Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
15. decembris, 2013
Drukāt

Būvniecības nozare drīzumā varētu saskarties ar speciālistu trūkumu (2)

Foto-LETAFoto-LETA

Celtnieks pašvaldības sociālo māju būvlaukumā Imantā.

Būvniecības nozarē strādājošie atzīst, ka būvniecības speciālistu izglītības līmenis ir pasliktinājies, bet Rīgas Tehniskās universitātes pārstāvji norāda, ka katru gadu augstskolu varētu pabeigt vēl mazāks studentu skaits, tas nozīmē, ka būvniecības industrija drīzumā varētu saskarties ar speciālistu trūkumu.

Biznesa portāla “Nozare.lv” rīkotajā diskusijā RTU Būvniecības fakultātes Būvražošanas katedras vadītājs Mārtiņš Vilnītis nepiekrita apgalvojumam, ka būvniecības izglītības sistēmu varētu novērtēt kā sliktu, jo tad Būvniecības fakultāte būtu jāver ciet.

“Situācija patlaban nav traģiska, taču pie esošās finansējuma sistēmas mēs pamazām virzāmies uz slikto pusi. Nav līdzekļu, lai attīstītu materiāli tehnisko bāzi, taču otra problēma ir cilvēkresursi. Pēc maniem aprēķiniem, pasniedzēju alga salīdzinājumā ar inženierspeciālistu atalgojumu nozarē ir vismaz divas trīs reizes mazāka. Tas ļauj saprast, kādus jaunos pasniedzējus varam gaidīt, izņemot tos, kas ir sava aroda entuziasti. Ja tā turpināsim, tad esošie profesori aizies dabiskā veidā, bet īsti neredzu, kas varētu nākt viņu vietā,” sacīja Vilnītis.

Runājot par kvalitāti, Vilnītis norādīja, ka to vajadzētu sākt nodrošināt jau vidusskolā, jo augstskolā pirmkursniekiem nākas konstatēt diezgan lielu eksakto zināšanu trūkumu. Augstskolas uzdevums nav pirmajā kursā sākt no nulles mācīt matemātiku, fiziku, ķīmiju, bet nākas to darīt, lai students vispār būtu gatavs sākt studēt būvmehāniku, uzsvēra Vilnītis.

“Daudzas lietas ir pasliktinājušās, un te ir jāskatās arī uz skolām. Kādreiz tika mācīta rasēšana, bet tagad tas vairs nenotiek, tāpat ir ar daudziem tehniskajiem priekšmetiem, kur skolās netiek ielikti pamati, lai vēlāk būtu interese šos priekšmetus studēt. Arī no augstskolām tagad speciālisti nāk sliktāk sagatavoti, un pie viņu tālākizglītošanas ir jāpiestrādā,” uzskata Latvijas Būvnieku asociācijas padomnieks un būvfirmas SIA “Jurēvičs un partneri” valdes priekšsēdētājs Māris Jurēvičs.

Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs norādīja, ka nevajag likt pozitīvu atzīmi ne skolā, ne augstskolā, ja ir skaidrs, ka tā nav nopelnīta. “Neesmu eksperts izglītības jomā, bet, manuprāt, finansējums augstskolai ir saistīts ar studentu skaitu, un vai gadījumā nesanāk tā, ka augstskolas bieži vien ir ieinteresētas to studentu “izlaist cauri”, lai tikai netiktu samazināts finansējums. Ja tas tā tiešām ir, tad tā ir diezgan fundamentāla problēma,” domā Vircavs.

Jautāts, kāda ir darbinieku sagatavotība būvvaldē, Vircavs sacīja, ka būvvaldē ir savs tests, ar kura palīdzību tiek pārbaudīti būvinspektori. Diezgan daudzi būvinspektori šo testu neiztur, turklāt tie ir gan nesen augstskolu beigušie, gan arī tādi, kas augstskolu beiguši diezgan sen. “Tāpēc arī mums ir brīvas štata vietas, jo nepieņemam darbā katru, kas piesakās,” piebilda Vircavs.

