaļā sertifikāta” saimniecības ir saliņas, kur rūpējas par dabas vides saglabāšanu, un klienti prot to novērtēt.
“Lauku ceļotājs” Latvijas apceļotājiem ik gadu sagatavo dažādus izglītojošus izdevumus, kuros iekļautas “Zaļā sertifikāta” saimniecības un to piedāvājums. Informācija atrodama arī asociācijas mājas lapā www.celotajs.lv, sociālajos medijos u. c. Turklāt būt zaļam un aktīvam mūsdienās ir moderni! Tevi pamana! Arī ikgadējā “Zaļā sertifikāta” pasniegšana, kas tiek atspoguļota dažāda mēroga plašsaziņas līdzekļos, ir laba lauku tūrisma mītnes reklāma.
Zaļais dzīvesveids un domāšana pamazām maina vidi ap mums, mūsu dienaskārtību, lietas un priekšmetus, kurus izmantojam sadzīvē. Viena no inovācijām, kas nākotnē visdrīzāk taps par ikdienas lietojumpreci, ir elektrovelosipēdi. Pagaidām gan lauku tūrisma mītnes nepiedāvā šādu luksusa preci, taču klienti (gan vietējie, gan ārvalstu) mēdz ierasties ar šo moderno pārvietošanās līdzekli. Sekojot tehnoloģiju attīstībai, vienā no saimniecībām ir uzstādīts elektroautomobiļu uzlādes punkts. Daudzas no “Zaļā sertifikāta” saimniecībām atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (ĪADT) – Slīteres, Gaujas, Ķemeru un Rāznas nacionālajā parkā, kā arī dabas parkos, īpaši aizsargājamo ainavu apvidos, Ziemeļbiosfēras rezervātā u. c. Atrašanās fakts ĪADT jau pats par sevi uzliek atbildību saimniekot zaļi, izmantojot videi un cilvēka veselībai draudzīgākus būvmateriālus un piedāvājot videi draudzīgas aktivitātes dabā – kājāmiešanu, divriteņu nomu (daudzviet Latvijā ir izstrādāti velomaršruti), laivas, nūjas vai tālskatu un noteicēju putnu vērotājiem. Jūras piekrastē esošās saimniecības rūpējas, lai tiktu saudzēta kāpu zona un kāpu biotopi. Daudzviet ĪADT ir izveidotas dabas un izziņas takas, kā arī citi aktīvā un izziņas tūrisma maršruti, kurus labprāt izmanto no pilsētām atbraukušie. Vienā saimniecībā savvaļas zirgi nogana pļavas, un tam ir liela loma dabas daudzveidības un pļavu biotopu saglabāšanā. Daži no “Zaļā sertifikāta” saimniekiem ir vides gidi, kas klientiem prot parādīt un skaidrot norises dabā, pastāstīt par augiem, dzīvniekiem, sēnēm un dabiskām dzīvotnēm – biotopiem. Gandrīz katrā “Zaļā sertifikāta” saimniecībā ir dārzs, lauks vai siltumnīca, kur tiek audzēti dārzeņi, augļi, ogas u. c. lauku labumi.
