Ekonomika
Bizness

Komisāre: Būvējam tiltu no Latvijas uz Japānu – labas ziņas mazajam biznesam0


Eiropas Komisijas tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma.
Eiropas Komisijas tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma.
Foto: Ieva Lūka/LETA

Autore: Eiropas Komisijas tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma

Šajās dienās bieži var dzirdēt kādu stāstu. Tas vēsta, ka pasaule kļūst noslēgtāka. Ir cilvēki, kas pieprasa jaunas robežas, sienas un barjeras, skaļi apgalvojot, ka šāda notikumu gaita ir neizbēgama.

Desmitiem gadu mēs esam veidojuši saites, dibinājuši attiecības un izmantojuši iespējas, bet viņi uzstāj, ka tagad neizbēgami jānotiek pavērsienam pretējā virzienā. Tas būtu aizraujošs vēstījums, ja vien nebūtu izdomājums.

Ar dažiem spilgtiem izņēmumiem – proti, daži patiešām dara visu iespējamo, lai robežas slēgtu, – tendence veidot saiknes un sadarboties joprojām ir noteicošā. Lai gan dažas valstis nošķiras, daudz vairāk ir to, kas apvienojas, tā kļūdamas daudz spēcīgākas.

ES ir lielisks piemērs tam, ka abpusējs izdevīgums ir iespējams – it sevišķi tirdzniecībā. Risinot sarunas 500 miljonu iedzīvotāju vārdā, mūsu pozīcijas ir nesalīdzināmi spēcīgākas.

Eiropas sadarbība tirdzniecības politikas jomā beigusies ar vienu no pēdējās desmitgades lielākajiem panākumiem – spēkā stājies ES un Japānas ekonomisko partnerattiecību nolīgums.

Tas būs nozīmīgs ekonomisks stimuls Eiropas Savienībai un Latvijai.

Tas ir vērienīgākais divpusējais tirdzniecības nolīgums, kāds jebkad noslēgts, un attiecas uz valstīm, kuru iedzīvotāju kopskaits pārsniedz 630 miljonus.

Japāna šobrīd ir Latvijas 18. lielākais tirdzniecības partneris ārpus ES. Nolīgums atceļ tādus šķēršļus uzņēmējdarbībai kā tirdzniecības tarifi un dārgs abpusējs birokrātiskais slogs. Tās ir labas ziņas, īpaši mazākiem uzņēmumiem.

Lielākiem uzņēmumiem šo šķēršļu izmaksas, iespējams, ir pa spēkam, bet mazāki uzņēmumi bieži dabū ciest, un Eiropas Savienībā mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) ir 99% no visu uzņēmumu kopskaita.

Vairāk nekā 130 Latvijas uzņēmumu eksportē uz Japānu, un 83% procenti no tiem ir MVU.

ES ne tikai likvidē šķēršļus, bet arī citādi palīdz nelieliem uzņēmumiem iekļūt tirgos, piemēram, veido mazo uzņēmumu kontaktpunktus un ievieto informāciju internetā.

Nelieli uzņēmumi Eiropas Savienībā rada 85% jauno darbvietu, tādējādi, atvieglojot viņu pieeju tirdzniecībai, tiek stimulēts arī darba tirgus. Šobrīd tirdzniecība ar Japānu Latvijā nodrošina apmēram 1830 darbvietas.

Skatoties plašāk visas ES mērogā, šis skaits ir apmēram 740 000. ES tirdzniecības sektors kopumā nodrošina 36 miljonus darbvietu visā Eiropā.

Vidēji tās ir arī labāk apmaksātās darbvietas, kur darbinieki saņem par 12% vairāk. Eiropas atvērtā tirdzniecības politika ir stimulējusi darbvietu radīšanu un izaugsmi, un mēs to prasmīgi izmantojam.

Pēdējos gados mēs esam strādājuši pie tirdzniecības politikas reālas modernizācijas.

Mūsu nolīgums ar Japānu ir ārkārtīgi mūsdienīgs tirdzniecības līgums, kura nosacījumi stimulē videi nekaitīgas tehnoloģijas, definē augstus juridiskos standartus darbinieku tiesību aizsardzībai, atver Japānas pakalpojumu tirgus un ļauj ES uzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos – šeit īpaši jāatzīmē dzelzceļa nozare.

Nolīgums uzliek Japānai saistības ievērot starptautiskos automobiļu standartus, tāpēc automašīnu eksports no ES uz Japānu kļūs daudz vienkāršāks. Tas arī nodrošina intelektuālā īpašuma tiesības un aizsargā vairāk nekā 200 Eiropas delikatešu.

Lai arī visi uzskaitītie ir vērtīgi ieguvumi Latvijas ekonomikai, svarīgi atcerēties, ka šis nolīgums nav tikai ekonomiska rakstura – ar to tiek veidota arī stratēģiska partnerība.

Dažām valstīm norobežojoties, ir svarīgi, lai apvienotos tās, kuras tic atvērtībai. Mums jāpierāda sadarbības priekšrocības un jāiestājas par institūcijām, kuras gadu desmitiem ir bijušas stabilitātes garants pasaulē.

Pēc nestabilitātes un kara gadiem mūsu priekšgājēji izveidoja institūcijas, kam bija jānostiprina mūsu ekonomiskā un politiskā drošība. Tā bija Apvienoto Nāciju Organizācija politiskajai sadarbībai un Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO), lai radītu paredzamu vidi starptautiskajai tirdzniecībai.

Mēs nevaram atgriezties pie iepriekšējo gadu tirdzniecības, kurā dominēja kašķīgi tirdzniecības kari, svārstīgi tarifi un situācija bez noteikumiem pakalpojumu vai intelektuālā īpašuma jomā.

Pašreizējā sistēma nav ideāla, bet mēs nevaram atļauties to zaudēt.

Eiropa ir gatava iestāties par šīm institūcijām, un Japāna mūs atbalstīs. Šis tirdzniecības nolīgums palīdz stiprināt mūsu saites un ieliek pamatu ciešākai sadarbībai arī tādās jomās kā PTO reforma.

Turpmākajos gados būs jāsadzīvo ar sāpīgiem faktiem. Vairāk nekā 90% izaugsmes pasaulē notiks ārpus ES. Mūsu konkurenti apvienojas un kļūst spēcīgāki. Gan mūsu divpusējiem tirdzniecības nolīgumiem, gan PTO ir izšķiroša loma, lai panāktu, ka globalizācija notiek taisnīgi un saskaņā ar pieņemtajiem noteikumiem.

Saistītie raksti

Ja gribam noturēties uz viļņa, mums jāizveido saites, kas palīdzēs neuzskriet sēklī pasaules politikas nedrošajos ūdeņos.

Mūsu nolīgums ar Japānu ir šāda saite, kas stiprina gan mūsu, gan Japānas partneru ekonomiku un veido līdzīgi domājošu draugu loku, kurš būs ļoti svarīgs turpmākajos gados.

LA.lv