Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
25. augusts, 2015
Drukāt

Deputāti nobalso pret politiskās atbildības uzrādīšanu konkrētām valsts amatpersonām (10)

Foto - LETAFoto - LETA

Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas pārstāvis Artuss Kaimiņš (Latvijas Reģionu apvienība), kurš bija viens no parlamentārās komisijas rosinātājiem, gala ziņojumam bija pievienojis savas atsevišķās domas, kur norādījis, ka atbildīgi par Zolitūdes traģēdiju ir šādi bijušie valdības locekļi: Valdis Dombrovskis, kurš bija Ministru prezidents tajā laikā, kad tika likvidēta Valsts būvinspekcija (2009. gada 1. jūlijā) un līdz ar to arī būvniecības kontrole valstiskā līmenī. Dombrovskis, kā zināms, pēc Zolitūdes traģēdijas atkāpās no amata. Kaimiņš politisko atbildību prasa arī no Arta Kampara, bijušā ekonomikas ministra, kura pārziņā bija būvniecības joma, kā arī Anrija Matīsa, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra, kurš strādāja Kampara vadībā. No 2011. gada 25. oktobra līdz 2014. gada 22. janvārim ekonomikas ministra amatu ieņēma Daniels Pavļuts, bet valsts sekretāra krēslu – Juris Pūce, kurš no amata atkāpās tieši pēc Zolitūdes traģēdijas, jo tapa zināms, ka Pūces sievas vadītā organizācija “Ascendum” saņēmusi ziedojumus no būvfirmas “Re&Re”. Tiesa, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas gan nekādu interešu konfliktu tur nesaskatīja un par to komisijas sēdes laikā informēja deputātus.

Deputāti Kaimiņa sastādīto sarakstu papildināja arī ar bijušo Saeimas deputātu Gunti Bērziņu, kurš vadīja Budžeta komisiju un kura vadībā slēdza būvinspekciju.

Tomēr komisijas pārstāvis deputāts Ints Dālderis (“Vienotība”) uzsvēra, ka atbildību nav nepieciešams sašaurināt uz atsevišķām personām, jo Saeima nav tiesa. “Es biju kultūras ministrs un labi atceros, kāpēc tika likvidēta būvinspekcija. Valsts bija bankrota priekšā, jo nauda valsts kasē bija palikusi divām nedēļām. Tā bija krīzes menedžmenta situācija, un tas ir jāņem vērā,” sacīja Dālderis un norādīja, ka nav pierādīts tas, ka būvinspekcijas likvidācijai bija tiešs sakars ar cilvēku bojāeju, sagrūstot veikalam “Maxima”.

Līdzīgs viedoklis ir arī komisijas deputātei Ingunai Sudrabai (“No sirds Latvijai”): “Atbildība ir jāpierāda. Tiesībsargājošo iestāžu, nevis parlamenta pienākums ir konstatēt katra konkrētā cilvēka vainas pakāpi.” Savukārt Kārlis Seržans (ZZS) bija noraizējies, ka “mēs šos piecus cilvēkus apvainosim slepkavībā”. Vienīgi Kārlis Krēsliņš (Nacionālā apvienība) piekrita deputātam Kaimiņam, atgādinot, ka pastāv divas atbildības – kriminālā un politiskā – un vaicāja: kur pazudusi pēdējā?

“Nost no laukuma – tā ir politiskā atbildība,” Kaimiņš bija karstasinīgs un pauda neapmierinātību, ka Latvijā viss ir otrādi – amatpersonas tiek nevis noraidītas no laukuma, bet pārvietotas no viena krēsla uz otru.

