Mobilā versija
Brīdinājums +12.5°C
Rodrigo, Rauls
Pirmdiena, 25. septembris, 2017
21. februāris, 2017
Drukāt

Arhitektūra ar miglu un koka paraugēka: Labākās būves Kurzemē

Dundaga2_9

Skates “Gada labākā būve Latvijā 2016” otrās kārtas nobeigumā žūrija izvērtēja būves Kurzemē.

Mazs un sirsnīgs

Talsu novada pašvaldība, piesakot skatei viesnīcu “Kuršu krogs”, vēlējās uzsvērt šīs ēkas īpašnieku sirsnību, cilvēcību un neatlaidību, ar kādu par pašu līdzekļiem tika pārbūvēta viesnīca. Pērn atvērtajā “Kuršu krogā” saimnieko Bārbalu ģimene, kas ieguvusi balvu “Latvijas lepnums 2015”. Ģimene, no Rīgas pārceļoties uz mazpilsētu, adoptēja četrus bērniņus un iegādājās novecojušu ēku, pārvēršot to par izsmalcinātu restorānu un viesnīciņu. Interesanti, ka veco ēku pārbūvēja Vilnis Mālmeisters, kurš savulaik to bija cēlis, būdams tikko kā augstskolu absolvējis inženieris. Pārbūvējot un iekārtojot telpas, daudz izmantots lietaskoks – osis. Pateicoties energoefektīviem risinājumiem, visu ziemu darbojās mazākais no apkures katliem – ar jaudu 25 kW. “Te reāli katrā telpā redzam mīlestību. Tik ļoti saimniekiem patīk tas, ko viņi dara!” smaidot saka žūrijas loceklis inženieris Egils Emersons. “Kvalitatīva, šarmanta vieta sava dzīvesveida piepildījumam, lai vienlaikus tajā dalītos ar saviem viesiem. Gaidām svaigas maizes smaržu no jaunās ceptuves. Jūtamies šeit kā mājās,” atzīst žūrijas loceklis Zigmārs Brunavs, biedrības “Latvijas Ceļu būvētājs” izpilddirektors. Ēku projektējusi SIA “Smilšu pilis”, pārbūvējusi – SIA “Stats”.

Dundagā koka paraugēka

AS “Latvijas valsts meži” biroja ēkas Dundagā tēls raisa asociācijas ar Latvijas mežu bagātībām, tās veidošanā plaši izmantoti kokmateriāli. To projektējusi SIA “5. iela”, konstruējusi SIA “BKB”, būvējusi SIA “Selva būve”. “Projekts ir unikāls piemērs tik apjomīgai koka ēkai Latvijā,” stāsta AS “Latvijas valsts meži” nekustamo īpašumu projektu vadītājs Uģis Perševics. “Ēkas inženiertehniskie risinājumi vērsti uz dabas resursu ekonomisku izmantošanu un atbilst ilgtspējīgas ēkas principiem. Lietus ūdeņi tiek savākti rezervuāros un tālāk lietoti tehniskām vajadzībām. Apkurei izmantots gan siltumsūknis, kas darbojas līdz mīnus 10 °C āra temperatūrai, zemākā temperatūrā apkurei izmanto “Grandeg” granulu katlu.”

“Būvdarbu plānošanā un organizēšanā ar BIM tehnoloģiju izveidoja ēkas parametrisko modeli, kas deva ievērojamu montāžas laika ietaupījumu salīdzinājumā ar plānoto, kā arī pilnībā izslēdza papildu darbus, ietaupot būtiskus cilvēku un finanšu resursus,” piezīmē Gintars Dardets, SIA “Selva būve” atbildīgais būvdarbu vadītājs.

“Šajā namā ir ļoti daudz ilgtspējīgas būvniecības aspektu: vietējie materiāli, ūdens taupīšanas režīms, energoefektivitāte, maz CO2 emisiju. Krietni piestrādāts pie detaļām,” atzīst žūrijas locekle Maija Križmane, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes projektu eksperte.

Arhitektūra ar miglu

“Ventspils centrs kļuvis bagātāks ar unikālu mazās arhitektūras pērli – Lielā laukuma strūklaku “Fregate “Valzivs””, kas ir 1644. gadā Ventspilī būvētās hercoga Jēkaba flotes kuģa “Wallfisch” veidola laikmetīga interpretācija ar neordinārām ūdens strūklu tehnoloģiju programmām. Konstrukcijas sarežģītība spieda krietni pasvīst konstruktorus un būvētājus, lai radītu kompozīciju ar gaismām, ūdens veidoto miglu, ūdens kaskādi un strūklām,” stāsta Salvis Druvaskalns, “SIA “Ostas celtnieks” būvdarbu vadītājs. Žūrijas priekšsēdētājs Normunds Grinbergs uzteic, ka Latvijas klimatiskajos un īssezonālos apstākļos ir radīts tik iespaidīgs un grūti realizējams vides projekts. Projekta autori: Dāvids Koks, Vācija, arhitektu birojs “Haascookzemmrich STUDIO2050”, SIA “Arhitekta J.Pogas birojs”, SIA “LVCT”, SIA “ARHO”, SIA “ZALA landscape architecture”, SIA “apdALPS”; būvuzņēmējs: SIA “Ostas celtnieks”.

Restaurēts Vecais Kuldīgas rātsnams

“Vecais rātsnams ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un Kuldīgas tradicionālo kultūras vērtību radīšanas vieta – tajā darbojas Kuldīgas Aktīvās atpūtas centrs. Vēsturiskais piemineklis atguvis 19. gadsimtā tam piemitušo izskatu. Restaurācijas darbi veikti ar tradicionālām metodēm un materiāliem: koku, kaļķa javas apmetumu. Kā lielākos izaicinājumus rātsnama restaurēšanā izceltu sarežģītos būvgaldniecības darbus un unikālā manteļskursteņa izbūvi,” stāsta Kuldīgas novada pašvaldības pārstāvis Gints Preiss.

“Prioritāri bija saglabāt ēkas vēsturisko precizitāti. Mums nācās būt elastīgiem un darbu gaitā rast jaunus risinājumus atbilstoši tam, kas atklājās restaurācijas laikā. Darbi tika paveikti galvenokārt ar vietējo atbalstu – logi, durvis un kāpnes tapa “Rumbas galdniecībā”, jumiķi, elektriķi, namdari, krāsotāji ir vietējie, pat visas krāsas tapa uz vietas,” priecājas Juris Pavlovs, projekta galvenais restaurators.

Žūrijas loceklis Leonīds Jākobsons, Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors, atzīst: “Projektētājiem un būvētājiem krietni bija jāpadomā, ēkā ierīkojot centrālo apkuri, jo tās apstākļos ēka sāk citādi uzvesties. Un liels gandarījums par atjaunoto manteļskursteni.” Vecā rātsnama restaurāciju projektējusi SIA “WONDERFULL”, būvējusi SIA “Ostas celtnieks”.

Pievienot komentāru

Rīga-Liepāja maršruts ir pārspējis cerības (1)Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" maršruts Rīga-Liepāja ir pārspējis cerības, intervijā aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.
Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+