Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
28. decembris, 2012
Drukāt

Būvniecības nozare šogad kļuvusi par visstraujāk augošo nozari valstī

celtnieki_stalazas

Būvniecības nozare, kas iepriekšējos gados finanšu krīzes iespaidā piedzīvoja ievērojamu kritumu, patlaban ir veiksmīgi atguvusies un būtiski kāpinājusi savu konkurētspēju, kļūstot par visstraujāk augošo nozari valstī.

Būvspeciālistu un būvkomersantu augstā konkurētspēja ir nodrošinājusi iespēju nozares uzņēmējiem pārorientēties uz ārējiem tirgiem un ievērojami palielināt būvniecības eksportu.

Šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2011.gada deviņiem mēnešiem, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 17,8%. Tai skaitā ēku būvniecības apjoms pieauga par 14,3%, inženierbūvju būvniecība – par 19,4%.

Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2012.gadā būvniecības nozares kopējā izaugsme varētu veidot 14,3%, savukārt nākamajā gadā nozares īpatsvara pieaugums varētu būt 8,3%, bet līdz 2016.gadam – vidēji 4%-6,8% ik gadu. 2011.gadā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums būvniecībā pret iepriekšējo gadu veidoja 12,4%.

Šogad deviņos mēnešos izsniegts vairāk būvatļauju jaunu rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecībai nekā pērn atbilstošā periodā. Centrālās statistikas pārvaldes datubāze liecina, ka šogad trīs ceturkšņos jaunu rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecībai tika izsniegtas 184 būvatļaujas, pērn atbilstošā periodā – 175.

Trīs ceturkšņos audzis arī izsniegto būvatļauju skaits jaunu viena dzīvokļa māju būvniecībai. Pērn trīs ceturkšņos jaunu viena dzīvokļa māju būvniecībai izsniegtas 893 atļaujas, šogad – 963.

Šogad sākti arī vairāku valstiski nozīmīgu objektu būvdarbi vai arī noslēgti līgumi par to veikšanu.

Šoruden SIA “Biroju centrs Ezerparks” pabeigusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunās ēkas Rīgā, Talejas ielā 1, būvniecības pirmo kārtu un sākti otrās kārtas būvdarbi. VID jaunais komplekss varētu izmaksāt 38,5 miljonus latu.

Rīgas pils Priekšpils rekonstrukcijas un restaurācijas būvuzņēmēju konkursā uzvarējusi pretendentu apvienība SIA “Re&Re” un SIA “Skonto būve”, kas piedāvājusi veikt būvdarbus par 21,78 miljoniem latu bez pievienotās vērtības nodokļa, un gada nogalē sākti būvdarbi.

Novembrī VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” noslēdza 79 miljonus eiro (55,3 miljonu latu) vērtu līgumu ar slēgtā konkursa uzvarētāju – pilnsabiedrību “FCC, Hochtief un ACB” – par būvdarbu veikšanu projektā “Starptautiskās lidostas “Rīga” infrastruktūras attīstība”. Līgums paredz, ka pilnsabiedrība “FCC, Hochtief un ACB” veiks visus būvdarbus Eiropas Savienības līdzfinansētā projekta “Starptautiskās lidostas “Rīga” infrastruktūras attīstība” gaitā, kura mērķis ir uzlabot kontrolējamās un atklātās teritorijas vides apstākļus, paaugstināt gaisa ceļojumu drošības standartus un palielināt lidostas “Rīga” kapacitāti.

Pie negatīvajiem procesiem nozarē var minēt kavēšanos ar jauno Būvniecības likumu, kurš patlaban tiek skatīts jau trešajā Saeimā un vēl joprojām nav pieņemts. Tautsaimniecības padome decembra sākumā aicināja Saeimu aktivizēt darbu un trīs mēnešu laikā pieņemt uzņēmējiem būtisko Būvniecības likumu.

Tāpat vasarā valdība nolēma atlikt vairāku būvniecības projektu īstenošanu, kuru finansēšanai būtu jātērē valsts budžeta līdzekļi. Nolemts atlikt Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes un Valsts policijas koledžas Latgales reģiona filiāles ēku būvniecību un rekonstrukciju Daugavpils cietokšņa ēku kompleksā, Iekšlietu ministrijas iestādēm nepieciešamo ēku būvniecību un rekonstrukciju Rīgā, Gaujas ielā 15, nelegālo imigrantu uzturēšanās nometnes “Olaine” ēku rekonstrukciju, Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes, Drošības policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ēku kompleksa būvniecību un rekonstrukciju Rīgā, Rūdolfa ielā 5, un citu objektu būvniecību.

Šogad īpaši jūtams kļuva arī tas, ka Latvijas būvniecības tirgū patlaban trūkst gan mazkvalificēta, gan arī kvalificēta darbaspēka. Ja situācija neuzlabosies, tad jau drīzumā būvkompānijas darba apjomus nevarēs veikt tieši darbaspēka trūkuma dēļ, norādījuši vairāki būvniecības nozares uzņēmēji.

Latvija ir uzņēmusies vairāku starptautisku saistību un Eiropas Savienības (ES) direktīvu izpildi būvniecības jomā, bet patlaban nav nozares attīstības plānu un prognožu, kas ļautu sekot noteikto mērķu izpildei. Jau patlaban ir skaidrs, ka daudzus izvirzītos mērķus būs grūti sasniegt – kaut vai tāpēc, ka nozarē trūkst augsti kvalificētu un zinošu strādnieku – ar šādu secinājumu klajā nākusi projekta “Build Up Skills Latvija”, Rīgas Plānošanas reģiona un tā sadarbības partneru darba grupa, kas veikusi pētījumu par pašreizējo situāciju būvniecības nozarē Latvijā.

Latvija uzņēmusies vairākas starptautiskās saistības, nosakot konkrētus enerģijas un klimata mērķus. Piemēram, līdz 2020.gadam palielināt energoefektivitāti par 20%, līdz 2020.gadam palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru bruto enerģijas galapatēriņā līdz 40%, laika periodā no 2009.gada līdz 2016.gadam paaugstināt energoefektivitāti enerģijas gala lietotāja pusē, panākot 9% enerģijas patēriņa samazinājumu, paaugstināt nodarbinātības līmeni. Šo mērķu izpilde nav iespējama bez augsti kvalificētiem un zinošiem strādniekiem, norāda pētījuma autori.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+