Mobilā versija
+4.5°C
Kazimirs, Izidors
Piektdiena, 24. marts, 2017
9. marts, 2017
Drukāt

Būtiski samazinājies lielo un iespaidīgo mājokļu bums

Foto - LETA. Ilustratīvs attēls.Foto - LETA. Ilustratīvs attēls.

“DNB banka” sadarbībā ar nekustamā īpašuma kompāniju “Ober-Haus” ir apkopojusi Baltijas valstīs pēdējā gada laikā iegādāto apbūves zemes gabalu galvenos rādītājus, iezīmējot kā kopīgās, tā atšķirīgās tendences Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Izvērtējot mājokļa būvniecībai iegādāto zemes gabalu atrašanās vietas izvēli, iedzīvotāju vēlmes visās Baltijas valstīs ir diezgan līdzīgas. Turklāt kā vienojošais faktors apbūves zemes gabala izvēlē visu trīs valstu iedzīvotājiem ir attīstīta apkārtējā infrastruktūra.

Igaunijas iedzīvotāji lielākoties iegādājas zemi Tallinā aptuveni 20 līdz 30 km attālumā no Tallinas, savukārt Lietuvas iedzīvotājiem tie ir aptuveni 10 līdz 15 km no Viļņas. Arī Latvijas iedzīvotāji pēdējā gada laikā visbiežāk mājokļa būvniecībai izvēlas Pierīgas rajonus netālu no dzīves rosības galvaspilsētā. Kā liecina „Ober-Haus” dati, pērn Pierīgā iegādāts par 23% zemes gabalu vairāk nekā 2015. gadā.

Latvijā mājokļa būvniecībai visbiežāk tiek iegādāti zemes gabali, kuru platība ir 1200 līdz 2000 m2, savukārt Rīgas teritorijā – sākot no 600 m2. Abās pārējās Baltijas valstīs vidējie iegādātās zemes platības rādītāji ir mazāki. Attiecīgi Igaunijā 900 līdz 1 500 m2, bet Lietuvā tikai 600 līdz 1200 m2. Tajā pašā laikā uz šiem zemes gabaliem uzcelto jaunbūvju apmēri vislielākie ir tieši Lietuvā, kur tās lielākoties tiek būvētas 160 līdz 200 m2 lielas.

Igaunijā jaunbūvju apmēri visbiežāk ir 130 līdz 180 m2 robežās. Savukārt Latvijā iedzīvotāji cenšas ieļauties 100 līdz 150 m2, tādējādi apzināti mēģinot samazināt ekspluatācijas izmaksas. Retāk Latvijā tiek būvētās arī ēkas ar platību līdz 200 m2, taču bez papildu ārtelpām.

“Pavērojot nekustamā īpašuma tirgu Latvijā, redzams, ka ir būtiski samazinājies lielo un iespaidīgo mājokļu bums. Tā vietā cilvēki biežāk izvēlas būvēt mājas mazākos un līdz ar to arī ekonomiskākos izmēros. Lai gan Lietuvā to vēl nevar nosaukt par stabilu tendenci, taču pamazām arī šajā valstī sāk iezīmēties mazāku platību mājokļu būvniecība,” stāsta Anita Bērziņa, DNB bankas valdes locekle un viceprezidente.

Lietuvā apbūves zemes gabali visbiežāk tiek iegādāti vidēji par 30 000 līdz 60 000 eiro. Igaunijā piepilsētas rajonos zemes cena ir 40 000 līdz 90 000 eiro robežās. Savukārt Latvijā, Pierīgā apbūves zemes gabali tiek iegādāti vidēji par 30 000 līdz 40 000 eiro. Vienlaikus, ja zemes gabala apkārtnē ir zemu attīstīta infrastruktūra, arī cenas ir zemākas, bet attiecīgi prestižākos rajonos cilvēki ir gatavi maksāt daudz augstāku samaksu par kāroto zemes gabalu.

“Tas, ko redzam ikdienā, kā arī apliecina “Ober-Haus” apkopotā informācija – patlaban mājokļu cenas Pierīgā ir sasniegušas tādu līmeni, ko var pielīdzināt izmaksām par mājokļa būvniecību. Līdz ar to ir saprotams, ka arvien vairāk cilvēku priekšroku dod pašu izlolotai un būvētai, nevis jau gatavai mājai. Kopumā pieaugošo iedzīvotāju interesi iegādāties zemes gabalus par zemākām cenām, lai vēlāk veiktu mājas būvniecību, sākām novērot jau pagājušajā gadā. Taču ne vienmēr cilvēkiem finansējuma saņemšanai bija nodrošinājums – dzīvokļa vai cita īpašuma ķīla. Lai panāktu soli pretī sapnim par savu īpašumu, attīstījām jaunu pieeju apbūves zemes gabalu kreditēšanā – finansējuma saņemšanai par nodrošinājumu kalpo jauniegādātā zeme, kas daudziem iedzīvotajiem būtiski atvieglo zemes iegādes procesu,” turpina A. Bērziņa

Visās trīs valstīs iedzīvotāji sāk veikt mājas būvniecību vidēji pusotra gada laikā pēc zemes iegādes, pašai būvniecībai ilgstot vidēji gadu. Populārākie būvmateriāli visās Baltijas valstīs ir vieglbetons un ķieģelis. Savukārt Igaunijā un Latvijā aizvien izplatītākas kļūst koka karkasa ēkas.

Pievienot komentāru

Cerības par noietu Ķīnā gaist: Latviešiem neizdodas iemācīt ķīniešiem ēst piena produktus (14)Vecajai Eiropai neizdevās iemācīt ķīniešiem ēst piena produktus, tas nepadodas arī latviešiem
"Sadales tīkls" iegādāsies 200 000 viedo skaitītāju; uzstādīs visā Latvijā (6)AS ”Sadales tīkls” iegādāsies 200 000 viedo skaitītāju, aģentūrai LETA teica uzņēmuma pārstāve Tatjana Smirnova.
Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+