Vilnītis gan nepiekrīt tam, ka augstskolā tiek liktas pozitīvas atzīmes, lai noturētu studentu skaitu. “Patlaban statistika ir tāda, ka aptuveni 150 studenti tiek uzņemti pirmajā kursā, no tiem aptuveni 50 augstskolu pabeidz, un lielākais atbirums ir tieši pirmajā kursā. Prognoze ir tāda, ka katru gadu augstskolu varētu pabeigt vēl mazāks studentu skaits, tas nozīmē, ka industrija drīzumā varētu saskarties ar speciālistu trūkumu,” sacīja Vilnītis.

Būvfirmas “YIT Celtniecība” valdes priekšsēdētājs Andris Božē norādīja, ka tie būvniecības specialitāšu studenti, kuriem ir vēlme kaut ko apgūt, to arī izdara. “Kopā ar RTU organizējam kopīgas prakses, iesākumā tās ir par velti. Pēc tam, nākamajā praksē, ja cilvēks vēlas kaut ko sasniegt, viņš kļūst par būvdarbu vadītāja palīgu. Ja ir zināšanas un vēlme, pēc sertifikāta nokārtošanas šie cilvēki kļūst par būvdarbu vadītājiem. Neviens jaunu studentu neliek pie nozīmīgām būvēm, nozīmīgiem projektiem, tas ir tieši tāpat kā ārstiem – ļoti ilgstošā procesā, daudzpakāpju sistēmā,” skaidroja Božē.

Viņš piebilda, ka RTU studenti bija aizbraukuši apmaiņas programmā uz ārzemēm. Tur viņi bija vislabākie savās grupās ar savām akadēmiskajām un nozares zināšanām. “Vairāki ir izvēlējušies braukt atpakaļ turpināt studijas RTU, jo ir sapratuši, ka ārzemju augstskolā nevar iegūt to, ko sniedz RTU. Tāpēc nevar teikt, ka viss, ko dara RTU, ir slikti un vāji. Protams, savas problēmas ir, bet šie konkrētie piemēri parāda, ka tomēr spējam sagatavot speciālistus,” uzskata Božē.

RTU docents Oskars Caune uzskata, ka ir jārunā arī par būvstrādnieku kvalifikāciju, jo bieži vien vienkāršā darba darītāji tiekot burtiski paņemti no tramvaja un trolejbusa pieturām. Būvniecības likumā vajadzētu ierakstīt, ka arī būvstrādniekiem jābūt noteiktai kvalifikācijai, domā Caune.

“Tad likumā jāievieš nosacījums, ka visiem būvstrādniekiem vajadzīgas klases, kategorijas vai kas tamlīdzīgs. Jautājums, vai tas ir nepieciešams kā obligāti saistoša sistēma? Sliktajā versijā tas tāpat nestrādās un kļūs par kārtējo šķērsli, lai piesaistītu speciālistus no citurienes. Labajā versijā, ja tas strādās, var piedāvāt, ka uz šādu sistēmu ejam, bet tas būtu diskutējams kā industrijas labā prakse, kas ir brīvprātīga,” uzskata ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Viņaprāt, ja notiks virzība uz būvnieku kvalifikāciju un nosacījumu, ka sarežģītākos objektus var būvēt tikai tie, kam ir pietiekama kvalifikācija, būvstrādnieku kompetences pierādīšana varētu sākt kļūt par daļu no šādas sistēmas. “Vienkārši ieviest obligātu sistēmu un noteikt kategorijas, šaubos, vai tik mazā tirgū tas būtu nepieciešams,” piebilda Pavļuts.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Drīzumā? Saskarties? Vai Maxim’a cēlējus vadīja speciālisti? Liekas, ka tanī dūkstī esam jau sen.

  2. Beidzot vajadzētu saprast,ka būvniecībā jāstrādā kvalificētiem cilvēkiem.Tagad savāc no malu malām un tik būvē.Tāpēc jau ir tik daudz nelaimju.Vienkārši nav mācījušies.Nevajadzētu laist būvlaiukumā bez izglītības un stingri to kontrolēt.Tagad tik skatās,ka tik darba līgums noslēgts.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+