Kristaps Ceplis: Būvēsim moderni – no koka! 1
Autors: Kristaps Ceplis, biedrības “Zaļās mājas” valdes loceklis
Ja, aptaujājot mūsdienu latviešus, tiem tiktu lūgts iztēloties koka māju, liela daļa cilvēku, iespējams, iedomātos simtgadīgu guļbūvi no Brīvdabas muzeja. Daudziem ir siltas jūtas pret šīm senajām ēkām, tomēr vairākums 21. gadsimta latviešu vēlas glāstīt savu aifonu, dzīvojot modernākā vidē. Ne velti mēs savulaik tā tiecāmies pēc kārtīga eiroremonta.
Par pārsteigumu tautiešiem ir jāteic, ka attīstītā pasaule aizvien neatlaidīgāk atgriežas pie koka būvēm. Turklāt no koka tiek būvētas ne tikai nelielas ģimenes mājas, bet koks veiksmīgi konkurē ar citiem būvmateriāliem modernu augstceltņu projektos, un tas tiek aizvien plašāk lietots arī citu sarežģītu inženiertehnisku objektu radīšanā. Jau pavisam drīz Norvēģijas pilsētā Bergenā tiks pabeigta vairāk nekā 50 metru augstas 14 stāvu dzīvojamās mājas celtniecība. Līdzīgi projekti tiek attīstīti Zviedrijā, Vācijā, Austrijā, Amerikā un citur. No koka tiek veidoti tilti, sporta halles un rūpnīcas. 21. gadsimta pirmajā gadu desmitā koks ir kļuvis par modernu un pieprasītu būvmateriālu.
Lai arī Latvijā koksnes renesanses paraugu nav tik daudz kā citviet, pasaules tendences ir jūtamas arī šeit. Pēdējo dažu gadu laikā milzīgu lēcienu piedzīvojusi koksnes gatavo konstrukciju un koka māju ražošana. Koka konstrukcijas veido aizvien svarīgāku daļu meža nozares produkcijas eksportā, kas apliecina to, ka mūsu zemē top kvalitatīvs produkts, ko labprāt iegādājas ārvalstu iedzīvotāji.
Latvijā ir izveidojušās gana daudz firmu, kas specializējušās koka māju izgatavošanā un uzstādīšanā, savā praksē izmantojot pasaulē aktuālos inženiertehniskos risinājumus. Šogad Jelgavā ražošanu sākusi arī pirmā vietējā CLT jeb šķērslīmētās koksnes ražotne, un var teikt, ka uz vietas Latvijā ir pieejams viss nepieciešamais modernai koka būvniecībai. Pagaidām absolūti lielākā daļa vietējās produkcijas tiek ražota eksporta tirgiem, kur koksne ir novērtēta kā ilgtspējīgs, ekoloģisks un ekonomiski izdevīgs materiāls, bet es ticu, ka arī vietējā sabiedrība novērtēs iespēju, ko sniedz vietējo resursu izmantošana savā labā.
Latvijas ģeogrāfiskais novietojums, ievērojamie meža resursi un bagātās koksnes izmantošanas tradīcijas ir labs atspēriena punkts, lai mūsu valsts kļūtu par vienu no koka būvniecības pasaules citadelēm. Šobrīd ir virkne administratīvu un ekonomisku iemeslu, kāpēc sarežģītas koka būves Latvijā ir retums, tomēr sabiedrības attieksme šo situāciju ir spējīga mainīt. Es aicinu ikvienu Latvijas iedzīvotāju, kuram ir radusies vajadzība būvēt, vismaz ideju līmenī apsvērt iespēju būvēt no koka, jo koks ir mūsu – Latvijas – materiāls. Koks ir vienīgais plaši lietotais atjaunojamais būvmateriāls, koks ir vizuāli pievilcīgs un fiziski izturīgs, un koks vienlaikus ir gan tradicionāls, gan moderns materiāls, kas ļoti labi sader kopā ar citiem aktuāliem materiāliem, vienalga, vai tas ir metāls, ķieģeļi, betons vai stikls. Turklāt Latvijā ir speciālisti, kuri ir labi apguvuši mūsdienīgās koka būvniecības pamatprincipus un zina, kā izcelt koksnes labākās īpašības.
Latvieši, būsim moderni – būvēsim mājas no koka!
