Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
19. augusts, 2013
Drukāt

Būvniecībā aizvien lieli riski

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Nozarē izaugsme, tomēr vairāk nekā piektdaļa uzņēmumu darbojas nelikumīgi

 

Mērena izaugsme

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aizvadītajā nedēļā apkopotā informācija rāda, ka būvniecības nozarē šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2012. gada otro ceturk­sni bijusi 5,3% liela izaugsme. Pērn salīdzinājumā ar 2010. gadu, rēķinot uz vienu būvniecības uzņēmumu, vidējais apgrozījums kāpa par 9350%, bet vidējā peļņa uz vienu nozarē strādājošo cilvēku – no 791 līdz 16 241 latam. “Nordea” bankas eksperts Jānis Zagorskis gan vērš uzmanību – pārliekam optimismam nav iemesla, jo izaugsme notiek, pateicoties galvenokārt sabiedriskā sektora un ES fondu līdzfinansētu projektu īstenošanai. “Tomēr izaugsmes tempi mazinās un to apliecina šā gada otrā ceturkšņa samērā niecīgais pieaugums attiecībā pret gada pirmo ceturksni,” teic J. Zagorskis. Viņš piebilst – būvniecības nozares kopējais apjoms šā gada 2.ceturksnī faktiskajās cenās veidoja 257,6 miljonus latu. Pieskaitot pirmajā ceturksnī sastrādātos 142,8 miljonus latu, šā gada pirmajā pusgadā paveiktais kopā veido 400,4 miljonus latu un ir par 40 miljoniem latu vairāk nekā gadu agrāk.

“Absolūtos skaitļos kāpums ir vērā ņemams un tas jāvērtē ar pozitīvu atzīmi. Tomēr, raugoties nozares perspektīvā, šāds pieauguma apjoms ir līdzvērtīgs diviem trim lieliem objektiem būvniecības nozarē, kas, vērtējot valsts mērogā, nebūtu uzskatāms par nozīmīgu un drīzāk novērtējams ar neitrālu atzīmi,” secina eksperts.

Viņš arī teic, ka, vērtējot šā gada rezultātus, nozarē būs mērena izaugsme, tomēr vidējā termiņā nozares izaugsme kopumā vērtējama piesardzīgi. Iemesls – šā gada otrajā ceturksnī izsniegto būvatļauju skaits ir krities visos segmentos un rezultātus redzēsim tikai nākotnē. Svarīgi būšot šodienas lēmumi, par infrastruktūras stratēģisko attīstību un Latvijas panākumiem sarunās par Eiropas Savienības budžeta naudas pieejamību 2014. – 2020. gada budžeta periodam.

 

Aplokšņu algas

Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume, vērtējot jaunākā “Lursoft” pētījuma informāciju, secina – patlaban 1144 uzņēmumi jeb 22,3% no nozares uzņēmumu kopskaita būvniecību valstī īsteno nelikumīgi – bez reģistrācijas Ekonomikas ministrijas Būvkomersantu reģistrā. “Šā brīža situācijā, kad būvniecības publiskajos iepirkumos uzvarētājus nosaka pēc zemākās cenas principa, pēdējos trijos gados konstatētais divdesmitkārtīgais vidējais peļņas kāpums reģistrētajiem uzņēmumiem ar vismaz 10 nodarbinātajiem izsauc pieļāvumu, ka peļņa gūta vai nu uz aplokšņu algu, vai arī uz projekta specifikācijām neatbilstošas, zemākas kvalitātes un izmaksu materiālu izmantošanas rēķina,” piebilst M. Straume. Tātad nozares pārstāvji paši neapšauba “pelēko ekonomiku” savā nozarē.

Kā valsts cenšas to ierobežot? Valsts darba inspekcijas (VDI) darba aizsardzības nodaļas vecākā referente Sarmīte Rūtiņa-Rūtenberga teic, ka šogad sešos mēnešos būvniecības nozarē ir veiktas 346 pārbaudes saistībā ar nereģistrēto nodarbinātību un atklātas 140 nereģistrēti nodarbinātas personas, kas veido 19% no visiem “ēnstrādniekiem”.

Vēl svarīgi, ka pērn nozarē notika 10 letāli nelaimes gadījumi, kas veido 29,4% no visiem valstī reģistrētajiem nelaimes gadījumiem darba vietās. Šā gada pirmajos sešos mēnešos VDI izmeklēja desmit smagus nelaimes gadījumus, tomēr 1. pusgadā nozarē nav reģistrēts neviens letāls nelaimes gadījums. Ņemot vērā iepriekš teikto, VDI šajā gadā tematiskās pārbaudes būvniecības nozarē veic kopš 16. maija, tās beigs oktobra sākumā. Pārbaudes būvobjektos notiekot arī ārpus tematiskajām pārbaudēm, saņemot sūdzības par pārkāpumiem.

Valsts Ieņēmumu dienests (VID) pērn nodokļu auditus veica 181 būvniekam. To laikā aprēķināti vairāk nekā 15 miljonu latu papildu maksājumi budžetā. Tematiskajās pārbaudēs pārbaudot 367 darba devējus, 74% gadījumu atklāti pārkāpumi, tostarp 176 gadījumos nebija pareizi aprēķināti un maksāti nodokļi no darba algām. Šā gada pārbaužu rezultātus VID vēl apkopo.