Izmeklēšanas komisijas gala ziņojuma projekts, kas būs jāapspriež Saeimas plenārsēdē, tapis lielākoties pēc būvniecības jomas sabiedrisko organizāciju sniegtās informācijas un pateicoties komisijas priekšsēdētāja Ringolda Baloža, kurš ir arī LU lektors, un viņa studentu pamatīgi ieguldītajam darbam. To pozitīvi novērtēja uz sēdi uzaicinātie būvniecības nozares speciālisti, atzīstot, ja ziņojumā izvirzītie secinājumi tiktu ņemti vērā, valsts virzītos uz daudz kvalitatīvāku būvniecību. Pašvaldību būvvaldēs joprojām esot dažāda izpratne par būvniecības jautājumiem, un šis ziņojums varētu nest labas pārmaiņas. Tikai jautājums – kurš izstrādās grozījumus komisijas norādītajos tiesību aktos? Latvijas Juristu apvienība ir pārliecināta, ka tas jādara pašai izmeklēšanas komisijai, savukārt “Būvniecības attīstības stratēģiskās partnerības” valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs uzskata, ka izmeklēšanas komisijai ir jāuzrauga, kā tiek pildīti gala ziņojumā ietvertie priekšlikumi.

Bet galvenais, ko katrs no mums vēlas zināt, ir tas, vai mēs varam būs droši, ka nekas mums neuzkritīs uz galvas, apmeklējot lielveikalus un citas publiskās ēkas. Pēc būvniecības jomas pārstāvju sacītā, izrādās, ka ne, jo kopš Zolitūdes traģēdijas būvniecības politika valstī nav mainījusies. Jaunajam Valsts būvniecības kontroles birojam, ko izveidoja pēc veikala sabrukšanas, nav pietiekamas jaudas publisko ēku kontrolēšanai ne finansiālā, ne tehniskā aprīkojuma, ne darbaspēka ziņā. Biroja direktors Pēteris Driķis norādīja, ka valstī trūkst sistemātikas būvniecības pārvaldības, ka joprojām dublējas valsts un biroja funkcijas, ka Būvniecības likums ir steidzami jāuzlabo un ka nevienā citā Eiropas Savienības valstī neesot tāds būvniecības nozares strukturālais izpildījums kā Latvijā.

A. Kaimiņš ziņojumam pievienotajās savās atsevišķajās domās atklāj, ka 2015. gada 2. februārī nosūtījis Ekonomikas ministrijai vairākus būtiskus jautājumus, lai noskaidrotu, vai mums nav jābaidās apmeklēt tirdzniecības centrus, bērnudārzus, slimnīcas, dzelzceļa stacijas un citas vietas. “No 2015. gada 10. martā saņemtās atbildes izriet, ka pēc būtības ekspluatācijā nodoto būvju kontrole nav vai ir zemā līmenī un par to ir atbildīgs būves īpašnieks/vadītājs. Tiesību norma, kas vispārīgi uzliek pienākumu būves īpašniekam kontrolēt būves stāvokli ekspluatācijas laikā, ir Civillikuma 1084. pants, kur noteikts, ka katram būves īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jātur sava būve tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem, ne arī tās lietotājiem. Tā teikt, jārīkojas kā “krietnam un rūpīgam saimniekam”, secināts deputāta Kaimiņa rakstītajā pielikumā.

Izmeklēšanas komisija nākamnedēļ atkal sanāks kopā, lai turpinātu apspriest gala ziņojuma projektā ietvertos secinājumus.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Nu ja… būvnieki varēs būvēt pa roku galam – “uz puņķiem”, tā teikt ,
    ka tik nauda kabatā, un būves īpašnieks pēc tam varēs nēsāties,
    kā ar jēlu olu un garu “‘ņedoģelku” sarakstu piedevās…..
    (skat. to pēd. rindkopu tekstā…)
    🙁

  2. … Ja Kaiminam nav taisniba, tad vina uzstaditas tezes, par politisko atbildibu demokratija, kritikiem ir japaskaidro tautai, kamdel tad Dombrovskis demiseja tiesi par so situaciju …. un Juris Puce atkapas no valsts sekretara postena … bet ne parejie … ieskaitot Usikovu !!!

    ..Ieteicu Kaiminam beidzot apjegt, ka bez jaunas nacionalas un pret pilsoniem atbildigas valdibas sastadites no NA + LRA + Zalo + dalalu no V un parejam Satversmei un Kriminallikumam atbildigajam partijam, nekas netiks mainits ne panakts zem vecas nomenaklaturas ielikto valsts administratoru kadru ideologijas … !

