Praktiski
Mājas

Būvējam nelielu verandu ar jumtiņu: no pamatiem līdz griestiem 16

Foto – Shutterstock

Veranda var kļūt par lielisku atpūtas vietu visai ģimenei. Kā rīkoties, ja māja jau gatava, bet par verandas ierīkošanu nav padomāts?

Vispirms jāatrisina juridiskie jautājumi saistībā ar ēkas rekonstrukciju un jāapmeklē būvvalde. Būs jāsagatavo projekts un jāsaņem nepieciešamās atļaujas. Process var aizņemt ilgāku laiku, tāpēc vislabāk sākt rudenī, lai pavasarī var ķerties pie būvniecības.

Verandu vēlams ierīkot ēkas saulainākajā pusē, taču vēl vienkāršāk, ja sienā, pie kuras plānota piebūve, jau ir ārdurvis. Tas būtiski atvieglos darbus, un verandā varēs nokļūt no ēkas, nevis ejot tai apkārt.

Uzskata, ka trīs līdz sešu cilvēku ģimenei ieteicama 3 x 4 m liela veranda. Tomēr plānošanā jāņem vērā ēkas kopējais izskats – pārāk maza veranda neiekļausies lielākas mājas arhitektoniskajā risinājumā. Ja māja neliela, veranda var būt arī visas sienas platumā.

Divu veidu pamati

Sākumā norok zemes auglīgo virskārtu – apmēram 15 cm biezu grunts slāni. Melnzemi var izmantot zāliena izlīdzināšanai, reljefa veidošanai vai puķu dobju ierīkošanai. Iegūto būvbedri nolīdzina un dabā iezīmē pamatu vietu atbilstoši projektam, izmantojot metāla vai koka mietiņus un auklu. Starp mietiņiem ievēro 1–1,5 m atstatumu.

Kad tas paveikts, var ķerties pie pamatu rakšanas. Verandām parasti izmanto stabiņveida vai lentveida pamatus. Smagākām konstrukcijām mīkstākās gruntīs piemērotāki būs lentveida pamati, vieglām konstrukcijām – stabiņveida.

Pamati jāierok tikpat dziļi, kādi tie ir mājai. Cieši savienot abus pamatus nav vēlams, jo būvēm būs dažāds svars un pamati sēdīsies atšķirīgi. Starp pamatiem vēlams atstāt 3–4 cm atstarpi.

Lentveida pamati. Tos izbūvējot, vispirms jārok tranšeja pa jaunbūves sienu perimetru. Apakšā ieber apmēram 10 cm biezu smilts un pēc tam tikpat biezu šķembu kārtu. Katru no tām rūpīgi noblietē. Pēc tam ierīko pamatu veidņus, kuros stiprina armatūras sietu (acs izmērs 10 x 10 cm), lai pamati būtu stiprāki. Atliek vien ieliet betonu un ļaut tam nožūt. Pilnībā betons savu stiprību iegūst pēc 28 dienām, taču veidņus var noņemt jau pēc nedēļas.

Stabiņu pamati. Tiem rok 80–110 cm dziļas atsevišķas bedres. Nelielai (3 x 4 m) verandai stabiņus var ierakt tikai stūros, taču vislabāk, ja tie būs ik pēc metra. Tālāk rīkojas līdzīgi, kā ierīkojot lentveida pamatus, – iestrādā smiltis un šķembas, bet pārējo daļu betonē. Starp betonu un pirmo vainagu ieklāj ruberoīdu.

Grīdas ierīkošana

Kad pamati nožuvuši, var ieklāt grīdu. Ja verandu mūrē no ķieģeļiem, grīdu labāk iebetonēt, bet nedrīkst aizmirst par hidroizolāciju un grīdas siltināšanu. Koka verandai arī grīdu vislabāk izgatavot no kokmateriāliem, kas iepriekš apstrādāti ar antiseptiskiem līdzekļiem.

Koka grīda. Izmantojot atbilstošas enkurskrūves, pie stabiņiem stiprina apakšējo vainagu. Tā elementus savstarpēji stiprina ar piemērotiem materiāliem un brusas iesēdina vienu otrā. Pie apakšējā vainaga stiprina koka lāgas. To biezums – 50 mm, attālums starp tām – 50 cm. Brīvo telpu zem un starp lāgām aizpilda ar keramzītu, bet virs lāgām stiprina 50 mm biezu dēļu grīdu, izmantojot cinkotas naglas vai koka skrūves.

Betona grīda. Vispirms jāuzber un rūpīgi jānoblietē 15 cm biezs šķembu slānis. Tālāk ir 5 cm biezs smilšu slānis, ko arī rūpīgi noblietē. Tad veido siltumizolācijas slāni – 100 mm biezas ekstrudētā putu polistirola loksnes. Virs siltumizolācijas slāņa klāj hidroizolāciju – plēvi. Virs tās 2–3 cm augstumā nostiprina armatūras sietu un lej 5–6 cm biezu betona kārtu.

Mūris un koks

Kad t.s. melnā grīda ierīkota, var ķerties pie pašas verandas būvniecības.

Ķieģeļu vai bloku verandas gadījumā mūrē nesošos stabiņus un sienas elementus atbilstoši projektam līdz jumta konstrukciju līmenim. Pie augšējās armējuma joslas ar enkurskrūvēm stiprina koka vainagu un tālāk ierīko jumta konstrukcijas. Tomēr, ja jūsu mūrnieka iemaņas ir nepietiekamas, šo darbu vēlams uzticēt pieredzējušam meistaram.

Būvējot verandu no koka, tās karkasu parasti veido no 100 x 100/50 x 150 mm vai 50 x 175 mm brusiņām. Kokmateriāla platums atkarīgs no plānotās siltumizolācijas biezuma. Vertikālās brusiņas vai nu jāiegremdē apakšējā vainagā, vai jāizmanto rūpnieciski izgatavoti metāla stiprinājumi. Brusiņām jābūt tik aug­stām, lai, stiprinot spāres, veidotos pietiekams jumta slīpums. Arī spāres pie augšējā vainaga stiprina, vai nu iesēdinot uz augšējā baļķa, vai izmantojot metāla stiprinājumus. Starp spārēm, tāpat kā starp grīdas lāgām, ir 50 cm attālums. Spāru izmēri atkarīgi no jumta konstrukcijas biezuma un veida. Smagākiem jumtiem derēs spāres, kuru šķērs­griezums ir 70 x 200 mm, vieglākām kon­strukcijām – 50 x 150 mm. Tāpat kā sienām, jāņem vērā plānotās siltumizolācijas biezums.

Kad karkass gatavs, var ierīkot sienas, logus un durvis, apšūt karkasu ar paredzētajiem materiāliem – kokšķiedras plāksnēm vai apdares dēļiem. Nedrīkst aizmirst par sienu tvaika un vēja izolāciju un pietiekami biezu siltinājumu. Arī jumta konstrukcijās jāparedz gan siltinājums, gan pretkondensāta plēve un, protams, pats jumta segums ar tam nepieciešamo latojumu un pamata sagatavošanu. Vislabāk, ja jumta segums pieskaņots pašas ēkas jumtam.

Kad āra darbi pabeigti, atliek ieklāt grīdu un pabeigt telpas iekšējo apdari.

Galerijas nosaukums

Konsultējis būvfirmas “KMT projekts” valdes loceklis Māris Stiprais

LA.lv