Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
30. marts, 2014
Drukāt

Šogad stājas spēkā būtiski grozījumi Komerclikumā

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Pieņemti vairāki būtiski grozījumi Komerclikumā, kas dažādos datumos stājas spēkā šogad.

Par rīcībspēju


Ja tiesa, pamatojoties uz civilprocesa ietvaros pieņemtu nolēmumu, ierobežojusi pilngadīgas privātpersonas rīcībspēju (garīgu slimību vai citu veselības traucējumu dēļ vai izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ), persona nav tiesīga ieņemt šādus amatus: kapitālsabiedrības valdes loceklis, kapitālsabiedrības padomes loceklis, prokūrists, parastais komercpilnvarnieks, persona, kura pilnvarota pārstāvēt ārvalsts komersantu darbībās, kas saistītas ar filiāli, kā arī komercsabiedrības likvidators, sabiedrības kontrolieris, revidents.

Ja privātpersonai atņemtas tiesības ieņemt noteiktus amatus vai ja tiesa ierobežojusi tās rīcībspēju, šīs personas pienākums ir nekavējoties pēc attiecīgā nolēmuma spēkā stāšanās par to informēt komersantu, bet, ja komersants ir komercsabiedrība, – arī attiecīgās komercsabiedrības biedrus, dalībniekus vai akcionārus. Ja fiziskajai personai ir ierobežota rīcībspēja un nodibināta aizgādnība, informāciju nekavējoties sniedz tās aizgādnis, tiklīdz viņš uzzinājis vai viņam vajadzēja uzzināt, ka attiecīgā persona ieņem noteiktu amatu.

Komercreģistrā norādāmās ziņas 


Komercreģistrā vairs nav jāiesniedz ziņas par maksātnespējas procesa administratora prakses vietu.

Turpmāk komercreģistrā jānorāda individuālā komersanta vai personālsabiedrību pārstāvēttiesīgā biedra aizbildņa vārds, uzvārds, personas kods (ja personai nav personas koda – dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts institūcija, kas dokumentu izdevusi). Tas attiecas arī uz ziņām par aizgādnības nodibināšanu individuālajam komersantam vai personālsabiedrību pārstāvēttiesīgajam biedram, ja tiesa ierobežojusi attiecīgās personas rīcībspēju. Šīs normas stājas spēkā šā gada 1. septembrī.

Komercreģistra iestāde līdz 2014. gada 1. oktobrim, nepieņemot atsevišķu lēmumu, aktualizē līdz 31. augustam komercreģistrā ierakstītās ziņas par individuālā komersanta aizgādni, aizstājot aizgādņa vārdu un uzvārdu ar ziņām par aizgādnības nodibināšanu.

Reģistrācijas apliecība


Pēc komersanta ierakstīšanas komercreģistrā un komersanta rakstiska pieprasījuma saņemšanas komercreģistra iestāde tam izsniedz reģistrācijas apliecību, ko paraksta un ar zīmogu apliecina komercreģistra iestādes amatpersona. Tas pats attiecas uz komersanta filiāli.

Komersants uzskatāms par ierakstītu komercreģistrā tajā brīdī, kad šāds ieraksts izdarīts, nevis apliecības izsniegšanas brīdī, kas var būt citā laikā. Tādēļ turpmāk apliecības tiks izsniegtas tikai pēc pieprasījuma.

Dividendes


No šā gada 1. jūlija stājas spēkā grozījumi attiecībā uz dividenžu izmaksu. Dividendes nedrīkst noteikt, aprēķināt un izmaksāt, ja no gada pārskata vai Komerclikuma 161.1 pantā minētā saimnieciskās darbības pārskata izriet, ka sabiedrības pašu kapitāls ir mazāks par pamatkapitālu.

Ārkārtas dividendes


Komerclikumā ir iekļauts jauns pants, kas paredz: no šā gada 1. jūlija atļaut kapitālsabiedrību dalībniekiem izmaksāt ārkārtas dividendes. Statūtos var paredzēt, ka dividendes var noteikt un aprēķināt arī no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām.

Statūtos ietver nosacījumu vai termiņu, kādā valde sasauc dalībnieku sapulci, lai pieņemtu lēmumu par ārkārtas dividenžu noteikšanu. Valde nesasauc dalībnieku sapulci, ja saskaņā ar saimnieciskās darbības pārskatu, kas sagatavots par ārkārtas dividenžu izmaksas periodu, sabiedrībai nav peļņas. Statūtos var noteikt citus gadījumus, kad valde nesasauc dalībnieku sapulci, lai pieņemtu lēmumu par ārkārtas dividenžu noteikšanu.

