Foto: LETA

Būvniecībā dubultais pārrāvums: nozares aktivitāte sarūk 6

Autores: Indra Lazdiņa, Dace Skreija/”Lursoft”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 18
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 21
Kāpēc apklusis Krievijas tirāns? Pēc prezidenta vēlēšanām pazudis Putins
Lasīt citas ziņas

Lielo būvniecības pasūtījumu tagad ir mazāk, tāpēc šogad būvkompānijas neplāno apgrozījuma pieaugumu, liecina “Latvijas Avīzes” uzņēmēju aptauja. Šobrīd vērojams kritums privātajā sektorā, jo investori gaida tirgus reakciju uz izmaiņām termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanā. Savukārt valsts sektors pārdzīvo Eiropas Savienības (ES) finansējuma pārejas posmu – iepriekšējais ir beidzies un nākamais vēl nav sācies.

Var atsaukties ilgtermiņā

Šobrīd TUA cenu paaugstināšanas negatīvās sekas vēl neliekas ļoti būtiskas, bet, raugoties ilgtermiņā, tās var izpausties daudz spēcīgāk. Jāatgādina, ka Saeima 2013. gadā veica grozījumus Imi­grācijas likumā, nosakot TUA kvotas apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi, kā arī paaugstinot cenu slieksni īpašuma iegādei. “Jūrmalā, piemēram, šobrīd jaunajos projektos ir pārdošanā apmēram 1000 dzīvokļu. Kamēr tos nepārdos, jaunus dzīvokļus, visticamāk, nebūvēs,” skaidro SIA “Arčers” valdes loceklis Kaspars Garkanis.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Spēles noteikumi tika mainīti tās laikā, un tam ir rezultāts. Projekta īstenošanai ir nepieciešami vairāki gadi, bet faktiski uzņēmējiem netika dots laiks un iespēja sagatavoties grozījumiem. Tāpēc nozarē ir virkne projektu, kas tika savlaicīgi apturēti, un tādi, kuru būvniecība jau bija uzsākta vai tikko pabeigta. Tas, protams, ir atstājis sekas,” norāda SIA “Skonto Būve” valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.

Lielākas bažas par nākamajiem gadiem būvniekos raisa arī tas, ka nav vērojama nopietna aktivitāte ES fondu finansējuma plānošanā 2016. gadam. Ņemot vērā to, ka būvniecības nozari Latvijā lielā mērā balsta publiskā pasūtītāja – valsts un pašvaldību – iepirkumi, pārrāvums ES fondu finansējuma apguvē ir nozīmīga nozares pro­blēma. Tas attiecīgi nozīmē lēnāku attīstību un mazāku darbavietu skaitu, kā arī lielāku konkurenci, tā G. Rāvis.

“Latvijā prognozējam kritumu būvniecības jomā. Latvijas tirgu ietekmēs notikumi Ukrainā, kā arī ES fondu pieejamība, jo faktiski vēl nav uzsāktas 2014. – 2020. g. ES struktūrfondu līdzekļu apguve,” prognozē ar būvniecību saistītās būvmateriālu ražotāju a/s “MB Betons” valdes priekšsēdētājs Jānis Mētra.


SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.