Vienlaikus, kā atzīst ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, valsts ar uzvarētāju noteikšanu iepirkuma konkursos pēc viszemākās cenas piedāvājuma arī netieši rosina aplokšņu algu maksāšanu. Proti, konkursu uzvarētāji darbu veikšanai nolīgst mazos apakšuzņēmējus, kas nereti nodokļus nemaksā. “Lursoft” dati rāda, ka no 6273 reģistrētajiem būvniecības uzņēmumiem vien 1065 jeb 16,8% darbojas vismaz 10 darbinieki. No šiem uzņēmumiem 752 firmām gada apgrozījums ir vismaz 200 000 latu.

 

Kā rīkoties

Biedrības “Būvniecības stratēģiskā partnerība” vadītājs Valdis Birkavs un būvsabiedrības “RBSSKALS” vadītājs Edgars Strauss uzskata – būvniecībā ir jāveido darbinieku kvalifikācijas kategorijas. Šādas kategorijas jau izveidotas Igaunijā, Lietuvā un Polijā. Ekonomikas ministrs aizvadītajā nedēļā pauda gatavību šo samezglojumu risināt, tomēr paredzēt, cik ātri ar būvniekiem izdosies vienoties, paredzēt nevar.

Būvnieki arī norāda uz nepieciešamību izveidot nozarē standartus, kvalitātes normas, kā arī publiskajiem iepirkumiem sagatavot tipveida nolikuma, iepirkuma un līguma formas. “Tas ietaupītu laiku un naudu,” teic E. Strauss.

Nākamā gadā februārī stājas spēkā jaunais Būvniecības likums, kam nepieciešams gatavot vajadzīgos noteikumus, kas daudzas problēmas varētu risināt.

Ekonomikas ministrs aizvadītajā nedēļā tikšanās laikā ar nozares pārstāvjiem teica, ka Iepirkumu uzraudzības birojs solījis būvnieku samezglojumus risināt. Savukārt uz M. Straumes teikto, ka saistībā ar jauno Būvniecības likumu, kas spēkā stāsies nākamā gada 1. februārī, līdz 2018. gadam par 88% samazināšoties būvspeciālistu skaits (sertificētie ēku, ceļu un tiltu projektētāji, būvdarbu vadītāji un būvuzraugi), viņš ieteica šiem cilvēkiem apgūt zināšanas sertifikāta saglabāšanai. Ministrs uzskata – kopā ņemot, būvniecība attīstās pareizā virzienā.

 

Fakti

Būvniecības uzņēmumi Latvijā

* no 6273 uzņēmumiem gandrīz 70% reģistrēti Rīgā un Pierīgā,

* darbinieku skaits 2010. gadā – 229 958, 2011. gadā – 35 230, bet 2012. gadā – 36 877,

* nozares ietekme uz Latvijas tautsaimniecību laika posmā no 2010. līdz 2012. gadam kāpa – apgrozījums no 3,78 līdz 4,53%, nodarbināto skaits – no 4,99 līdz 5,78%,

* lielākie būvniecības uzņēmumi 2012. gadā: pēc apgrozījuma SIA “Skonto būve” – Ls 67,1 milj., pēc peļņas SIA “Alco” – Ls 5,94 milj., pēc darbinieku skaita SIA “Vidzemes energoceltnieks” – 283.

 

Viedoklis

SIA “Arčers” valdes priekšsēdētāja vietnieks Edijs Purmalis: “Mūsuprāt, lielākā problēma ir nevis nereģistrētā uzņēmējdarbība, kas, nenoliedzami, ir problemātiska, bet gan aplokšņu algas un nodokļu nemaksāšana. Piemēram, vidējā alga SIA “Arčers” ir aptuveni divas reizes lielāka nekā nozarē vidēji. Vienīgais reālais izskaidrojums ir ļoti lielais uzņēmumu skaits, kas algas nemaksā oficiāli. Protams, nav zināms šādu uzņēmumu skaits, tomēr ir skaidrs, ka tādu ir daudz. Svarīgi, ka šo un citu nodokļu nemaksāšana ietekmē visu nozari, radot negodīgu konkurenci, dempinga cenas un virkni citu problēmu. Tendences neliecina, ka šī problēma tuvākajā laikā varētu tikt izskausta. Kamēr publiskajos iepirkumos kā galvenais un bieži vien pat vienīgais vērtēšanas kritērijs būs zemākā cena, negodīga konkurence saglabāsies.

Cīņai ar aplokšņu algām ir vairāki iespējamie risinājumi, par kuriem ir bijis diezgan daudz diskusiju. Šī problēma būtu jārisina kompleksi – pirmkārt, aicinot un iedrošinot uzņēmumus maksāt nodokļus vienmēr un savlaicīgi, otrkārt – nodokļu nemaksātājiem paredzot nopietnas sankcijas dalībai valsts un pašvaldību iepirkumos.

Piemēram, sākotnēji VID tā sauktā baltā saraksta mērķis bija to saistīt ar valsts un pašvaldību iepirkumiem. Tomēr patlaban, gadu pēc tam, kad “baltais saraksts” sācis darbību, uzņēmumiem vēl aizvien nav reālu ieguvumu. Vēl kāds ļoti nepieciešams un sen gaidīts solis būtu zemākās cenas principa maiņa. Nodokļu nemaksāšana tiešā veidā ļauj negodīgiem uzņēmumiem piedāvāt zemāku cenu. Agrāk dalībai iepirkumos uzņēmuma vidējai algai vajadzēja būt vismaz 70% no nozares vidējās algas. Patlaban pat šī norma ir dzēsta.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+