Sabiedrība var izmaksāt ārkārtas dividendēs ne vairāk kā 85% apmērā no peļņas, kas gūta periodā, par kuru ārkārtas dividendes noteiktas. Valde sagatavo un iesniedz dalībnieku sapulcei sabiedrības saimnieciskās darbības pārskatu par periodu, par kuru noteiktas ārkārtas dividendes, un priekšlikumu par ārkārtas dividendēs izmaksājamo peļņas daļu. Dalībnieku sapulce nav tiesīga noteikt lielāku ārkārtas dividendēs izmaksājamo peļņas daļu par to, kas noteikta valdes priekšlikumā par ārkārtas dividendēs izmaksājamo peļņas daļu.

Sabiedrības saimnieciskās darbības pārskatu sagatavo saskaņā ar Gada pārskatu likuma prasībām. Sabiedrības saimnieciskās darbības pārskatu un valdes priekšlikumu par ārkārtas dividendēs izmaksājamo peļņas daļu nosūta dalībniekiem kopā ar paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu vai izsludina laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Dalībnieku sapulce lēmumu par ārkārtas dividenžu noteikšanu pieņem:

1) ne agrāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad pieņemts iepriekšējais dalībnieku sapulces lēmums par dividenžu noteikšanu;

2) ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tā pārskata perioda beigām, par kuru sagatavots sabiedrības saimnieciskās darbības pārskats.

Dalībnieku sapulcē valde apliecina, ka:

1) sabiedrības finansiālais stāvoklis līdz dalībnieku sapulces dienai nav būtiski pasliktinājies;

2) ārkārtas dividenžu izmaksa nerada risku sabiedrības saistību izpildei atlikušajos pārskata gada mēnešos.

Dividendes var noteikt un izmaksāt, ja dalībnieku sapulces lēmuma pieņemšanas dienā sabiedrībai nav:

1) nodokļu parādu;

2) atliktu vai termiņos sadalītu nodokļu maksājumu un sabiedrības veicamie nodokļu avansa maksājumi nav samazināti.

Mikrouzņēmums, kura pamatkapitāls ir mazāks par 2800 eiro, nedrīkst noteikt un izmaksāt ārkārtas dividendes. Izmaksājot ārkārtas dividendes, būs jāietur 10% iedzīvotāju ienākuma nodoklis un tas jāpārskaita budžetā līdz nākamā mēneša 5. datumam, kā arī jānosūta paziņojums līdz nākamā mēneša 15. datumam.

Zemnieku saimniecības dividendes neizmaksā. Komerclikums uz zemnieku saimniecībām neattiecas. Gūto peļņu (ienākumu) jeb ieņēmumus zemnieku saimniecības var izņemt jebkurā laikā, bet iedzīvotāju ienākuma nodokli no dividendēm pielīdzinātā ienākuma (ienākuma no tīrās peļņas) maksā vienu reizi gadā pēc gada pārskata iesniegšanas termiņa.

Sabiedrības peļņas izlietošana


Valdes sagatavotajos priekšlikumos par peļņas izlietošanu līdz šim bija jānorāda tīrās peļņas apmērs un dividendēs izmaksājamā tīrās peļņas daļa. Tagad priekšlikumos jānorāda sabiedrības pārskata gada peļņa. Tas ir redakcionāls labojums, jo gada pārskata sastāvdaļas – peļņas vai zaudējumu aprēķinā – pēdējā rindiņā norāda pārskata gada peļņu vai zaudējumus pēc nodokļiem. To neformulē vairs kā tīro peļņu, un tā var izteikties tikai neoficiāli.

Tas pats attiecas uz mikrouzņēmumiem, kam pamatkapitāls ir mazāks par 2800 eiro, kā arī uz šiem uzņēmumiem, veidojot katru gadu obligāto rezervi 25% apmērā. Personāla akcijas emitē uz sabiedrības nesadalītās peļņas, nevis tīrās peļņas rēķina.

Naudas līdzekļu izmaksa dalībniekiem 


Dalībniekiem nedrīkst veikt izmaksas, ja sabiedrības pašu kapitāls pārskata gada noslēgšanas brīdī (vai ja pieņemts lēmums par ārkārtas dividenžu noteikšanu attiecīgā pārskata perioda beigās) ir mazāks vai šādu izmaksu rezultātā kļūtu mazāks par sabiedrības pamatkapitāla apmēru. Šis nosacījums neattiecas uz gadījumiem, kad sabiedrība tiek likvidēta. Likuma norma stājas spēkā šā gada 1. jūlijā.

Pievienot komentāru

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+