    … Laiks visiem patriotiem piebiedroties atri pieaugosai jaunas paaaudzes politiku saimei un apvienoties zem NA ka LNA …. Latvijas Nacionbala Apvieniba …. !

  3. Ko nu aktieris saprot no būvniiecības un likumiem…
    Labāk būtu paklusējis un paklausījis ko gudri cilvēki runā nevis visus aprējis.

  4. Valdis Freimantāls KAIMIŅŠ CĪNĀS PAR ĢIMEŅU DROŠĪBU - TAS IR LIELISKI! Atbildēt

    Bet visiem jāsaprot, ka Rīgas Latviešu Biedrības brutālā iznīcināšana 1993.gada 18.februāra naktī ir traģēdiju galvenais cēlonis.

    Viltus biedrībai jānes pilna atbildība – komunistu un čekistu pretlatviskajam kriminālajam GRUPĒJUMAM.

  5. Šīs komisijas sēdes atgādina šovu vai prastu balagānu! Komisijas vadītājs zīmējas un zīmējas.
    Tikai daļa no uzaicinātajām personām orientējas būvniecības procesā. Kāpēc, piemēram, tur jāsēž par kukuļņemšanu tiesātajam Burvim?
    Ziņojumā izpaliek Rīgas domes vadības un Būvvaldes prettiesiskās rīcības izvērtējums., Šajā traģēdijā tiek vainota tikai tā laika deputāti, valdība un Dombrovskis, kas krīzes situācijā bija spiests likvidēt Valsts būvinspekciju, tās funkcijas uzticot pašvaldībām un PTAC. Ušakovs, kura tiešā pārziņā bija Būvvalde, iztēlots balts kā gulbis. Būvvaldes, kura atradās tiešā Ušakova pārraudzībā, pienākums saskaņā ar likumu bija uzraudzīt šo būvniecību nevis tikai bīdīt papīrus no viena galda uz otru.
    Ļoti neobjektīva attieksme. Bet ko var gribēt no opozīcijas un klauna – kaimiņdukša? Tikai riešanu.
    Uz ceļiem gadā iet bojā vismaz 2x vairāk cilvēku. Kāpēc šo lietu izpērei netiek veidota komisja, kas varētu pētīt ceļu segumu, ātruma pārsniegšanas iemeslus un neadekvāti mazos sodus, salīdzinot, piemēram ar Igauniju.

    • ”valdība un Dombrovskis, kas krīzes situācijā bija spiests likvidēt Valsts būvinspekciju, tās funkcijas uzticot pašvaldībām un PTAC. Ušakovs”
      Divains citāts ar vienu roku likvidēja ar otru uzsāka kā no jauna – t.i. aibīdīja atbildību no nopietnā uz kaut ko vieglāku…laikam tālāk no sievas biznesa…

  6. Tad jau mums katru gadu uz ceļiem un slimnīcās iet bojā vairāk cilvēku, kādēļ ministri nav cietumā? Tādēļ, ka tā nav tieša viņu atbildība.
    Apzinos, ka daļa komentētāju dusmosies par manu “līdzjūtības” trūkumu. BET, jāliek mierā
    nelaiķus un jādomā, kā palīdzēt dzīvajiem.
    Varbūt jāsāk ar bīstamo objektu sarakstu?

  7. Pilnīgi bezatbildīgi. Vakar politiķi ir radījuši bezatbildības sistēmu – lai ko pieņemtu , bet atbildība, pat politiskā – tu , tū!!! Tas jau redzams Vienotības vadones ņirgā par pensionāriem – nu nevar tā partija saukt ”autorus” īstajā vārdā un tad brīnīsies – TE KREMLIS VAINĪGS, TE VĒLĒTĀJI IZBALSOJA JAU NE TIKAI ĀBOLTIŅU , BET PAŠU PARTIJU… Atkal kāds vainīgs, bet par sadarīto tomēr būs jāatbild arī Dombrovskim, kā būvuzraugu liellikvidatoram un tad sievas biznesi…

Draugiem Facebook Twitter Google+